• Tweet

Tā saucamo “čaulas kompāniju” īpatsvars samazinās – tas bankās sarucis līdz aptuveni 30%, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers norādīja, ka vēl pirms dažiem gadiem čaulas kompāniju īpatsvars bija aptuveni 60%, taču šogad, kad valdība sāka spriest par šo kompāniju aizliegumu, to īpatsvars bija aptuveni 40%, savukārt pēdējie dati liecina, ka tas ir nedaudz zem 30%.

Viņš atzina, ka nevar teikt, ka atteikšanās no čaulu kompānijām nemaz neietekmēs ekonomiku, taču par to tikšot domāts pēc tam.

“Budžets pildīsies un pašreiz teorētiskais aprēķins liecina, ka iespaids uz ekonomiku varētu būt 0,5% no IKP. Bet valsts attīstās stabili un mēs to pārdzīvosim,” uzsvēra premjers.

Kā ziņots, Ministru kabinets uz nedēļu atliks jautājumu par čaulas kompāniju ierobežošanu, jo nepieciešams tajā iestrādāt stingrākas prasības.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL), lai ierobežotu augsta riska klientu finanšu operācijas Latvijas finanšu sektorā. Šāds risinājums ļaus efektīvi mazināt un novērst nevēlamo klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā un skaidri paust Latvijas nostāju.

Grozījumu mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm.

Likumprojekts nosaka noteiktiem likuma subjektiem pienākumu atteikties no darījuma attiecībām un gadījuma rakstura darījumiem ar augstākā riska klientiem – čaulas veidojumiem, kas atbilst noteiktām pazīmēm.

Paredzams, ka ar likumprojektu tiks samazinātas iespējas izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmai. Kredītiestādēm un pārējiem likuma subjektiem, kuriem noteikts likumprojektā minētais pienākums, būs jāveic nepieciešamie pasākumi savu augstākā riska profila darījumu apjoma samazināšanai.

Foto: Valsts kanceleja