• Tweet

Arvien biežāk vecāki piešķir saviem bērniem pirmo maksājumu karti salīdzinoši agrā vecumā – vidēji 10 līdz 11 gados, liecina Luminor bankas dati. Lai gan tas ir lielisks veids, kā veicināt bērna patstāvību un iepazīstināt viņu ar finanšu pasauli, šāds solis jāveic pārdomāti. Vecāku iesaiste ir būtiska, lai bērns ne tikai prasmīgi lietotu karti, bet arī saprastu tās darbības principus un finanšu plānošanas nozīmi. Kas jāņem vērā, lai bērna pirmā pieredze ar bankas karti būtu droša, izglītojoša un veidotu atbildīgu attieksmi pret naudu, stāsta Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.

Netiek skaidrota naudas vērtība

Dodot bērnam piekļuvi maksājumu kartes līdzekļiem, ir svarīgi nodrošināt arī izpratni par to, kas vispār ir nauda un kā tā tiek nopelnīta. Ja bērns nesaista kartes lietošanu ar reālu naudu, var veidoties ilūzija, ka finanšu resursi ir neierobežoti. Šī kļūda var kavēt bērna spēju attīstīt veselīgu attieksmi pret tēriņiem un uzkrājumiem. Sarunas par ģimenes budžetu, ikdienas izdevumiem un ienākumiem veicina bērna izpratni par naudas apriti, kādēļ to nepieciešams plānot un kā veidojas vērtība dažādiem pakalpojumiem un precēm. Piemēram, var ieviest principu, ka kartē kabatas nauda tiek atjaunota vienu reizi nedēļā konkrētā laikā, agrāk to nepiešķirot. Tādā veidā atgādinot, ka ar naudu jārīkojas pārdomāti, sadalot pa dienām vai vajadzībām.

Karte tiek piešķirta, neizskaidrojot tās lietošanas principus

Vecākiem nereti šķiet, ka bērns pats sapratīs, kā lietot karti, jo viņiem šis rīks jau sen ir kļuvis par pašsaprotamu ikdienas sastāvdaļu. Tomēr bez skaidrojuma un bērna sagatavošanas tas var radīt pārpratumus un palielināt risku, ka karte tiks izmantota nepareizi. Ir būtiski paskaidrot, kas ir maksājumu karte, kā tā tiek lietota ikdienā un kāds ir tās darbības princips – tostarp PIN koda nozīme, bezkontakta maksājumi, darījumu apstiprināšana un citi drošības aspekti. Šāda saruna ne tikai palīdzēs novērst neparedzētus gadījumus, bet arī stiprinās bērna pārliecību par to, kā rīkoties ar maksājumu karti.

Bērnam jāskaidro, ka maksājumu karte ir personīgs rīks, ko nedrīkst dalīt ar citiem, pat ne ar tuvākajiem draugiem. PIN kods ir jāglabā prātā, nevis makā vai telefonā, un tā atklāšana jebkurai citai personai var radīt nopietnus drošības riskus. Tāpat ir svarīgi iemācīt, kā rīkoties neparedzētās situācijās, piemēram, ja karte tiek nozaudēta, ir jāprot nekavējoties paziņot par to vecākiem vai sazināties ar banku, lai karte tiktu bloķēta. Bērnam jāapzinās arī tas, ka karte nav rotaļlieta – tā nav domāta izmantošanai spēlēs vai impulsīviem pirkumiem, un to nekādā gadījumā nedrīkst aizdot citiem.

Ļauj tērēt bez ierobežojumiem

Ir svarīgi apzināties, ka agrā vecumā var būt grūti izprast robežu starp vajadzību un impulsīviem pirkumiem. Tāpēc, lai palīdzētu bērnam mācīties un vienlaikus pasargātu no finansiāliem pārsteigumiem, banku lietotnes piedāvā praktiskus risinājumus – iespēju noteikt tēriņu limitus un pārraudzīt darījumus. Šādi rīki palīdz vecākiem saglabāt līdzsvaru starp bērna patstāvību un finansiālu drošību. Vienlīdz svarīgas ir arī regulāras sarunas par tēriņiem, kas veicina bērna atbildīgu attieksmi pret naudu jau no pašas mazotnes.

Bērns netiek iesaistīts finanšu lēmumu pieņemšanā

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā veicināt bērna finanšu pratību, ir ļaut viņam iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Tas var nozīmēt līdzdalību ģimenes iepirkumu plānošanā, kopīgu budžeta sastādīšanu vai diskusijas par to, kā uzkrāt naudu lielākiem pirkumiem. Ja bērns jūtas uzklausīts un iesaistīts, viņš uzņemas lielāku atbildību un pieņem pārdomātākus lēmumus arī par saviem līdzekļiem, ņemot vērā, ka viņam ir izveidojusies izpratne par naudas vērtību, tās izcelsmi un citiem finanšu jautājumiem. Šī pieredze ieliek pamatus finanšu domāšanai, kas būs noderīga visu turpmāko dzīvi.

Pārlieka uzticēšanās vai kontrole

Līdzsvars starp uzticēšanos un uzraudzību ir īpaši svarīgs, kad runa ir par bērna pirmo pieredzi ar naudu. Daži vecāki izvēlas pilnībā uzticēties bērnam un ļauj viņam brīvi rīkoties ar karti, cerot, ka tas audzinās atbildību. Citi – gluži pretēji – seko katram izdevumam un uzliek stingrus ierobežojumus. Abas pieejas var radīt problēmas. Pārlieka brīvība var novest pie nesaprātīgiem tēriņiem, bet stingra kontrole – pie stresa un vilšanās. Gudrākā pieeja ir veidot uzticēšanos soli pa solim, vienlaikus saglabājot iesaisti bērna pirmajos soļos finanšu pratībā.