• Tweet

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis pauž neizpratni, ka daļa Latvijas saimniecību grasās ignorēt piesardzības jeb prevencijas pasākumus pret putnu gripu.

Kā šorīt intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Balodis, ir cilvēki, kam dienesta ieteikumi, kā pasargāt lidoņus no nāvējošās slimības, ir vienaldzīgi.

“Šīs saimniecības raksta dusmīgas vēstules PVD, kur pauž, ka neturēs dzīvniekus slēgtās novietnēs, nereģistrēs tos un, ja vajag, tad apēdīs. Turklāt PVD viņiem neko nevarēs izdarīt,” sašutumu neslēpj Balodis.

Viņš atzina, ka šāda attieksme nav izprotama, jo visi piesardzības pasākumi ir nepieciešami pašiem putnkopjiem.

Viņš bilda, ka galvenais drauds Latvijā mītošajiem dzīvniekiem ir gājputni, kuri ieradīsies pavisam drīz. Tāpat pavisam nesen sešiem Kauņā, pie Nemunas upes atrastiem mirušiem gulbjiem laboratoriski apstiprināta augsti patogēnā putnu gripa.

Putnu audzētājiem īpaši biodrošības noteikumi ir jāievēro, sākot ar 1.martu. Viens no nosacījumiem ir liegums turēt vistas laukā, ārpus telpām.

Atgādinām, ka putnu gripa ir akūta, lipīga putnu infekcijas slimība, kas putniem rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās. Lai pasargātu mājputnus no saslimšanas ar putnu gripu, mājputnu turētājiem ir jāievēro stingri biodrošības pasākumi: mājputni jātur iekštelpās, novēršot to kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem; jāierobežo nepiederošu personu piekļūšana mājputnu turēšanas vietām; jāievēro higiēnas pasākumi, veicot darba pienākumus (jāmazgā rokas ar ziepēm un ūdeni, jādezinficē apavi un rokas); jānodrošina, ka darbiniekiem ir darba vai maiņas apģērbs un apavi (darba vai maiņas apģērbu un apavus lieto tikai mājputnu turēšanas vietā); mājputnu barība un pakaiši jāglabā savvaļas putniem nepieejamās vietās; mājputnu barošana un dzirdināšana jāorganizē iekštelpās vai norobežotā teritorijā, nepieļaujot savvaļas putnu piekļūšanu; jāziņo praktizējošam veterinārārstam vai PVD par visiem gadījumiem, kad ir aizdomas par mājputnu saslimšanu.

Biodrošība jāievēro arī tad, ja saimniecībā tiek turēti tikai viens vai divi mājputni.

Ja mājputnu novietnē novērots, ka putni mazāk ēd, strauji samazinās to dējība, tie izskatās savārguši un novēro to nobeigšanos, nekavējoties jāziņo saimniecību apkalpojošam veterinārārstam vai tuvākajai PVD teritoriālajai struktūrvienībai.

Atgādinām, gadījumā, ja putnu gripa tiks konstatēta saimniecībā, kura savus mājputnus nebūs reģistrējusi Lauksaimniecības datu centrā (LDC), tā nevarēs saņemt kompensāciju par slimības dēļ likvidēto ganāmpulku. Turklāt LDC jāreģistrējas arī tad, ja tiek turēts tikai viens mājputns.

Augsti patogēnā putnu gripa H5N8 nav bīstama cilvēkiem, taču, tā kā tā ir ļoti lipīga un letāla putniem, ja saimniecībā konstatēta putnu gripa, lai nepieļautu tās tālāku izplatīšanos un izvazāšanu no saimniecības, nekavējoties jālikvidē visi saimniecībā esošie putni, jāveic putnu novietnes tīrīšana un dezinfekcija, kā arī jānosaka karantīnas zona desmit kilometru rādiusā ap putnu gripas skarto saimniecību. Uz visām šajā zonā esošajām saimniecībām attiecas Eiropas Komisijas putnu gripas dēļ noteiktie tirdzniecības ierobežojumi.

Šādi slimības apkarošanas pasākumi ir veikti pilnīgi visās valstīs, kurās putnu gripa jau ir konstatēta mājputniem – Apvienotajā Karalistē, Čehijā, Ungārijā, Vācijā, Austrijā, Francijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Bulgārijā, Rumānijā, Itālijā, Slovākijā, Horvātijā, Grieķijā un Polijā, kā arī Maķedonijā un Ukrainā.

Šajās valstīs noteikta visu mājputnu turēšana iekštelpās.

Savukārt savvaļas putniem putnu gripas vīruss konstatēts 25 valstīs – Apvienotajā Karalistē, Čehijā, Francijā, Slovākijā, Slovēnijā, Ungārijā, Polijā, Portugālē, Vācijā, Itālijā, Spānijā, Horvātijā, Grieķijā, Austrijā, Dānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Somijā, Bulgārijā un Rumānijā, kā arī Šveicē, Albānijā, Maķedonijā, Ukrainā un nu arī Lietuvā.

Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/