Reizniece-Ozola: Uzņēmējdarbībā daži ierobežojumi ir pārāk stingri un nekompetenti
Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka Covid-19 krīzes seku mazināšanai valdība nepiedāvā ilgtermiņa risinājumus, bet vairāk koncentrējas uz īstermiņa problēmu novēršanu.
“No valdības puses nav izteiktas konsekvences ierobežojumos, dažkārt šķiet, ka tad, kad situācija jau ir samilzusi, tad mēģina piedāvāt vizuāli novertējamus ierobežojumus. Uzņēmējdarbības kontekstā šķiet, ka daži ierobežojumi ir pārāk stingri un nekompetenti,” intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” pauda Reizniece-Ozola.
Viņa norādīja, ka Covid-19 krīzes seku mazināšanai valdība nepiedāvā ilgtermiņa risinājumus, bet vairāk koncentrējas uz īstermiņa problēmu novēršanu: “Tad, kad tiek piedāvāti jauni ierobežojumi, normāli būtu, ka ir pietiekami liels atbalsts uzņēmējiem un tām nozarēm, kurām ir liegts strādāt. Valdība visu laiku atpaliek ar to atbalsta paketi, nav īstas skaidrības, kad uzņēmēji varēs pie šī atbalsta tikt.”
Viņas ieskatā, daļa ierobežojumu uzņēmējdarbības kontekstā ir pārāk stingri, kā par piemēru minot skaistumkopšanas nozari. Tāpat politiķe uzskata, ka valdība kavējas ar atbalsta mehānismu ieviešanu.
Savukārt runājot par nākamā gada budžetu, bijusī finanšu ministre norādīja, ka mazais cinītis būs spiests vilkt lielo vezumu: “Ar mazo cinīti es domāju mazos uzņēmējus, kuriem tiks palielināts maksājumu slogs, pašnodarbinātajiem tiks palielinātas sociālās iemaksas, radošās personas arī tiek noliktas tādā lūdzēju lomā.”
“Savulaik bija mēģinājums ieviest minimālās sociālās iemaksas MUN maksātājiem, bet jau labajos laikos bija skaidrs, ka tik straujš kāpums nav samērīgs. Tagad krīzes laikā mēs mēģinām ieviest tikpat lielu sociālo iemaksu palielinājumu. Ir jāgaida labāks laiks,” uzskata Reizniece-Ozola.
Tāpat viņas ieskatā tas, ka šobrīd valdība sev pieaudzē algas un prezidents grib lielāku ne tikai algu, bet arī reprezentācijas izdevumus, krīzes laikā nav labs signāls, būtu vajadzējis iesaldēt šo atalgojumu. “Tas būtu simbolisks akts un solidaritāte ar sabiedrību,” piebilda politiķe.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk