Pirktspējas noskaņojuma barometrs: Baltijas iedzīvotāji piesardzīgi par nākotni, pieaug bažas par finansiālo situāciju

Kā liecina bankas Citadele “Pirktspējas noskaņojuma barometrs” dati, puse Baltijas valstu iedzīvotāju sagaida, ka viņu alga nākamo trīs mēnešu laikā saglabāsies nemainīg– Latvijā un Lietuvā to norāda 51 % aptaujāto, bet Igaunijā – 52 %. Taču vienlaikus ceturtā daļa Baltijas iedzīvotāju prognozē savas finansiālās situācijas pasliktināšanos.
Kamēr vairāk nekā trešdaļa Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju sagaida, ka viņu finansiālā situācija saglabāsies nemainīga (Latvijā – 41 %, Lietuvā – 39 %), Igaunijā šis rādītājs ir zemāks – tikai 32 %. Turklāt Igaunijā finansiālās situācijas ievērojamu pasliktināšanos prognozē 14 % iedzīvotāju, kas ir izteikti vairāk kā Latvijā un Lietuvā, kur šādu viedokli pauž tikai 6 % respondentu.
Pēdējos gados fiskālais atbalsts ekonomikai Igaunijā ir samazinājies, vienlaikus ievērojami pieaugot nodokļu sloga apmēram. Palielināts ir gan pievienotās vērtības nodoklis, gan uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļi, kas negatīvi ietekmējis patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu.
Lai gan algu stabilitāte dod zināmu drošības sajūtu, ekonomiskās nenoteiktības dēļ Baltijas valstu iedzīvotāji ir piesardzīgi attiecībā uz lieliem pirkumiem. Latvijā 26 % aptaujāto norāda, ka nākamo trīs mēnešu laikā neplāno veikt nozīmīgus ilgtermiņa pirkumus, Lietuvā – 29 %, bet Igaunijā – 35 %.
“Aptaujas dati liecina, ka Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst arvien piesardzīgāki attiecībā uz savām finansiālajām perspektīvām. Lai arī algu līmenis lielākajai daļai cilvēku saglabāsies nemainīgs vai pat palielināsies, kopējais patērētāju noskaņojums liecina par bažām ekonomiskajā stabilitātē. Īpaši satraucoša ir situācija Igaunijā, kur pesimisms ir izteiktāks un vairāk iedzīvotāju sagaida finansiālās situācijas pasliktināšanos. Patērētāju piesardzība un atturība no lieliem pirkumiem var nozīmēt mērenāku ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē,” barometra datus komentē bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Iedzīvotāju ekonomiskā uzvedība tuvākajā laikā var kļūt konservatīvāka – patērētāji, visticamāk, izvēlēsies atlikt lielākus pirkumus un rūpīgāk pārdomās savus tēriņus. Šāda piesardzība var ietekmēt dažādas nozares, īpaši mazumtirdzniecību un nekustamā īpašuma tirgu, kur lēmumi par iegādēm bieži vien tiek balstīti ekonomiskajā stabilitātē un nākotnes ienākumu prognozēs.
“Pirktspējas noskaņojuma barometrs” ir bankas Citadele ceturkšņa aptauja, kas veikta 2025. gada februārī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta 2026. gada valsts budžeta projektu
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts ceturtdien, 6.novembrī, Saeimas sēdē konceptuāli atbalstītajā...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli kā steidzamu atbalstīja likumprojektu, kas nākamgad paredz iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. “Šis ir tikai viens...
Lasīt tālākBudžeta komisija konceptuāli atbalsta 2026. gada valsts budžeta projektu
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts piektdien, 31. oktobrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien, 31. oktobrī, vienojās iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kas paredz iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām...
Lasīt tālākParedz palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada paredzēts palielināt vairākus valsts sociālos pabalstus. To trešdien, 29. oktobrī, atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai un saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien,...
Lasīt tālāk