Politiķi retorikā pārāk aizrāvušies ar Lemberga iznīcināšanu, mazāk ar Latvijas nākotni

Vēl tikai pusgads mūs šķir no 6. oktobra – dienas, kad norisināsies 13. Saeimas vēlēšanas, kuras jau tagad apvītas ar dažādiem skandāliem un solījumiem. Saeimas priekšsacīkšu drudzim ritot pilnā sparā, arvien skaļāk izskan solījumi atbrīvot Latviju no tās lielākā ļaunuma – Aivara Lemberga. Pret Ventspils mēru īpaši ir sazvērējušies jaunie politiskie spēki, kuru vidū ir gan bijušie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji, gan “Vienotības” liberālā sešinieka izveidotā “Kustība “Par””, gan neatkarīgais deputāts Artuss Kaimiņš un citas jaunizveidotās partijas, kuras visas kā viens apņēmušās cīnīties pret Aivaru Lembergu un viņa it kā pieaugošo ietekmi politikā.
Līdz šim Saeimas velēšanām partijas gatavojušās nopietni, izveidojot programmu, gozējoties televīzijā un avīzēs, kā arī daudz un gana runājot par to, kā plāno veicināt Latvijas labklājību un izaugsmi. Šķiet, ka laikiem mainoties, partijas ir sākušas izmantot citu metodi, paļaujoties ne tik daudz uz saviem priekšvēlēšanu solījumiem un reklāmām, bet līdz apnikumam atkārtojot Lemberga vārdu. Šķiet, ka Ventspils mērs saviem konkurentiem ir kā skabarga acīs, un tiek darīts viss, lai viņš no politiskās skatuves pazustu, taču, vai tiešām politiķi, kuriem nav reālu darbu, ko vērtēt, cer, ka viņu varaskāre paliks nepamanīta un vēlētāju atmiņas oktobrī būs strauji izbālējušas? Jo aizpildot vēlētāju biļeteni, vēlētāji vispirms domās par darbiem un pienesumu, ko partija var dot, nevis par viņu skaudību vai konkurentu zākāšanu.
Tikmēr, kamēr Lemberga pretinieki ir aizrāvušies savās fantāzijas par Latviju bez Aivara Lemberga, Ventspils mērs runā par lietām, kuras Latvijas sabiedrībai ir svarīgas. Veselības reforma, izglītība, emigrācija, nodokļi – šie ir galvenie jautājumi, kas uztrauc mūsu valsts iedzīvotājus un ne vienmēr citi politiķi par tiem runā tik godīgi kā Lembergs. Jā, iespējams, kādam viņa viedoklis var šķist netīkams, bet vismaz viņš runā par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, nevis plāno, kā kārtējo reizi gāzt mēslu spaini pār konkurentu galvām.
Šodien politikā nav grūti ātri kļūt seklam, un, šķiet, Lemberga pretinieki to jau ir paspējuši izdarīt – tomēr ne jau tukšas runas gaida vēlētāji! Tos uzrunā darbi un kopīgas domas par Latvijas izaugsmi. Ne jau Latviju bez Lemberga vēlas sabiedrība, tā vēlas labu izglītību saviem bērniem, pienācīgu veselības aprūpi, sakoptu un labiekārtotu vidi, godīgu nodokļu sistēmu un labi atmaksātas darbavietas. Kā gan varam cerēt uz šīm lietām, ja politiķi ir tik tuvredzīgi un apmāti ar kāda iznīcināšanu, ka neredz, ka tie, kuri no tā cieš ir tauta.
Skaidri redzams, ka visiem Latvijas valsts attīstība un pilnveidošana nav prioritāte, un tāpēc arī nav brīnums, ka sabiedrība ir tik skeptiska par Latvijas politiskās vides morāli. Tā vien šķiet, ka atsevišķi politiķi ir gatavi kāpt pāri galvām, lai tikai apmierinātu savas savtīgās intereses. Taču ne jau tās Latviju izglābs!
Par ko runā Latvijas politiķi?Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, arvien spraigākas izvēršas savstarpējās politiskās cīņas. Kamēr vieni politiķi asi kritizē politiskos konkurentus, solot spožāku nākotni, citi koncentrējas uz to, kas Latvijas valstij patiešām ir svarīgs – un tie nav jautājumi par to, kā uzveikt kādu politiskā cīņā vai apliet ar dubļiem sev nevēlamu sāncensi, – tie ir jautājumi, kas veido mūsu valsts nākotni un ir svarīgi ikvienam no mums.
Ventspils mērs Aivars Lembergs ir viens no retajiem Latvijas politiķiem, kurš runā par Latvijas attīstību un labklājību, piedāvājot risinājumus dažādiem problemātiskiem jautājumiem. Tikmēr viņa tuvredzīgie sāncenši meklē katru iespēju, lai norādītu, cik Lembergs ir slikts un nevēlams, paši gan nepiedāvājot neko, kaut vai uz pusi ko labāku.
Kamēr Lemberga sāncenši runā par viņu, Lembergs runā par Latviju – par veselības sistēmu, izglītības reformu, emigrācijas problēmām, nodokļu reformu utt.
Šķiet, ka politiķu prioritātes ir skaidri redzamas!
Posted by Sabiedrība par atklātību on Monday, February 12, 2018
Vēl par tēmu:
FM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālāk