• Tweet

Rīgas vicemērs un Rīgas un pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks norāda, ka Rīgas Metropoles pašvaldības šogad veiks iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanā 185,3 miljonu eiro apmērā, atņemot finanšu līdzekļus Rīgas un Pierīgas attīstībai. Šobrīd būtu svarīgi daudz straujākiem soļiem virzīties ar finanšu izlīdzināšanas sistēmas aprēķinu formulu, ar diskusijām valdības un Saeimas līmenī.

“Rīgas Metropoles reģions ģenerē 2/3 no valsts IKP, bet tas pēdējos gadus atpaliek starptautiskā mērogā no Tallinas un Viļņas tieši attīstības projektu dēļ. Rīgas un Pierīgas pašvaldības vairs nevar eksperimentēt– nepieciešams valsts mērogā atbrīvot līdzekļus reģionam, lai tas ietu paralēli attīstības tempiem. Rīgas gadījumā nepieciešams straujāk attīstīt infrastruktūru, kas ir būtiski visai Latvijai, sabiedriskā transporta sistēmas un ceļu uzturēšanai, darbaspēka pieejamības risināšanai, kā arī uzņēmējdarbības un investīciju veicināšanai. Savukārt Pierīgas gadījumā tā attīstās un iedzīvotāju skaits tajā palielinās daudz straujāk, nekā tās pašreizējā infrastruktūra spēj nodrošināt, piemēram, mācību iestādes, piebraucamie ceļi, inženierkomunikācijas. Katrā ziņā būtu jāmaina valsts līmenī modelis, ka no Rīgas metropoles reģiona ir jāpaņem viss, ko var paņemt, atstājot tam līdzekļus praktiski tikai pamatfunkciju īstenošanai. Pretējā gadījumā ekonomiskajā ziņā zaudētājs būs ne tikai Rīgas metropoles reģions, bet Latvija kopumā, kuras attīstības tempi un starptautiskā konkurētspēja lielā mērā balstās uz šī reģiona attīstību,” norāda Edvards Ratnieks.

Valsts budžeta dotācija fondā veido vien 35,9 miljonus eiro. Iespējams, viens no risinājumiem ir palielināt valsts iemaksu daļu, nesamazinot dotāciju apjomus pašvaldībām, kas ir saņēmējas. Ratnieks norāda, ka iemaksas fondā veic 10 pašvaldības – visas deviņas Rīgas Metropoles pašvaldības un Jūrmala. Pārējās Latvijas pašvaldības ir saņēmēju lokā.

Ratnieks arī atgādina, ka reģions daudzās jomās saskaras arī ar nevienlīdzīgu attieksmi Eiropas Savienības fondu apguvē, piemēram, programmās priekšroka tiek dota reģioniem vai noteikta lielāka pašu līdzfinansējuma līdzdalība (ja citas pašvaldības var saņemt 85% finansējumu, tad Rīgas un Pierīgas pašvaldības – tikai 75%).

Esošais modelis nosaka proporcionāli lielas iemaksas no pašvaldību gada budžetiem. Piemēram, Mārupes, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu iemaksas veido no 13% līdz gandrīz 18% no budžeta ieņēmumiem. Pārējām pašvaldībām iemaksu īpatsvars ir ap 10% no budžeta. Pieaugot pašvaldību ieņēmumiem no IIN, automātiski pieaug arī iemaksu apjomi. Līdz ar to veidojas apburtais loks – pašvaldību attīstībai līdzekļu vairāk nepaliek.

Ar šo gadu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksas veiks visas Rīgas Metropoles pašvaldības, tostarp arī Salaspils un Sigulda, kuras iepriekš, atbilstoši kritērijiem, nebija maksātāju kategorijā.

No Rīgas Metropoles lielākās iemaksas[1]pašvaldību izlīdzināšanas fondā veic Rīga – 133,3 (pērn – 124,8) miljonus eiro. Tam seko Mārupes novads – 16,2 (pērn 12,3) miljonus eiro, Ropažu novads – 9,27 (pērn – 7,2) miljonus eiro, Ādažu novads – 6,4 (pērn – 4,39) miljonus eiro, Ķekavas novads – 6,2 (pērn – 4,8) miljonus eiro, Salaspils novads – 1,18 miljonus eiro, Saulkrastu novads – 1,3 miljonus (pērn – 843,9 tūkstošus) eiro un Olaines novads – 665,5 (pērn – 170) tūkstošus eiro, Siguldas novads – 120 tūkstošus eiro.

Jau iepriekš Rīgas Metropoles līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks aicināja izveidot stingrāku valsts puses uzraudzību pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda iemaksu izlietošanai, minot Rēzeknes pašvaldību kā piemēru līdzekļu izlietošanai neatbilstoši fonda izveides mērķim.

Fonda mērķis ir atbalstīt trūcīgākās pašvaldības, radot līdzvērtīgus priekšnosacījumus to funkciju īstenošanai un kvalitatīvu pamatpakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem.

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” pērn jūnijā tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, lai uzsāktu sarunas par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda šī brīža modeļa ietekmi uz Rīgas un Pierīgas attīstību un funkciju izpildi.

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” apvieno Rīgu un teritoriju ap to. Tās kodolu veido Rīga un astoņi Pierīgas novadi un to pilsētas – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas.

Oficiālie valsts statistikas dati liecina, ka 2022.gadā Rīgā un Pierīgā dzīvoja 53% valsts iedzīvotāju, turklāt 2/3 valsts iekšzemes kopprodukta tiek saražota tieši Rīgas metropoles areālā. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam Rīgas metropole ir noteikta kā valsts nozīmes attīstības mērķteritorija un viena no nacionālas nozīmes interešu telpām, kas stiprina Rīgas kā globāli orientētas Baltijas jūras metropoles lomu, tādējādi veicinot visas valsts attīstību kopumā.

Foto: F64