• Tweet

2015. gads enerģētikas nozarē nesīs jaunas cenu tendences gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes tirgū. Līdz ar naftas cenu kritumu pasaules tirgos, arī Latvijā samazināsies gāzes un elektrības cenas. Turklāt papildus spiedienu uz cenu kritumu gada nogalē radīs jaunu starpsavienojumu izbūve ar lētākas elektroenerģijas cenas reģioniem, liecina Enefit apkoptās tirgus prognozes.

Tāpat nākamais lielais izaicinājums Latvijai būs dabasgāzes tirgus attīstībā panākt kaimiņvalstis un Energoefektivitātes direktīvas ieviešana.

Lielāka ūdens pietece Latvijas un Lietuvas HES pavasarī un pašlaik zemo naftas cenu ietekme uz dabasgāzes cenām gada otrajā pusē, ļauj secināt, ka lielākajā daļā mēnešu 2015.gadā elektroenerģijas NordPool Spot cenas Latvijā būs zemākas nekā 2014.gadā. Ievērojami zemāka dabasgāzes cena ir labas ziņas gan gāzes, gan arī elektroenerģijas patērētājiem, jo samazināsies arī elektrības ražošanas izmaksas. Tas īpaši ietekmē NordPool Spot biržas cenas vasaras mēnešos, kad dienas stundu cenu veido Latvijas un Lietuvas TEC ražošanas izmaksas kondensācijas režīmā.

Vienlaikus daudziem atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem, kuru saņemtais valsts atbalsts ir izteikts pēc formulas, kuras mainīgais ir arī dabasgāzes cena, tas nozīmēs ienākumu kritumu. Līdz ar to arī Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) teorētiskais apjoms būtu zemāks, tātad OIK noturēšana esošajā līmenī prasīs mazākus valsts budžeta līdzekļus.

Lētākas elektrības pieejamība augs divkārt

Vislabāk atvērtā elektroenerģijas tirgus priekšrocības varēsim novērtēt 2015. gada beigās. Tad darbu jāsāk jaunajiem pārvades starpsavienojumiem, kas savienos Lietuvu ar Zviedriju un Poliju. Latvijas un Lietuvas cenu reģioni tādējādi iegūs pieeju lielākiem tirgiem, kuros elektroenerģijas cenas ir zemākas. Šo starpsavienojumu nodošana ekspluatācijā noslēgs Baltijas integrāciju Skandināvijas elektroenerģijas tirgū.

Kā norāda Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers, tad Latvijas un Lietuvas cenu reģiona pārvades kapacitāte ar vēsturiski zemo cenu reģionu Skandināviju tiks dubultota: “Jaunais 700 megavatu starpsavienojums ar Zviedriju sniegs līdzvērtīgu pārvades kapacitāti esošajam savienojumam ar Igauniju. Tādējādi Latvijas un Lietuvas tirgos redzēsim jaunas cenu tendences. Vienlaikus ir būtiski nodrošināt sakārtotu vairumtirdzniecības tirgus regulējumu, kas ļautu elektroenerģijas tirgotājiem pilnvērtīgi sniegt zemāku elektroenerģijas cenu piedāvātos ieguvumus gala patērētājiem. Šeit izšķiroša loma būs tam kā un vai pārvades operatori nodrošinās pieeju nepieciešamajiem pārvades izmaksu risku fiksēšanas instrumentiem.”

Latvijai jāpanāk kaimiņvalstis dabasgāzes tirgus liberalizācijā

Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa atvēršana un jaunu elektroenerģijas pārvades starpsavienojumu izbūve ar Ziemeļvalstīm un Poliju ir nozīmīgs solis, lai izbeigtu Baltijas enerģijas tirgus nošķirtību. Vienlaikus labi integrēta Baltijas elektroenerģijas tirgus izveide ievērojami apsteidz reģiona dabasgāzes tirgus attīstību, kura pagaidām ir ļoti nevienmērīga.

Lietuva un Igaunija jau ir atvērušas vairumtirdzniecības gāzes tirgus, kamēr Latvijā šis tirgus joprojām ir pilnībā regulēts un nepieejams jaunu tirgotāju ienākšanai. Turpmākai tirgus izaugsmei un konkurences veicināšanai tajā, visām Baltijas valstīm ir jāpielāgo to gāzes tirgu regulējošā likumdošana vienotām Eiropas Savienības prasībām.

“Latvijas situācijā nākamie būtiskākie soļi ir nodalīt gāzes pārvades sistēmas operatora pakalpojumus no gāzes tirdzniecības uzņēmuma Latvijas Gāze, atvērt gāzes tirgu brīvai konkurencei un sadarbībā ar kaimiņvalstīm izstrādāt vienotu tirgus regulējumu, kas atvieglotu pārrobežu tirdzniecību. Darbā pie tirgus regulējuma noteikti liela uzmanība jāvelta caurspīdīgu cenu noteikšanas principu izveidei par pārvades sistēmas infrastruktūras un glabātuvju izmantošanu. Vienkārši un skaidri definēti darbības nosacījumi noteikti veicinās jaunu tirgotāju interesi un aktīvu konkurenci,” skaidro Jānis Bethers.

Energoefektivitātes direktīvas izšķiršanās

2014. gadā tā arī netika pieņemts lēmums par to kā praktiski tiks ieviesta Eiropas Savienības noteiktā Energoefektivitātes direktīva par 20% enerģijas patēriņa ietaupījumu pret prognozēto 2020.gada patēriņu. Izšķiršanās par Latvijas situācijā optimālo risinājumu jāveic šogad, jo pašlaik joprojām nav skaidrs, kuras jomas un kādā mērā ietekmēs šīs direktīvas ieviešana. Tas ir nozīmīgs lēmums visai enerģētikas nozarei, jo izvēlētais ieviešanas modelis var izraisīt gan energoresursu cenu pieaugumu, gan arī ilgtermiņā palielināt patērētāju efektivitāti, tātad arī konkurētspēju.