Reizniece – Ozola: Deputāti nav ņēmuši vērā vienošanos, ka “kvotas” ir likvidētas
Valdība ceturtdien noraidīja visus deputātu pieprasījumus pēc papildu finansējuma. Finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola (ZSS) uzskata, ka tas, ka deputātu nākuši klajā ar iniciatīvām, kuras prasa vairāk nekā 200 miljoni eiro, nozīmē, ka viņi nav ņēmuši vērā vienošanos, ka “deputātu kvotas” ir likvidētas.
Turpinoties diskusijām par nākamā gada valsts budžetu, koalīcijas partijas un frakciju vadītāji vienojušies, ka šogad tā saucamo “deputātu kvotu” nebūs. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka valdība neatbalstīs nekādas iniciatīvas, kur tiks piedāvāts palielināt izdevumus, paredzot finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas ir “kvotu pasākums”.
Vairāki deputāti gan norādīja, ka “deputātu kvotas” nav iespējams izskaust un tās vienkārši dalīs nevis Saeimā, bet ministrijās. Un kā novērots ceturtdienas sēdē, vienošanās atteikties no “kvotām”, kad deputāti dala budžeta naudu pēc neskaidriem kritērijiem, parlamentāriešus nav atturējusi arī šoreiz iesniegt pieprasījumus. Politiķi nākuši klajā ar iniciatīvām, kuru īstenošana izmaksātu 223 miljonus eiro.
Piemēram, Cilvēktiesību komisija prasa piešķirt gandrīz 43 000 krūšu nozīmju izgatavošanai Otrā pasaules kara dalībniekiem un Iedzīvotāju reģistra papildināšanai ar informāciju par veterāna statusu. Savukārt Sporta apakškomisijai prasa atvēlēt 122 tūkstošus sporta nozarei, 56 tūkstošus komandu sportam, 181 000 augstas klases sportistiem un vēl 12 000 Paralimpiskajai komitejai.
Lai gan Ministru kabinets caurskatīja 57 Saeimas deputātu priekšlikumus, kas sasniedz šos 223 miljonus eiro, Reizniece-Ozola lika saprast, ka valdība neatbalstīs nevienu deputātu priekšlikumu, kas paredz palielināt izdevumus.
“Ja tie ir acīmredzami pēdējā brīža piedāvājumi, norādot kā avotu līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, tas pārāk daudz neatšķiras no iepriekšējo gadu prakses,” pēc sēdes sacīja ministre.
“Ir saņemti 58 priekšlikumi, kurus mēs piedāvājam neatbalstīt,” apliecināja Reizniece – Ozola.
Tiesa galavārds par to, kā tiks tērēts budžets, pieder viņiem pašiem. Un prakse liecina, ka Saeima mēdz neņemt vērā valdības iebildumus.
Jau vēstīts, ka nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2018.-2020.gadam likumprojektam kopumā iesniegti vairāk nekā 100 priekšlikumi. Savukārt 28 likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu, iesniegti teju 300 priekšlikumi.
Par galvenajām prioritātēm valdība jau ir vienojusies. 2018. gadā paredzēti papildus vairāk nekā 200 miljoni eiro veselībai, 25 miljoni eiro ceļiem un 120 miljoni citiem prioritārajiem pasākumiem, tostarp trešā bērna politikai 28,2 miljoni eiro, tāpat rasti arī 11,7 miljoni eiro iekšējās drošības paaugstināšanai.
Tāpat paredzēti 8,4 miljoni eiro sociālo programmu stiprināšanai, tostarp atbalstam audžuģimenēm, četri miljoni eiro mājokļa programmas turpināšanai, 4,2 miljoni eiro kultūras jomas attīstībai, 3,7 miljoni eiro augstākās izglītības pedagogu atlīdzības paaugstināšanai un 5,7 miljoni eiro samazinātas PVN likmes Latvijā raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām ieviešanai.
Plānots, ka galīgajā lasījumā par likumprojektu “Par valsts budžetu 2018.gadam” un “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam” un 28 pavadošajiem likumprojektiem Saeima lems 22.novembrī.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk