• Tweet

Pagājušo trešdien Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā pēc būtības tika izskatīts Ventspils mēra Aivara Lemberga lūgums atcelt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža rīkojumu Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata.

Zīmīgi, ka tiesas spriedums būs zināms trīs dienas pirms pašvaldību vēlēšanām – 28. maijā.

Kā zināms, pagājušā gada oktobrī E. Sprūdžs izdeva minēto rīkojumu, ko likums ļauj apstrīdēt Administratīvajā tiesā. Kamēr tiesa nav paziņojusi savu spriedumu, rīkojums nav spēkā.

Procesa dalībnieki

Kā Neatkarīgā noskaidroja no vairākiem avotiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) tiesā pārstāvēja advokāts Sandis Petrovičs no biroja Triniti, kas ir E. Sprūdža padomnieces Ingas Antānes bijusī darba vieta. Acīmredzot ministrija šajā situācijā interešu konfliktu nesaskata. Pati I. Antāne un vairāki ministrijas darbinieki procesā piedalījušies skatītāju lomā.

A. Lembergu tiesā pārstāvēja zvērināti advokāti Māris Grudulis un Artis Stucka. Savukārt Ventspils domi, kas bija pieaicināta kā trešā persona – zvērināts advokāts Olavs Cers. Pats A. Lembergs tiesā nebija ieradies, jo, kā izrādās, piedalījās citā aktuālā un valstiski svarīgā pasākumā, skaidrojot Pasaules bankas pārstāvjiem situāciju Latvijas ostās. «Pasaules bankai bija plānota tikšanās ar Ventspils pašvaldības pārstāvjiem Ventspils brīvostas valdē. Līdz tam viņi ar pašvaldības pārstāvjiem brīvostas valdē nebija tikušies,» Neatkarīgajai paskaidroja A. Lembergs. «Tā bija četras stundas gara konstruktīva saruna. Pasaules bankas pārstāvjus interesēja mūsu viedoklis ļoti daudzos jautājumos. Pēc mūsu prezentācijas viņi daudzus savus iepriekšējos apgalvojumus un pieņēmumus atsauca, norādot, ka tie neattiecas uz Ventspils brīvostu. Viņi solīja savos atzinumos turpmāk skaidri nošķirt Ventspili no Rīgas un raksturot katru brīvostu atsevišķi. Viņi atzina, ka esošajā starpatzinumā ieviesušās daudzas neprecizitātes, kas tikšot labotas,» pastāstīja A. Lembergs.

Lūgumus noraida

Kā jau bija gaidāms, tiesas sēde noritējusi emocionālā gaisotnē; tā bijusi gara un nogurdinoša. Procesa sākumā abas puses pieteikušas vairākus lūgumus. A. Lemberga advokāti lūguši uzlikt VARAM piespiedu naudu par to, ka ministrija novilcinājusi pierādījumu iesniegšanu. Tādējādi A. Lembergam apzināti tika radīti ierobežojumi sagatavoties tiesas sēdei un ierobežotas tiesības uz taisnīgu tiesu.

Otrkārt, A. Lemberga pārstāvji lūguši izprasīt no ministrijas pierādījumus, uz kuriem balstīts rīkojums, t.i., jo no absurdā rīkojuma neizrietēja neviens pierādījums. Tāpat A. Lemberga pārstāvji lūguši pierādījumu nodrošināšanu, jo radies tāds iespaids, ka ministra rīkojums tapis nevis ministrijā, bet gan Reformu partijas «politbirojā» – to gatavojuši nevis ministrijas ierēdņi, bet gan Reformu partijas «kodola» nolīgti juristi, kas ir rupjš Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma pārkāpums. Tiesa šos lūgumus noraidījusi.

Savukārt VARAM pārstāvis lūdzis beidzot pievienot lietas materiāliem pierādījumus, kurus ministrija saņēmusi no Ģenerālprokuratūras, un dažus citus. Tas bijis 30 cm biezs dokumentu klāsts, kurā bijusi arī izziņa no Ģenerālprokuratūras, ka ierosināti vairāki kriminālprocesi un vienā no tiem notiek tiesvedība, kas vienlaikus nepārprotami apliecina, ka nav neviena sprieduma, kas būtu stājies likumīgā spēkā un tādējādi A. Lembergu atzīts par vainīgu. Tāpat tur bijušas izziņas, ka A. Lembergs un viņa bērni ir patiesā labuma guvēji vairākos uzņēmumos. Materiālu klāstā ir bijis tiesas izpildītāja apliecinājums, ka A. Lembergs joprojām ir Ventspils domes priekšsēdētājs, un tas balstījies uz izdruku no Ventspils domes mājaslapas. Tiesa noraidījusi arī šos lūgumus, jo viss, uz ko balstījies E. Sprūdžs, izdodot savu rīkojumu, jau ir lietas materiālos un administratīvā akta izdošanas process jau ir pabeigts.

Šis tiesas lēmums izsaucis emocionālu VARAM pārstāvja reakciju. Viņš paudis, ka tiesa noraidījusi vienīgos pierādījumus un līdz ar to pusēm vairs nav par ko debatēt. Viņš pat vairākkārt paudis, ka pēc šāda tiesas lēmuma jau sāk gatavoties apelācijas iesniegšanai.

Nav mūžīgs

Pieteikumā tiesai A. Lemberga komanda norāda gan uz E. Sprūdža pieļautajām procesuālajām kļūdām, gan saturiskajām kļūdām, kā arī uz vairākiem būtiskiem tiesību pārkāpumiem. Atbilstīgi A. Lemberga pieteikumā veiktajai skrupulozajai juridiskajai analīzei, daži E. Sprūdža rīkojuma aspekti ir pat anekdotiski.

Viens no galvenajiem A. Lemberga komandas argumentiem ir tas, ka E. Sprūdžs savā rīkojumā runā pat par 17 gadus veciem notikumiem, kaut gan A. Lembergs par Ventspils domes priekšsēdētāju ievēlēts 2009. gada 1. jūlijā, t.i., pirms nepilniem 4 gadiem. Pēdējie pārkāpumi, kurus ministra ieskatā esot izdarījis A. Lembergs, veikti pirms 7 gadiem, t.i., kad pilnvaras bija pavisam cita sasaukuma Ventspils domei un attiecīgi arī domes priekšsēdētājam. Atbilstīgi likuma skaidrojumiem un arī ekspertu viedokļiem ministra tiesības atstādināt kādas pašvaldības priekšsēdētāju «nav izmantojamas par iepriekšējos domes sasaukumos iespējami pieļautajiem pārkāpumiem».

Tāpat šajā lietā ļoti svarīgs ir aspekts par nevainīguma prezumpciju.

A. Lemberga pārstāvji norādījuši, ka ministra kompetencē nav izvērtēt interešu konfliktu. Savukārt tiesībsargājošās iestādes, kuru kompetencē ir vērtēt interešu konfliktu, nav piemērojušas nekādus sodus par iespējamiem pārkāpumiem, bet krimināllietā nav notiesājoša sprieduma, kurš būtu stājies spēkā. Tad nu iznāk tā, ka prokurori (t.i., profesionāļi) tiesā jau piecus gadus nevar pierādīt A. Lemberga vainu, turpretī ministrs dažos mēnešos noskaidrojis vainu un vainīgo notiesājis.

Iegāž mēle

Būtisks arguments saistīts ar to, ka E. Sprūdžs pārkāpis Eiropas Savienības pamattiesību hartā iekļauto tiesību principu «tikt uzklausītam». Kā jau rakstīts, šā principa pārkāpumu jau nosodījis arī tiesībsargs. Jāatgādina – to, ka E. Sprūdžs nav devis pietiekami daudz laika paskaidrojumu sagatavošanai par seniem, sarežģītiem un ļoti apjomīgiem lēmumiem, tiesībsargs vērtēja kā labas pārvaldības principa pārkāpumu no ministra puses. Bet A. Lemberga pārstāvji tiesā uzsvēruši, ka patiesībā bijis vēl sliktāk – E. Sprūdžs pat nav vēlējies uzklausīt Ventspils mēra argumentus. Proti, atbilstīgi likumam ministram, lai izmantotu savas tiesības atstādināt pašvaldības vadītāju no amata, ir jāievēro secīga procedūra – vispirms jāsaņem attiecīgā domes priekšsēdētāja paskaidrojumi, tad jāizvērtē šie paskaidrojumi, un tikai tad ar motivētu rīkojumu ministrs var atstādināt domes priekšsēdētāju no amata.

Par to, ka E. Sprūdžs pat nevēlējās uzklausīt A. Lemberga argumentus un paskaidrojumus, liecina kaut vai viņa izteikumi masu saziņas līdzekļos. Piemēram, vēl pirms paskaidrojumu saņemšanas viņš presē pauda: «Varbūtība, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs tiks atlaists, ir 100%.»

Ideoloģiskā cīņa

Rīkojumu pieņēmusi persona, par kuras objektivitāti un taisnīgumu pastāv pamatotas šaubas.

Atbilstīgi Administratīvā procesa likumam persona, par kuras objektivitāti var pastāvēt pamatotas šau-bas, nepiedalās lēmuma pieņemšanā. Savukārt E. Sprūdžs atklāti ir parādījis, ka viņa rīkojuma pieņemšanai ir politiskās atriebības motīvi, ka tā ir cīņa ar «pēdējo oligarhu». To apstiprināja pat Reformu partijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers, kurš partijas kongresā nepārprotami norādīja, ka E. Sprūdža rīkojums ir partijas «ideoloģijai svarīgas cīņas»

sastāvdaļa.

Interesanti, ka jau pašvaldību likuma pieņemšanas laikā Saeimas deputāti brīdināja, ka šī likuma 93. pantu varēs izmantot politisko rēķinu kārtošanai. Tā deputāte Anna Seile 1994. gada maijā Saeimas sēdē brīdinājusi, ka strikti jāievēro pašvaldību tiesības ievēlēt domes priekšsēdētāju un jāuzmanās no tā, ka ministrs ar vienpersonisku lēmumu var atcelt ievēlēto pašvaldības vadītāju. Pravietiski viņa jau 1994. gadā (!) brīdinājusi par šādu iespējamu situāciju: «Piemēram, ļoti bieži dažādus iebildumus Ministru kabinetam un arī Saeimai ir izteicis Lembergs Ventspilī. Un, ja nu viņu ievēlē par domes priekšsēdētāju Ventspilī, tad ar vienpersonisku reformu ministra lēmumu viņu var arī noņemt no šā amata!».

Prokuroriem – politiskas intereses?

Atbilstīgi likumam ministram ir jāparāda tie pierādījumi, uz kuriem viņš balstās, izdodot rīkojumu. Līdz ar to visai būtisks lietā ir jautājums par pierādījumiem, kas bija ministra rīcībā, kad viņš pieņēma lēmumu par rīkojuma izdošanu – par to liecina arī abu pušu pieteiktie lūgumi procesa sākumā, kurus gan tiesa noraidīja, jo administratīvā akta pieņemšanas process ir beidzies.

Faktiski jau ar lūgumu tiesai beidzot pievienot lietas materiāliem pierādījumus E. Sprūdža komanda ir atzinusi, ka lēmuma pieņemšanas laikā ministram nekādu pierādījumu par A. Lemberga pārkāpumiem nav bijis. Savukārt vēlāk no Ģenerālprokuratūras iegūtie materiāli rada daudzus nopietnus jautājumus, piemēram, par konkrētu prokuroru darbību politiskās interesēs, kas ir aizliegts ar likumu. Pieteicēja puse uzdevusi daudzus jautājumus par to, kā tad VARAM ieguvusi šos materiālus – vai Ģenerālprokuratūra atļāvusi ministrijas darbiniekiem iepazīties ar izmeklēšanas noslēpumiem u.tml.

Juridisks brāķis

Faktiski anekdotisks ir E. Sprūdža rīkojumā izmantotais juridiskais pamatojums. Piemēram, E. Sprūdža rīkojumā norādīts, ka A. Lembergs, piedaloties lēmumu pieņemšanā, ir pārkāpis vairākas likuma normas. Izrādās, ka minētās likuma normas vairumā gadījumu šo lēmumu pieņemšanas brīdī nemaz nav bijušas spēkā.

Tikpat «veiksmīgi»

E. Sprūdžam ir gājis ar tiesu prakses izmantošanu rīkojumā. Rīkojums pamatots gan ar atziņām no tāda tiesas sprieduma, kurš nemaz nav bijis spēkā un ir ticis atcelts, gan ar atziņām no tādiem spriedumiem, kuriem ar A. Lemberga lietu nav un nevar būt nekāda sakara, gan ar atziņām, kādu norādītajos tiesas spriedumos nemaz nav, un pat tādām, kas nevis pamato rīkojuma tiesiskumu, bet – tieši otrādi – pierāda, ka rīkojums ir atceļams.

Avots: nra.lv /Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs