• Tweet

Valsts prezidents Andris Bērziņš, atbildot uz Neatkarīgās jautājumiem par ministriju, valsts iestāžu un valsts kapitālsabiedrību augošo vēlmi juridiskos pakalpojumus pirkt no privātā sektora, uzsvēra, ka konkrētās iestādes vadītājam jāizvērtē riski un likuma priekšā jāatbild par šādu pirkumu lietderību.

Sniedzot atbildi par apjomīgajiem valsts institūciju juridisko pakalpojumu iepirkumiem, kas pagājušā gada pašās beigās publiskoti Saeimas mājaslapā, A. Bērziņš Neatkarīgajai ar preses padomnieces Līgas Krapānes starpniecību norādīja: «Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums paredz iespēju specifiskos, tikai likumā minētos izņēmuma gadījumos slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst iestādes amatpersonu/darbinieku pienākumos. Tā ir iestādes vadītāja atbildība nodrošināt izvērtējumu par ieguvumiem iestādei vai valsts pārvaldei šādā gadījumā. Papildus jāņem vērā, ka Valsts kontroles likums uzdod Valsts kontrolei veikt darbības ar mērķi noskaidrot, vai rīcība ar iestādes līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva.»

Jāievēro likuma prasības

Vaicāts, vai ir valstiski pareizi, ja ministrijas un valsts iestādes deleģē ierēdņu funkcijas juridiskajiem birojiem, Valsts prezidents norādīja: «Atsevišķos gadījumos šāda situācija būtu pieļaujama. Piemēram, ministriju valsts sekretāri un padotības iestāžu vadītāji, pildot savus pienākumus, var saskarties, piemēram, ar ļoti sarežģītām tiesvedībām, kuru sekmīgam risinājumam nepieciešamas padziļinātas zināšanas konkrētā sfērā. Tā kā šie vadītāji nes atbildību par iestādes finanšu līdzekļu lietderīgu izlietojumu, tad šīs personas pieņem lēmumu normatīvo aktu ietvaros, kā to nodrošināt un pienācīgi pamatot.»

Uz jautājumu, vai Latvijas valsts pārvaldes funkcijās vairs neietilpst pienākums, piemēram, aizstāvēt ministriju, iestāžu u.tml. intereses tiesās, gatavot dokumentus, vērtēt padotības iestādes u.tml., A. Bērziņš atbildēja: «Valsts pārvaldes iestādes funkcijās ietilpst savu interešu aizstāvība, bet likumdevējs ir paredzējis īpašos gadījumos (to īpaši pamatojot) iespēju iestādes vadītājam izvērtēt ieguldāmo resursu un iespējamo risku izvērtēšanu un izvēlēties šādu interešu aizstāvības veidu (jāievēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasības).»

Jāvērtē riski un ieguvumi

Vaicāts, vai ārpakalpojumu līgumu slēgšana ar juridiskajiem birojiem nenozīmē atbildības noņemšanu no ierēdņiem par juridisko darbību sekām, Valsts prezidents uzsvēra: «Slēdzot līgumus par ārpakalpojumiem ar juridiskajiem birojiem, iestādes vadītājam ir jāizvērtē riski un ieguvumi un jāsecina, ka šis ir lietderīgākais risinājums. Jāņem vērā, ka, piemēram, neveiksmīgas tiesvedības gadījumā varētu būt atšķirīgas iespējas vērsties pret personām, kuru rezultātā tas ir noticis (piemēram, zvērināts advokāts negarantētu uzvaru, bet darbiniekam īpaša līguma ar darba devēju nebūs un šeit varētu būt jautājums par uzdoto pienākumu nekvalitatīvu izpildi.)»

Atbildot, kuri ir tie specifiskie gadījumi, kad ministrijai būtu saprātīgi slēgt līgumu ar juridisko biroju, A. Bērziņš skaidroja: «Katrs gadījums izvērtējams atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam, bet šādi gadījumi, izejot no minētā likuma, ir – ja mērķis jāsasniedz ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu; nepieciešama padziļināta ekspertīze nozares jautājumos; ekspertīze nav nodrošināma ar institūcijas amatpersonu vai darbinieku kompetences apjomu, vai pakalpojuma sniedzējs, ņemot vērā viņa pieredzi, reputāciju, kvalifikāciju un citus pamatotus kritērijus, to var veikt efektīvāk.

Līgumu var noslēgt, arī pamatojoties uz MK lēmumu, MK noteikumiem vai likumu, kur nav minēta šo kritēriju izpilde, tomēr, vadoties no Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma mērķa, šādam izvērtējumam būtu jābūt.»

Standartizēti gadījumi

A. Bērziņš noliedzoši atbildēja uz jautājumu, vai tuvākajā nākotnē gaidāms, ka arī ar Latvijas Republikas vīzu, uzturēšanās atļauju un pielaižu valsts noslēpumam izsniegšanu nodarbosies institūciju algotie juridiskie biroji. «Likums neļauj publiskai personai slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās institūcijas amatpersonas vai darbinieka pienākumos, izņemot īpašus gadījumus. Vīzu, uzturēšanās atļauju un pielaižu valsts noslēpumam izsniegšana pamatā ir standartizēti gadījumi,» uzsvēra Valsts prezidents.

Saeimas mājaslapā redzamajās visu ministru atbildēs uz deputātu jautājumiem atklājas vairāku miljonu latu tēriņi dažādu juridisko biroju pakalpojumiem. Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš pauž aizdomas, ka varētu būt notikusi valsts līdzekļu šķērdēšana, un klajā nākušos faktus nolēmis iesniegt pārbaudei KNAB un Valsts kontrolei.

Avots: nra.lv /Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs