• Tweet

Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 15.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja Militārā dienesta likuma grozījumus.

Tie paredz, ka vispārējās un daļējās mobilizācijas gadījumā militārajam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos varēs brīvprātīgi pieteikties Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas un NATO dalībvalstu, Austrālijas, Brazīlijas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņi.

Patlaban krīzes situācijās militārajā dienestā nevar pieņemt motivētus ārzemniekus. Savukārt Ukrainas pieredze rāda, ka bruņotajos spēkos efektīvi var karot arī citu valstu pilsoņi, norādījuši likumprojekta autori.

Likumprojektā noteiktas prasības, lai ārzemnieku varētu pieņemt dienestā. Noteikts, ka ārzemnieks nedrīkstēs būt kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs. Tāpat viņš nedrīkstēs būt bijis PSRS vai Latvijas PSR dienestā. Ārzemnieka pieņemšanai Latvijas armijā jāatbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu. Tāpat noteikts, ka ārzemniekam jāprot valsts valoda vai vismaz viena no NATO oficiālajām valodām – angļu vai franču – , kā arī paredzēta virkne citu nosacījumu.

Likuma izmaiņas arī paredz uzlabot nosacījumus topošajiem Latvijas karavīriem, tostarp atteikties no minimālā piecu gadu līguma termiņa noteikšanas, deleģējot aizsardzības ministram pienākumu noteikt šos termiņus. Patlaban pirms mācību uzsākšanas militārajā izglītības iestādē vai Nacionālo bruņoto spēku vienībā ar karavīru slēdz līgumu, kurā noteikts: pēc mācību kursa beigšanas obligāti jānodien līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par pieciem gadiem. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu lielāku elastību profesionālā dienesta līgumu slēgšanā un mudinātu karavīrus nodienēt līdz pirmā līguma termiņa beigām, šodien deputātiem sacīja Latvijas armijas pārstāvji.

Tāpat likuma grozījumi paredz turpmāk arī vecākajiem un augstākajiem instruktoriem prast vismaz vienu no NATO oficiālajām valodām atbilstošā līmenī. Pašreiz šī prasība ir noteikta tikai karavīriem, kas pretendē uz virsnieka dienesta pakāpi. Pieaugot gan instruktoru iesaistei starptautiskajā apritē, gan nepieciešamībai būt spējīgiem komunicēt ar sabiedroto karavīriem, arī vecākajiem un augstākajiem instruktoriem ir aktualizējusies nepieciešamība pārvaldīt angļu vai franču valodu, norādījuši likumprojekta autori. Paredzēts, ka šī prasība stāsies spēkā no nākamā gada 1.janvāra.

Lai Militārā dienesta likuma izmaiņas stātos spēkā, tās vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Foto: Latvijas armija