Reizniece-Ozola: Uzņēmējdarbībā daži ierobežojumi ir pārāk stingri un nekompetenti

Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka Covid-19 krīzes seku mazināšanai valdība nepiedāvā ilgtermiņa risinājumus, bet vairāk koncentrējas uz īstermiņa problēmu novēršanu.
“No valdības puses nav izteiktas konsekvences ierobežojumos, dažkārt šķiet, ka tad, kad situācija jau ir samilzusi, tad mēģina piedāvāt vizuāli novertējamus ierobežojumus. Uzņēmējdarbības kontekstā šķiet, ka daži ierobežojumi ir pārāk stingri un nekompetenti,” intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” pauda Reizniece-Ozola.
Viņa norādīja, ka Covid-19 krīzes seku mazināšanai valdība nepiedāvā ilgtermiņa risinājumus, bet vairāk koncentrējas uz īstermiņa problēmu novēršanu: “Tad, kad tiek piedāvāti jauni ierobežojumi, normāli būtu, ka ir pietiekami liels atbalsts uzņēmējiem un tām nozarēm, kurām ir liegts strādāt. Valdība visu laiku atpaliek ar to atbalsta paketi, nav īstas skaidrības, kad uzņēmēji varēs pie šī atbalsta tikt.”
Viņas ieskatā, daļa ierobežojumu uzņēmējdarbības kontekstā ir pārāk stingri, kā par piemēru minot skaistumkopšanas nozari. Tāpat politiķe uzskata, ka valdība kavējas ar atbalsta mehānismu ieviešanu.
Savukārt runājot par nākamā gada budžetu, bijusī finanšu ministre norādīja, ka mazais cinītis būs spiests vilkt lielo vezumu: “Ar mazo cinīti es domāju mazos uzņēmējus, kuriem tiks palielināts maksājumu slogs, pašnodarbinātajiem tiks palielinātas sociālās iemaksas, radošās personas arī tiek noliktas tādā lūdzēju lomā.”
“Savulaik bija mēģinājums ieviest minimālās sociālās iemaksas MUN maksātājiem, bet jau labajos laikos bija skaidrs, ka tik straujš kāpums nav samērīgs. Tagad krīzes laikā mēs mēģinām ieviest tikpat lielu sociālo iemaksu palielinājumu. Ir jāgaida labāks laiks,” uzskata Reizniece-Ozola.
Tāpat viņas ieskatā tas, ka šobrīd valdība sev pieaudzē algas un prezidents grib lielāku ne tikai algu, bet arī reprezentācijas izdevumus, krīzes laikā nav labs signāls, būtu vajadzējis iesaldēt šo atalgojumu. “Tas būtu simbolisks akts un solidaritāte ar sabiedrību,” piebilda politiķe.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Atsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākRīgas dome sveic pasaules čempiones pludmales volejbolā; rosina nosaukt viņu vārdā pilsētas pļavu Lucavsalā
Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs trešdien, 3. decembrī, Rātsnamā svinīgi sveica pludmales volejbolisti Tīnu Graudiņu, kura nesen izcīnījusi pasaules čempiones titulu. Mērs...
Lasīt tālākVDD rosina uzsākt kriminālvajāšanu par mēģinājumu nogādāt Krievijā lielu daudzumu ložu
VDD šā gada 24. novembrī rosināja prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret Krievijas pilsoni par ES noteikto sankciju pārkāpšanas mēģinājumu, cenšoties pārvest pāri Latvijas robežai...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVNĪ: žoga izbūve gar Latvijas–Krievijas robežu noslēgsies gadumijā
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā gar Latvijas–Krievijas robežu šogad atlicis izbūvēt aptuveni sešus kilometrus žoga purvainajos apvidos un grūti sasniedzamās vietās. Žoga...
Lasīt tālākŠonedēļ būs drēgns laiks, bet ar maz nokrišņiem
Aizvadītajā nedēļā piedzīvojām dažādus laikapstākļus – brāzmainu vēju, daudzviet Latvijā izveidojās pirmā sniega sega, kā arī teritorijas lielākajā daļā brīvdienās tika novērota...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālāk