Pievienošanos eirozonai vairs nevar apturēt
Lai gan vilciens, ko sauc eiro no 2014. gada, vairs neesot apturams, tomēr savāktie 10 tūkstoši parakstu par lata saglabāšanu neesot zaudējuši jēgu, jo neļaus politiķiem ignorēt tautas skepsi un vēlmi pašai izlemt sev būtiskus jautājumus.
To intervijā portālam nra.lv apliecināja Saeimas deputāts Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība), kura pārstāvētā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas nākamnedēļ sāks analizēt no iedzīvotājiem saņemto ierosmi par eiro ieviešanas atlikšanu.
Kā zināms, īsā laikā šis ir jau trešais jautājums, par kuru Latvijas iedzīvotāji savākuši vismaz 10 tūkstošus parakstu, lai vērstos parlamentā. Saeimai ir ticis pieprasīts, lai fotoradari fiksētu tikai tos pārkāpumus, kas par 15 vai vairāk kilometriem pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Tāpat politiķi saņēmuši iedzīvotāju iesniegumu, lai likumdošanā tiktu noteikta konkrēta atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu. R. Dzintars uzsver: iedzīvotāju parakstiem ir bijusi izšķirīga nozīme gadījumā ar ideju par deputāta mandāta atņemšanu par svinīgā zvēresta laušanu.
Iepriekš šādu ierosmi atbalstīja tikai nacionālais flangs, bet, saņemot 10 tūkstošus parakstu, arī pārējās partijas kļuva pielaidīgākas, un šobrīd Tieslietu ministrija gatavo atbilstošus likuma grozījumus. R. Dzintars gan apšaubīja, ka iedzīvotāju aktivitāte piespiedīs deputātus mainīt viedokli arī par eiro ieviešanas lietderību. «Es neredzu nekādas pārsteiguma iespējas. Katra frakcija ir paudusi savu attieksmi pret šo jautājumu. Ne jau Mandātu un ētikas komisija izlems – būt vai nebūt eiro. Ja kādam ir iespējams šobrīd ieslēgt atpakaļgaitu, tad tas ir vienīgi Ministru kabinets. Tomēr parakstu vākšanas akcija sākās krietni sen, un kopš tā brīža pārāk daudz kas ir mainījies. Baidos, ka šobrīd ieslēgt atpakaļgaitu būs krietni vien sarežģīti,» atzina R. Dzintars.
Latvijas valdība jau martā vērsās pie Eiropas institūcijām ar lūgumu izvērtēt mūsu valsts gatavību iekļauties eirozonā. Paredzams, ka Eiropas Padome savu galavārdu teiks jau pēc mēneša. Lai arī Latvijas sabiedrība pret atteikšanos no lata izturas ar lielu skepsi, tomēr likumdošana šobrīd visu izlemšanu ir nodevusi politiskās varas rokās, neparedz iespējas rīkot par šo jautājumu tautas nobalsošanu. «Protams, sabiedrībā par eiro ieviešanu valda dažādi uzskati. Vienīgais veids, kā noskaidrot iedzīvotāju viedokli kopumā, ir referendums. Tieši šādu mehānismu paredz šonedēļ Centrālās vēlēšanu komisijas akceptētā iniciatīva atļaut tautai balsot par būtiskiem ar dalību Eiropas Savienībā saistītiem jautājumiem,» pauda politiķis.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk