• Tweet

Ceturtdien Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti, lai pārrunātu uzdevumus un mērķus, ko ministre apņēmusies sasniegt savas darbības laikā un kurus kā ļoti nozīmīgus vērtē arī Valsts prezidents, vairākkārt iepriekš uzsverot izglītības izšķirošo lomu Latvijas nākotnes un labklājības pamatam. «Apollo» informēja Prezidenta preses dienests.

Valsts prezidents pauda atbalstu ministres izklāstītajam redzējumam un solīja arī savu iesaistīšanos to uzdevumu īstenošanā, kur tas būtu nepieciešams. «Šobrīd izglītības ministrijā notiek saprātīgs darbs atbilstoši mūsu iespējām. Domāju, ka Izglītības un zinātnes ministriju droši varam saukt arī par mūsu valsts nākotnes ministriju,» pauda Andris Bērziņš.

Vērtējot konkrētus uzdevumus, kas veicami izglītības jomā, ministre atzina, ka augstākajā izglītībā pašlaik notiek ļoti strauji attīstības procesi, arī mācību iestāžu konsolidācijas virzienā. Valsts prezidents un ministre bija vienisprātis, ka nav objektīva pamata secinājumiem par to, ka valstī ir par daudz augstskolu. Latvijā ir nepamatoti daudz augstskolu filiāļu un programmu pārklāšanos, kas budžeta līdzekļus augstākajai izglītībai neļauj tērēt koncentrēti un mērķtiecīgi.

Jautājumā par profesionālo izglītību tika atzīts, ka tā šobrīd attīstās ļoti strauji un ka šāda attīstība jāatbalsta arī turpmāk. Šobrīd Latvijā jau darbojas 11 kompetences centri ar labu mācību bāzi, kā arī tiek veicināta darba vidē balstīta izglītība.

Paužot atbalstu lauku skolu nozīmei Latvijas lauku vides saglabāšanā kopumā, sarunas puses atzina, ka skolu skaita samazināšanas process Latvijā ir apstājies, kas vērtējams pozitīvi. Valsts prezidents uzsvēra, ka, pieņemot lēmumu par kādas skolas slēgšanu, ir jāiziet no lauku vides saglabāšanas principa un konkrētu skolu līmeņa novērtējuma, nevis no matemātiskiem aprēķiniem, cik skolēnu uz vienu skolotāju vai tamlīdzīgiem kritērijiem. «Tādā gadījumā Latvija var pārvērsties par tuksnesi ar dažām oāzēm,» piebilda izglītības un zinātnes ministre.

Tāpat sarunā tika atzīts, ka zinātnē svarīgi attīstīt ne tikai inovāciju pieeju, bet arī fundamentālo zinātni. Ministre informēja, ka aktuālākais jautājums patlaban ir valsts pētījumu programma, lai tie zinātnieki, kas no tās resursiem saņem atalgojumu, nepaliktu divus mēnešus bez algas. Valsts prezidents Bērziņš īpaši lūdza ministri šo jautājumu atrisināt, solot arī savu atbalstu tam, līdzīgi kā atbalstu budžeta līdzekļu rašanai 2,5 miljonu apmērā, lai jau 1.septembrī valsts varētu pildīt savas saistības attiecībā pret skolotājiem atalgojuma ziņā. Ministre arī atzina, ka visi ir neapmierināti ar veco modeli skolotāju atalgojuma noteikšanā, kas ir komplicēts, sarežģīts un reizumis arī nepamatots attiecībā pret lauku skolu skolotājiem. Tādēļ ir izveidota ministrijas darba grupa, kura uz pirmo sēdi sanāks jau 17.martā.

Jautājumā par mazākumtautību izglītību ministre paskaidroja, ka «nenotiks nedz radikāla reforma, nedz revolūcija. Tiks turpināta jau sen aizsāktā programma. Netiks slēgtas mazākumtautību skolas.» Valsts prezidents atbalstīja šādu pieeju. Druviete piebilda, ka Latvija ir viena no retajām valstīm ES, kura par valsts līdzekļiem nodrošina nacionālās identitātes mācīšanu un saglabāšanu skolās, un dalās ar šo pieredzi ES ietvaros. Ministre piebilda, ka jau šobrīd ministrijas vadībā notiek regulāras tikšanās un semināri par šo jautājumu, kas netiks pārtraukti arī turpmāk, vienlaikus uzsverot, ka jautājuma risināšanai nebūs jāgroza Izglītības likums. «Mana maksimāla cieņa un respekts pret minoritāšu tiesībām Latvijā,» teica Druviete.

Sarunas izskaņā tika skarts arī jautājums par skolām ar specializāciju, kurām būtu jāatļauj neievērot standarta stundu skaitu, plānojot atsevišķus priekšmetus atbilstoši savai ievirzei. Tāpat Valsts prezidents un ministre pauda vienotu nostāju par to, ka centralizēto eksāmenu paplašināšanu ar ķīmiju un fiziku no 2015.gada, ko pieņēma iepriekšējā valdība, nesaskaņojot to ar izglītības nozari, šobrīd nav objektīvi iespējams ieviest. Tas jādara pakāpeniski mainot izglītības programmas kopumā.

Valsts prezidents un ministre vienojās, ka atbalsts latviešu diasporas izglītībai ES valstīs ir ļoti būtisks, lai nostiprinātu latviešu valodas zināšanas un vienlaikus saglabātu jaunās paaudzes saikni ar Latviju. Arī pieprasījums pēc  sadarbības no tautiešu kopienām šobrīd ir ievērojams.