• Tweet

Graudkopjiem šonedēļ izdevās no valdības saņemt 6 miljonus eiro. Zemkopības ministrija apgalvo, ka tā nav papildus nauda, bet nauda no nākamā gada budžeta. Šī nauda gan vēl nav ne nopelnīta, ne pat par nākamā gada budžetu ir nobalsojusi Saeima.

Kā svētdien vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, lai arī zemnieki bieži nākuši pie valdības naudas prasīšanu pamatojot te ar sausumu, te ar lietu, te ar sliktu starptautisko situāciju, lauksaimniecības nozare gadiem bijusi nesakārtota. Ne bez pašu zemnieku iesaistīšanās graudu nozarē darbojušies PVN krāpnieki, kas zaguši naudu no valsts budžeta. Un kā šonedēļ kļuvis zināms – pēc tam, kad šovasar Finanšu ministrija graudiem ieviesa reverso PVN, krāpnieki lauksaimniecības nozari nav pametuši un šobrīd pievērsušies nodokļu izkrāpšanai izmantojot zirņus, pupas un minerālmēslus.

19.septembris. Organizācijas “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš intervijā televīzijā paziņo: graudkopjiem bijusi slikta raža, nepieciešami 30 miljoni. Ar ministriem par to jau esot runāts.
Dienu vēlāk finanšu un zemkopības ministrs “Nekā Personīga” apgalvo – neko tādu viņi nezin. Arī finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola paziņo, ka kaut ko esot pa augu galam dzirdējusi, taču pie viņas neviens nav vērsies.

Dienu vēlāk Jānis Dūklavs norāda, ka par atbalstu graudaudzētājiem nav paredzēts lemt. “Šinī brīdī “Zemnieku saeima” Jura Lazdiņa personā vismaz ir izpaudusies pa vienu televīzijas kanālu, ka tur jau kaut kas ir runāts un sarunāts. Es neko tādu nezinu. Tā nav laba sadarbības forma, ka aiziet televizorā un pastāsta, ka ir kaut kādi miljoni iedoti. Es to uzzinu no televīzijas. Nekādi miljoni papildus nav iedoti,” norāda ministrs.

Paiet 5 nedēļas. To laikā naudu valdībai prasījuši gan skolotāji, gan mediķi, ar zaļo nāvi pie Saeimas biedējot finanšu ministri. Viņiem naudu neatrod, bet šajā otrdienā zemnieki panāk savu – valdība nolemj graudkopjiem piešķirt 6 miljonus. Bet tie neesot papildus 6 miljoni, bet 6 miljoni no nākamā gada 20 miljoniem, kas jau iebudžetēti kā palīdzība zemniekiem.

“Tā nav nekāda papildus nauda! Tā vienkārši ir nauda, ko mēs ātrāk izmaksājam no nākošā gada budžeta,” saka Dūklavs. Arī Reizniece – Ozola saka to pašu, norādot, ka “Tas, ko zemkopības ministrija ir piedāvājusi, ka nākamgad piešķirto finansējumu daļēji izmaksā jau šogad. Tas nav papildus, bet tas ir iepriekšējais lēmums, ka tiek izpildīts jau šogad. ”

Lauksaimnieku organizācijas Dūklavam ir tik pat tuvu, kā paša partija. Zaļo un zemnieku savienība pierakstīta tā saucamajā “skābbarības tornī”, kā tautā dēvē Zemkopības ministrijas ēku. Divus stāvus te aizņem daudzas lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas. Nevalstisko sektoru ar valstisko zem viena jumta sapulcinājusi Laimdota Straujuma, kad pirms 16 gadiem sāka strādāt par Zemkopības ministrijas valsts sekretāri. Viņasprāt mehānisms ir labs un nerada šaubas par organizāciju pārāk ciešo pietuvinātību ZZS un ministrijai.

Daudzās biedrības saņēmušas arī naudu no Zemkopības ministrijas. Tā šogad Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome no ministrijas budžeta saņēma 161 000 eiro. Pārtikas uzņēmumu federācija – 43 000 eiro. “Zemnieku saeima” un vēl 6 biedrības – katra gandrīz 27 000. Kopā : tie ir teju 400 000 eiro (393 641 eiro).

Zemnieki izrādījās spēcīgāki par skolotājiem un mediķiem. Nauda neražas kompensēšanai graudu audzētājiem atradās. Pie tam no naudas, kas vēl nav ne iekasēta, ne pat līdz galam apstiprināta Saeimā.

Tikmēr Finanšu policijā turpina izmeklēt 8 lietas par krāpšanos ar PVN darījumos ar graudiem. Kaitējums valstij nodarīts par 2 miljoniem eiro. Martā kriminālvajāšanai nosūtīts 1 kriminālprocess. Tajā 5 personas izkrāpušas 778 tūkstošus eiro (778 092 eiro).

PVN shēmas darījumos ar graudiem turpinās apmēram 5 gadus. Vairumtirgotāju skaits šajā laikā trīskāršojies, kamēr audzētāju skaits palicis tāds pats. Kopš vasaras darījumiem ar graudiem piemērota reversā PVN maksāšanas kārtība.

Tāpēc šobrīd krāpnieki no graudiem “pārmetušies” uz zirņiem, pupām un minerālmēsliem.

“Esmu ticies ar uzņēmējiem, kas ikdienā šajā tirgū strādā un viņi saka, ka ir uzņēmumi, kas spēj piedāvāt neadekvāti zemas cenas un tas secinājums ir tāds, ka tur iespējams ir PVN shēmas. Lauksaimnieks, protams, skatoties, ka cena ir zemāka, viņš bieži vien arī nopērk no šī PVN shēmotāja, bet pirms viņš tiek pārdots zemniekam, viņš jau ir izgājis divus trīs uzņēmumus, kurš šis PVN ir izkrāpts,” stāsta Saeimas deputāts Edgars Putra.

PVN krāpnieki migrējuši pa dažādām nozarēm. Valsts centusies krāpniekus apkarot, ieviešot reverso PVN kokmateriāliem, metāllūžņiem, darījumiem būvniecībā, graudiem un no nākamā gada janvāra – zeltam. Tomēr kā secinājusi auditorkompānija Price Waterhouse Coopers, kas Finanšu ministrijas uzdevumā pētīja krāpnieku shēmas, Latvija līdz šim reversā PVN ieviešanu uzskatījusi kā teju vienīgās zāles krāpnieku apkarošanai. Turklāt pirms reversā PVN ieviešanas līdz šim nav noticis nozares izvērtējums – cik liels ir krāpnieku nodarītais kaitējums valsts budžetam, lai pēc tam varētu objektīvi izvērtēt – reformas ir devušas kādu jēgu, vai arī nē.

Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by