“Radio SWH” īpašnieka priekštecis pūtis Kremļa stabulē

Radio SWH 80% akciju īpašnieka SIA Media Support kapitāldaļu turētājas – Austrijā reģistrētās Baltic News Network GmbH – dibinātājs Freds Cimmers ir vienisprātis ar Krievijas oficiālās politikas paudējas, ziņu aģentūras Regnum viedokli: Latvijā «simtiem tūkstošu cilvēku» liegtas vēlēšanu tiesības, tāpēc Latvijā ievēlētās institūcijas neesot leģitīmas.
Šis ir pirmais NRA.lv zināmais gadījums, kad kāds no Latvijā reģistrēto plašsaziņas līdzekļu tiešajiem vai pastarpinātajiem pārvaldītājiem atļāvies publiski apšaubīt Latvijā ievēlētās varas likumību.
Portālā BNN.lv Freds Cimmers joprojām tiek uzrādīts ne tikai kā šā interneta resursa dibinātājs, bet arī kā «investors», kaut gan Austrijas uzņēmumu reģistra oficiālie dati liecina, ka kopš 2016. gada marta vienīgais Baltic News Network Gmbh īpašnieks ir Rudolfa Meroni uzticamības persona Dr. Štefans Vursts. Bet šā uzņēmuma vienīgais direktors ir ar R. Meroni saistītu uzņēmumu menedžeris, Turcijas pilsonis, uzņēmējs un bokseris Alī Javucs Kuščus. Latvijā reģistrētās SIA Media Support vienīgā amatpersona ir vairāku desmitu R. Meroni kontrolētu uzņēmumu menedžeris Aivars Gobiņš. Tikai šīs minētās personas ir publiski redzamas kā Radio SWH pašreizējie tiešie vai pastarpinātie pārvaldītāji.
Zīmīgi, ka F. Cimmers, stāstot par uzsākto mediju biznesu Latvijā, ne pušplēsta vārda nav minējis, no kurienes ņēmis līdzekļus portālu bnn.lv, bnn.ru un bnn.com izveidei un uzturēšanai.
Savulaik nepamanīts
Kā zināms, 80% akciju sabiedrības Radio SWH akciju augusta beigās nonāca Latvijā reģistrētās SIA Media Support rokās, kas līdz šim bija tikai ziņu un viedokļu portāla BNN.lv pārvaldītājkompānija. Neatkarīgās rīcībā nonākusī 2015. gada elektroniskā pasta sarakste starp toreizējo Baltic News Network Gmbh vadītāju F. Cimmeru un Šveices advokātu Rudolfu Meroni liecina, ka faktiskais šā medija saimnieks jau tolaik bija un joprojām ir nevis F. Cimmers, bet gan R. Meroni, ar kuru tiek saskaņoti pat nelieli BNN tēriņi.
Bet 2011. gada 6. septembrī vietnē regnum.ru ir publicēta intervija ar F. Cimmeru. Tolaik Latvijā F. Cimmeru visticamāk pazina tikai R. Meroni menedžeru tuvākais loks, kā arī slavenais restorāna Čarlstons pavārs Elmārs Tannis, ar kuru F. Cimmers kā pazīstams kulinārs un vīnzinis kopā ir fotografējies. 2011. gada septembrī tikai retais zināja arī par tāda portāla kā bnn.lv eksistenci. Tādējādi tolaik F. Cimmera intervija regnum.ru un tajā paustais īpašu sabiedrības uzmanību nepiesaistīja.
Apšauba varas leģitimitāti
No intervijas noprotams, kā tā tapusi par godu BNN ziņu portāla darbības uzsākšanai Latvijā. Intervijas labvēlīgais tonis rāda uz to, ka ar F. Cimmera vadītā medija ienākšanu Latvijas tirgū Kremļa ideologi saista kādas cerības. F. Cimmers intervētājiem un viņu saimniekiem tiešām neliek vilties.
Piemēram, regnum.ru viņam uzdod šādu jautājumu: «Vai jums un Austrijā kopumā ir zināms, ka simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju ir liegtas vēlēšanu tiesības, proti, liegtas iespējas piedalīties demokrātijas procesos, kas liek apšaubīt Latvijas demokrātisko iestāžu leģitimitāti?»
Entuziasma pārņemts, F. Cimmers uz to atbild: «Protams, es zinu par to! Tā ir šaušalīga situācija! Austrijā ļoti daudzi par to nezina, un tādēļ BNN par to stāstīs saviem informācijas patērētājiem Eiropas Savienībā!»
