Pirktspējas noskaņojuma barometrs: Baltijas iedzīvotāji piesardzīgi par nākotni, pieaug bažas par finansiālo situāciju

Kā liecina bankas Citadele “Pirktspējas noskaņojuma barometrs” dati, puse Baltijas valstu iedzīvotāju sagaida, ka viņu alga nākamo trīs mēnešu laikā saglabāsies nemainīg– Latvijā un Lietuvā to norāda 51 % aptaujāto, bet Igaunijā – 52 %. Taču vienlaikus ceturtā daļa Baltijas iedzīvotāju prognozē savas finansiālās situācijas pasliktināšanos.
Kamēr vairāk nekā trešdaļa Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju sagaida, ka viņu finansiālā situācija saglabāsies nemainīga (Latvijā – 41 %, Lietuvā – 39 %), Igaunijā šis rādītājs ir zemāks – tikai 32 %. Turklāt Igaunijā finansiālās situācijas ievērojamu pasliktināšanos prognozē 14 % iedzīvotāju, kas ir izteikti vairāk kā Latvijā un Lietuvā, kur šādu viedokli pauž tikai 6 % respondentu.
Pēdējos gados fiskālais atbalsts ekonomikai Igaunijā ir samazinājies, vienlaikus ievērojami pieaugot nodokļu sloga apmēram. Palielināts ir gan pievienotās vērtības nodoklis, gan uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļi, kas negatīvi ietekmējis patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu.
Lai gan algu stabilitāte dod zināmu drošības sajūtu, ekonomiskās nenoteiktības dēļ Baltijas valstu iedzīvotāji ir piesardzīgi attiecībā uz lieliem pirkumiem. Latvijā 26 % aptaujāto norāda, ka nākamo trīs mēnešu laikā neplāno veikt nozīmīgus ilgtermiņa pirkumus, Lietuvā – 29 %, bet Igaunijā – 35 %.
“Aptaujas dati liecina, ka Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst arvien piesardzīgāki attiecībā uz savām finansiālajām perspektīvām. Lai arī algu līmenis lielākajai daļai cilvēku saglabāsies nemainīgs vai pat palielināsies, kopējais patērētāju noskaņojums liecina par bažām ekonomiskajā stabilitātē. Īpaši satraucoša ir situācija Igaunijā, kur pesimisms ir izteiktāks un vairāk iedzīvotāju sagaida finansiālās situācijas pasliktināšanos. Patērētāju piesardzība un atturība no lieliem pirkumiem var nozīmēt mērenāku ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē,” barometra datus komentē bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Iedzīvotāju ekonomiskā uzvedība tuvākajā laikā var kļūt konservatīvāka – patērētāji, visticamāk, izvēlēsies atlikt lielākus pirkumus un rūpīgāk pārdomās savus tēriņus. Šāda piesardzība var ietekmēt dažādas nozares, īpaši mazumtirdzniecību un nekustamā īpašuma tirgu, kur lēmumi par iegādēm bieži vien tiek balstīti ekonomiskajā stabilitātē un nākotnes ienākumu prognozēs.
“Pirktspējas noskaņojuma barometrs” ir bankas Citadele ceturkšņa aptauja, kas veikta 2025. gada februārī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Pieaugot investīcijām reģionos, augs vajadzība pēc jaunām elektroenerģijas jaudām
Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas reģionos būtiski palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tāpēc jaunu enerģijas ražošanas jaudu pieejamība kļūst par vienu no priekšnoteikumiem...
Lasīt tālākVai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākVID atgādina: par bērnu interešu izglītību var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli
Līdz ar jauno mācību gadu atsākas arī dažādi bērnu un jauniešu pulciņi un interešu nodarbības. Tie ir izdevumi, par kuriem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes...
Lasīt tālāk