• Tweet

Lai stiprinātu iespēju ātri īstenot pretmobilitātes un mobilitātes pasākumus, Saeima ceturtdien, 4.septembrī, konceptuāli kā steidzamu atbalstīja jauna Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likuma projektu. Tas paredz īpašu kārtību Latvijas austrumu robežas stiprināšanai.

Ņemot vērā Krievijas Federācijas karu pret Ukrainu un ģeopolitisko situāciju reģionā, likumprojekta mērķis ir paātrināt Latvijas ārējās sauszemes robežas stiprināšanu, nodrošinot Nacionālo bruņoto spēku un NATO spējām nepieciešamo pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūru.

“Šis ir likums, kas palīdzēs vēl straujāk virzīties uz priekšu. Daudz kas ir jau izdarīts, un jaunais regulējums palīdzēs īstenot nākamos soļus,” iepriekš paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis. “Ja mēs vēlamies aizsargāt savu valsti, mums ir jārīkojas tā, kā rīkojas Ukrainā, proti, ātri pieņemot lēmumus. Mums ir jāstiprina mūsu valsts drošība. Ja mēs to neizdarīsim, diez vai mums to piedos nākamās paaudzes,” sacīja R.Bergmanis, vienlaikus norādot, ka likumprojekts tiks pilnveidots.

Pretmobilitātes pasākumi ietver prettanku grāvju izbūvi, šķēršļu izvietošanu, inženiertehnisko materiālu glabātuvju ierīkošanu un citus infrastruktūras risinājumus, kas aizkavē un apgrūtina iespējamā pretinieka pārvietošanos.

Likumprojekts paredz īpašu kārtību nekustamajiem īpašumiem pierobežā. Plānots, ka Ministru kabinets noteiks teritorijas līdz 30 km no valsts robežas, kurās būs nepieciešams īstenot pretmobilitātes pasākumus. Šīm teritorijām piešķirs nacionālo interešu objekta statusu. Tāpat valdība noteiks tos nekustamos īpašumus, uz kuriem tiks nodibināts servitūts.

Iepriekš komisijas sēdē Aizsardzības ministrijas pārstāvji atzīmēja, ka kopējā īpašumu platība sasniegs 2000 hektārus. No tiem aptuveni puse ir valsts un pašvaldību īpašumi. Privātpersonu nekustamos īpašumus atsavinās sabiedrības vajadzībām par taisnīgu atlīdzību. Tāpat atzīmēts, ka atsavināmo īpašumu vidū nav nedz būves, ne ēkas. Ņemot vērā valsts drošības intereses, nepieciešamo nekustamo īpašumu vai robežas vietu saraksts ir klasificēta informācija, kas publiski nebūs pieejama.

Lai paātrinātu procesus, likumprojekts paredz atkāpes no būvniecības, meža apsaimniekošanas un vides aizsardzības prasībām, iespēju nepiemērot publisko iepirkumu regulējumu, kā arī prioritāru valsts un pašvaldību iestāžu iesniegumu izskatīšanu.

Ar likumprojektu plānots noteikt atbildīgās institūcijas. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” organizēs un nodrošinās infrastruktūras izbūvi, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs atbildēs par nekustamo īpašumu atsavināšanu, savukārt AS “Latvijas valsts meži” veiks nepieciešamo koku un krūmu ciršanu.

Pretmobilitātes infrastruktūras izveide ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas (Baltic Defence Line) projekta, par kuru 2024.gada 19.janvārī vienojās Baltijas valstis un Polija.

Lai likumprojekts stātos spēkā, tas Saeimai jāatbalsta vēl otrajā – galīgajā – lasījumā.

Foto: Valsts robežsardze