Iedvesmojis vēstnieks
Uz jautājumu, kādēļ F. Cimmera pārstāvētā kompānija izvēlējusies izveidot plašsaziņas līdzekli tieši Latvijā, austrietis atbildējis: «Ar pārskatu gatavošanu internetā nodarbojos kopš 1999. gada. Pirms desmit gadiem toreizējais Austrijas vēstnieks Rīgā Volfgangs Jilli, sens manas ģimenes draugs, pastāstīja man, kādā situācijā atrodas Latvija. Viņš pastāstīja, kādas izmaiņas notiek Latvijas politikā. Teiktais uz manai atstāja iespaidu, un es nolēmu savu globālo informācijas tīmekli izvietot arī Latvijā.»
Tomēr regnum.ru intervētājs nav licies mierā un ironizējot lūdzis precizēt, kādēļ izvēlēta tieši Latvija – vai tās ietekmes uz Eiropas un pasaules ekonomiku dēļ? F. Cimmers nāca klajā ar pārsteidzoši nepatiesu apgalvojumu, ka visas Latvijas medijos pieejamās ziņas ir neobjektīvas un kāda apmaksātas: «Latvija ir jaunā Eiropas Savienības dalībvalsts, taču no šejienes, ņemot vērā vietējo specifiku, ieskaitot vēsturi ar oligarhiem, joprojām nav nākusi objektīva informācija. Viens no galvenajiem motīviem sākt darbu šajā reģionā bija vēlme nodrošināt informācijas patērētājus Eiropas Savienībā nevis ar politizētu vai kāda apmaksātu, bet gan ar neatkarīgu informāciju.»
Par Meroni noklusējis
Kad regnum.ru vaicāja, vai F. Cimmers uzskata, ka arī Latvijā strādājošā krievu prese ir neobjektīva, austrietis to zibenīgi noliedza un pārvirzīja sarunu uz latviešu presi, uz kuru esot liela oligarhu ietekme.
Kad regnum.ru pauda šaubas, vai F. Cimmeram šeit Latvijā no mediju darbības sanāks arī kāds bizness, vai tā nebūs tikai labdarība, austrietis dievojās, ka plānos esot nopelnīt arī naudu: «Tādēļ mēs nodibinājām meitasuzņēmumu (kādu tieši, viņš nav minējis), kurš nodrošinās BNN ar dažādiem pakalpojumiem, tulkojumiem, preses relīžu rakstīšanu, analītiku, mārketinga pētījumiem un neatkarīgās žurnālistikas pētījumiem.»
Zīmīgi, ka F. Cimmers, stāstot par uzsākto mediju biznesu Latvijā, ne pušplēsta vārda nav minējis, no kurienes ņēmis līdzekļus portālu bnn.lv, bnn.ru un bnn.com izveidei un uzturēšanai. Protams, nav pieminēts arī patrons R. Meroni. Bet presē jau ir aprakstīts, ka R. Meroni kontrolētā SIA Airtech, kura naudu saņēma no Ventbunkera, «mediju pakalpojumiem» ir tērējusi grandiozas summas (piemēram, 2013. gadā – 400 000 latu), kas, visticamāk, aizgājušas tieši šo portālu uzturēšanai.
Par to, ka R. Meroni un viņa pārstāvji ir pieķerti Krievijas ideoloģijas popularizēšanā, liecina arī Anša Pūpola filmā Ietekmētājs minētais saistībā ar R. Meroni un viņa ļaužu aģitāciju par nepieciešamību ieviest divvalodību Latvijā.
Latvijas drošības iestāde (visticamāk – SAB) jau divus mēnešus turpina pētīt, vai Radio SWH nonākšana augstākminēto kungu un biznesa struktūru pārziņā atbilst Latvijas nacionālās drošības interesēm. Veiksmi viņiem darbā!
Foto: Ekrānšāviņš
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākSala periods turpināsies: vietām gaiss atdzisīs līdz -30°
Februāra sākumā ziema neatkāpsies – naktī uz pirmdienu teju visā valstī gaisa temperatūra būs zemāka par -20°, vietām valsts dienvidos tā sasniegs arī -30° atzīmi (spēkā dzeltenās...
Lasīt tālākVSAA brīdina par telefonkrāpniekiem
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina par pieaugošu krāpnieku aktivitāti, kas īpaši apdraud seniorus. Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, zvana iedzīvotājiem un...
Lasīt tālākPolicistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākRīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālākPieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Kā to vērtē pasažieri?
Pagājusi nedēļa kopš valstī pieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Pasažieru informētība par cenu kāpumu ir dažāda – daļa par izmaiņām zināja laikus, bet citi...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk