• Tweet

Valdība šomēnes nolēma “airBaltic” piešķirt 250 miljonus eiro un norakstīt senu 36 miljonu aizdevumu. Pretī aviokompānija sola jau pēc pāris gadiem atsākt pelnīt. “airBaltic” krīzes pārvarēšanas plāna centrālais elements – atlaist darbiniekus un lidot tikai ar svaigi iegādātajām ”Airbus” lidmašīnām, un turpināt pirkt jaunas.

TV3 raidījums “Nekā personīga” vēsta, ka pagājušais gads aviokompānijai “airBaltic” noslēdzās daudzsološi. Tā sasniedza pusmiljarda eiro apgrozījumu, pārvadāja piecus miljonus pasažieru. Ar obligāciju palīdzību piesaistīja 200 miljonus eiro, ar ko varēja segt vecus parādus un jaunu lidmašīnu iegādi. ”airBaltic” gatavojās sākt kotēt akcijas biržā. Par astoņu miljonu zaudējumiem uzņēmumam paskaidrojumus neprasīja, jo finanšu pārskatu “airBaltic” publicēja dienā, kad stājās spēkā valdības noteiktais starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegums. Lidsabiedrības darbs apstājās.

“airBaltic” sāka rēķināt, cik vajadzīgs, lai glābtos no maksātnespējas. Sākumā valdībai prasīja 150 miljonus, pēc tam 250 miljonus eiro. Valdība maija sākumā piekrita “airBaltic” ieguldīt šādu summu.

”airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss norāda: “Mēs segsim zaudējumus, jo mēs lidosim, bet sākumā mēs nelidosim ar peļņu, jo pasažieru pieprasījums nebūs, jau no pirmās dienas. Kad mēs pārtraucām lidot, mēs strādājām ar normālu pasažieru apjomu. Tagad mēs neesam lidojuši divus mēnešus, tajā brīdī, kad atsāksim, mums būs jāatjauno mūsu pasažieru bāze. Pasažieru bāze vairs neeksistē, un tās atjaunošana prasīs divus gadus, lai mēs atgrieztos tur, kur bijām. Tā industrija to redz. Tam mēs izmantosim šo naudu – lai atjaunotu mūsu biznesu.”

Par ”airBaltic” glābšanu valdība lēma slēgtā sēdē. Ar to saistītajiem dokumentiem noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Taču pēc “Nekā personīga” iesnieguma Satiksmes ministrija ļāva iepazīties ar daļu no Ministru kabinetā iesniegtā informatīvā ziņojuma. Pārējais esot komercnoslēpums.

“airBaltic” un Satiksmes ministrija prognozē, ka ātrākais, kad tūrisms un aviācija varētu sākt atkopties, ir jūnija beigas vai jūlija sākums, bet tas būs tikai valstīs, kur Covid-19 epidēmija ir pārvarēta. Aviokompānija šogad neveiks aptuveni pusi no plānotajiem lidojumiem. Tā atlaidusi 40% darbinieku.

“2020. gadā mums būs zaudējumi. Neiedziļināšos detalizētos skaitļos, jo es nevaru prognozēt, bet būs lieli zaudējumi, lielākie vēsturē, jo mēs neesam lidojuši jau divus mēnešus, kamēr bija visi izdevumi. Mums būs ievērojami mazāk ieņēmumi, mēs sagaidām ieņēmumus zem 200 miljoniem,” saka Gauss.

“Šobrīd ar augstu varbūtības pakāpi var prognozēt, ka bez akcionāru ieguldījuma “airBaltic” pašreizējo krīzi nepārvarēs,” teikts dokumentā. Privātajam akcionāram Larsam Tīsenam, kam pieder piektā daļa uzņēmuma, naudas neesot. Tādējādi valdībai divas izvēles – ieguldīt uzņēmumā vai ļaut tam bankrotēt.

Ministru kabinets izvēlējās trīs posmos ieguldīt 250 miljonus, un ļaut kapitalizēt vecu 36 miljonu aizdevumu. Tā valsts daļa “airBaltic” palielināsies līdz 91%.

2011. gadā Valsts kase “airBaltic” izsniedza 95 miljonu eiro aizdevumu. Lielāko daļu no naudas uzreiz ieguldīja uzņēmuma pamatkapitālā. Ar pārējo valdība šogad atļāva rīkoties tāpat.

Pēdējo desmit gadu laikā “airBaltic” no Latvijas valsts saņēmis vismaz 200 miljonus eiro, kopā ar šomēnes lemto summa tuvosies pusmiljardam. Vēl 51 miljons nāca no privātā investora, 200 miljoni – no obligāciju pārdošanas biržā. Noslepenotie dokumenti neļauj redzēt, vai lidsabiedrībai ir izvirzīti noteikumi un prasības, kā rīkoties ar piešķirto naudu.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norāda: “Uzņēmumam ir padome un valde, un mēs pilnībā paļaujamies, ka gan valde, gan padome ir profesionāli, un izstrādātais biznesa plāns ir atbilstošs uzņēmuma stratēģijai.”

“airBaltic” flotē ir trīs veidu lidmašīnas. “Boeing 737” – no 2003.gada. Tās ir lielas un uzticamas, bet savu laiku nokalpojušas. Turbopropelleru “Bombardier Q400” – no 2010. gada. Tās ir mazas, tāpēc izdevīgas maršrutos, kur nav daudz pasažieru. Pēdējo četru gadu laikā saņemtas 22 “Airbus A220” lidmašīnas: modernas, taupīgas, bet vēl nav iekarojušas savu vietu tirgū. Vispār saražotas ap 115 šādu lidmašīnu, un “airBaltic” ir viena no piecām aviokompānijām pasaulē, kas ar tām lido.

Krīzi ”airBaltic” sola pārvarēt, turpmāk lidojot tikai ar jaunajiem ”Airbus” un atbrīvojoties no pārējās flotes. Tas liek atlaist ap 700 darbinieku.

Linkaits: “Atlaisti tiek cilvēki, kas līdz šim apkalpoja turbopropelleru lidmašīnas un “Boeing” lidmašīnas, ir skaidrs, ka nav jāmāna sevi ar kādām cerībām. Ja uzņēmums atsakās no šāda tipa lidmašīnām, tad attiecīgi ne piloti, ne mehāniķi šim nebūs vairāk vajadzīgi.

“Nekā personīga”: Un, ja izrādās, ka tas īsti neatbilst patiesībai, un ka tiek atlaisti arī “Airbus” apmācītie piloti?

Linkaits: Samazināšana ir pašlaik nepieciešama, lai mēs pēc tam varam atsākt veiksmīgi darbu.

Taču starp atlaistajiem ir arī “Airbus” piloti. Darbā palikuši tie, kas līdz šim lidojuši ar citām lidmašīnām. Lai varētu lidot ar jaunajiem lidaparātiem, viņiem vajadzēs dārgas un ilgas apmācības. Viens no atlaistajiem pilotiem ir Ivars. Pēc darba ārzemēs viņš pagājušā gadā nolēma atgriezties Latvijā un strādāt “airBaltic”.

“Apmācība bija Frankfurtē tāpēc, ka tā vēl bija notikusi, pirms tika uzstādīts simulators Rīgā. Apmācība ir dārga, to var pārbaudīt, Frankfurtei var uzprasīt, cik maksā “Lufthansas” centrā apmācība, tā ir dārgāka par 30 000. Cilvēki nevar sēdēt, gaidīt, kad viņus pasauks atpakaļ, viņi jau būs uz to laiku nekvalificēti. Viņi zaudēs tās iemaņas, kuras bija ieguvuši pirms tam. Esmu jau saņēmis piedāvājumu ārzemēs, es braukšu uz ārzemēm. Es gribēju strādāt mājās, man patika sagaidīt pasažierus, sveicināties ar viņiem latviski. Bet diemžēl būs jārunā citā valodā, citur ārzemēs,” stāsta pilots.

“airBaltic” valdes priekšsēdētājs Gauss norāda: “Diemžēl saskaņā ar likumu nevar pieņemt tikai ekonomiski pamatotus lēmumus, atlaižot cilvēkus. Mums bija jāpieņem lēmums atlaist cilvēkus, kuri jau lido ar “Airbus”. Jā, tas nav ekonomiski, bet mēs pildām likumu.”

Mazās turbopropelleru lidmašīnas “Bombardier Q400” ir mantojums ar sarežģītu vēsturi no laika, kad ”airBaltic” akcionāri bija Skandināvijas aviolīnijas jeb SAS. 2007. gadā Q400 piedzīvoja vismaz sešas avārijas nosēšanās. Lidmašīnas šasija neatvērās un lidaparāti nolaidās uz vēdera. Trīs no avarējušām lidmašīnām bija SAS flotē. SAS apturēja šī modeļa lidojumus, vainoja ražotāju brāķētā aprīkojumā. “Bombardier” vainoja lidsabiedrību nepareizā apkopē. Galu galā panāca izlīgumu: ”Bombardier” piedāvāja 164 miljonu dolāru kompensāciju – naudu un iespēju iegādāties jaunas lidmašīnas ar atlaidi. Dažus mēnešus pēc SAS un “Bombardier” darījuma skandināvi savas “airBaltic” daļas pārdeva uzņēmuma tā laika vadītājam Bertoltam Flikam.

12 no pasūtītajām lidmašīnām nonāca pie “airBaltic”. Modelis tas pats, kas bija piedzīvojis avārijas, taču ražotājs solīja, ka trūkumi nosēšanās aprīkojumā novērsti. Taču izrādījās, ka “airBaltic” jaunie lidaparāti galīgi nebija izdevīgi. Par astoņiem vien bija jāmaksā 160 miljoni dolāru.

Latvijas aviokompānijai naudas nebija, darījumā iesaistījās cits Skandināvu uzņēmums. “Nordic Aviation Capital” lidmašīnas no “airBaltic” atpirka un tad par augstāku cenu iznomāja tam pašam “airBaltic”. Par lidmašīnām vēl būs jāmaksā divus, trīs gadus

Gauss: Pat nelidot ar šo lidmašīnu ir izdevīgāk nekā lidot, bet ar zaudējumiem.

“Nekā personīga”: Kāds ir līguma termiņš?

Gauss: Līdz 2022., nu 2023. gadam. Tātad pēdējā lidmašīna mūs pametīs 2023. gadā.

“Nekā personīga”: Tātad jūs nelauzīsiet līgumu pirms termiņa beigām?

Gauss: Nē. Mēs varētu atgriezt lidmašīnu agrāk, tā būs diskusija un sarunas, lai lidmašīnu atdotu agrāk, protams, vai arī mēs atrodam citu pielietojumu lidmašīnai. Bet mēs, “airBaltic”, mūsu biznesa plānā vairs nevēlamies to izmantot.

“Nekā personīga”: Iegādāties jaunas lidmašīnas šobrīd…

Linkaits: Ir izdevīgāk, jo daži no šiem te turbopropelleru līgumiem ir mantoti vēl no Flika laikiem, no SAS laikiem, un tie nosacījumi varētu būt bijuši labāki.

“airBaltic” valdes priekšsēdētājs Gauss norāda: “Mums ir tikai 22 lidmašīnas, tātad mums vajag vēl 28 lidmašīnas, lai izpildītu biznesa plānu. Kādēļ mums vajag vairāk lidmašīnu? Mums bija 38 lidmašīnas pirms krīzes, februārī, un ar 38 lidmašīnām mēs lidojām 80 maršrutos, tas nozīmē uz vienu lidmašīnu 2,1 maršruts, ja to vienkārši izdala. Tagad mums ir tikai 22 lidmašīnas, ar ko mēs lidojam, tāpēc mēs varam lidot tikai 45 maršrutos. Tāpēc, ja mēs atkal gribam lidot 80 maršrutos, mums vajag vairāk lidmašīnu.”

Taču nozares ekspertiem ir aizdomas, ka ”airBaltic” vēlme par katru cenu turpināt pirkt jaunās ”Airbus” lidmašīnas ir saistīta ar shēmu, kā īstermiņā panākt, ka kompānija uzrāda peļņu. “airBaltic” noslēdz līgumu ar ražotāju par lidaparātu iegādi, bet pēc tam tos pārdod līzinga uzņēmumam, no kura tos savukārt nomā. Īstermiņā izdevumi ir mazi. Lidmašīnu pārdošanas darījumi gada pārskatā rezultējas peļņā. Taču ilgtermiņā “airBaltic” saistības pret līzinga uzņēmumiem jau šobrīd ir vismaz 300 miljoni eiro. No jaunajām “airBaltic” lidmašīnām 14 šobrīd pieder līzinga uzņēmumiem, astoņas – pašai aviokompānijai.

“Mēs esam bijusi peļņu nesoša kompānija, kas būvēja peļņu nesošu biznesu nākotnē, mēs bijām ceļā, lai ietu biržā. Sabiedrībā bija liela uzticība, ka šī aviokompānija ir uz ļoti pareiza ceļa. Mēs ticam, ka varam tikt atpakaļ uz šī ceļa pēc krīzes, tā mēs plānojam darīt,” pauž Gauss.

“airBaltic” pērn pasūtītā starptautiska konsultāciju uzņēmuma pētījumā secināts, ka aviokompānijas tieša un netieša ietekme uz Latvijas tautsaimniecību sasniedz 2,5% no IKP. Latvijai ir būtiski, lai uzņēmums izdzīvotu krīzi. Taču tā uzraudzība no valsts puses ir bijusi nepietiekama, neraugoties uz nu jau pusmiljarda ieguldīšanu.

Foto: F64