Pieaugusi iedzīvotāju nedrošība par iespējām darba tirgū

Gada laikā Latvijā samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri jūtas droši par savu darbavietu un pārstāvētā uzņēmuma stabilitāti. Vienlaikus vairāk kļuvis to cilvēku, kurus uztrauc iespējas atrast citu darbu, secināts bankas Citadele aptaujā.
Šā brīža ekonomiskajā vidē droši par savu darbavietu un pārstāvētā uzņēmuma stabilitāti jūtas 34 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 9 % mazāk nekā pirms gada. Pārliecinātāki par darba iespējām ir iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadu vecumam, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, kā arī tie, kuri mēnesī pelna vairāk par 1500 eiro.
Šogad iedzīvotāju pārliecība par savas darbavietas stabilitāti spēcīgāka ir Lietuvā – 40 %, savukārt Igaunijā sentiments ir līdzīgs kā Latvijā – 34 %. Arī kaimiņvalstīs noskaņojums pēdējā gada laikā kļuvis pesimistiskāks, jo pērnā gada novembrī abās valstīs par savas darbavietas stabilitāti pārliecināti bija 48 %.
“Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 3. ceturksnī bezdarbs Latvijā bijis 6,5 % un salīdzinājumā ar pērno gadu ir pat sarucis, iedzīvotāju sentiments par savas darbavietas stabilitāti un iespējām atrast jaunu darbu kļuvis pesimistiskāks. Tas nav pārsteidzoši, jo tie, kas seko darba tirgum, iespējams, ir pamanījuši, ka kopš gada sākuma ir samazinājies darba sludinājumu un brīvo vakanču skaits lielā daļā nozaru. Drošības sajūtu par nākotni un iespējām pārvarēt neparedzētus apstākļus var stiprināt uzkrājuma izveidošana neparedzētiem gadījumiem – drošības spilvenam būtu jābūt tik lielam, lai tas palīdzētu segt aktuālos izdevumus vismaz trīs mēnešu garumā,” aptaujas datus komentē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Latvijā vairāk kļuvis to iedzīvotāju, kuri uzskata, ka viņu pārstāvētā uzņēmuma darbība ir stabila, taču viņi nejūtas droši par savu vietu tajā – 2022. gadā šo respondentu skaits bija 13 %, šogad – 15 %. Lietuvā un Igaunijā šādu viedokli pauduši 14 % darba ņēmēju.
Gandrīz vēl tikpat jeb 14 % sabiedrības nejūtas droši nedz par uzņēmuma nākotni, nedz par savām iespējām atrast jaunu darbavietu (pirms gada šāds sentiments 11 % iedzīvotāju).
Aptaujas dati liecina, ka pārliecība par savām iespējām darba tirgū visbiežāk trūkst iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 59 gadiem, kā arī kvalificētiem speciālistiem, biroja darbiniekiem, pakalpojumu un tirdzniecības jomā strādājošiem, nekvalificētiem un kvalificētiem strādniekiem. Vienlaikus vislielākās bažas par jauna darba atrašanu fiksētas Kurzemē, Vidzemē un Rīgā.
Gan pirms gada, gan šogad 9 % respondentu atklāj, ka nejūtas droši par uzņēmuma nākotni, taču neuztraucas par iespējām atrast citu darbu. Šī atbilde raksturīga tiem, kuri ikdienā strādā kā kvalificēti speciālisti vai vadītāji.
Vēl par tēmu:
LDDK: Valdība virza budžeta grafiku bez vienošanās un bez plāna izdevumu mazināšanai
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž bažas, ka Finanšu ministrijas rīkojuma projekts par valsts budžeta un turpmāko gadu budžeta plānošanas grafiku Ministru kabineta 2026. gada...
Lasīt tālākLai gan ceļu būves sezona ir apdraudēta, valdība klusē un nereaģē
Krievijas agresijas pret Ukrainu un Tuvo Austrumus karadarbības radītās sekas ceļu būvniecības nozarē ir izraisījušas nepieredzēta apjoma būvniecības izmaksu un būvmateriālu cenu kāpumu....
Lasīt tālākArvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākTiks aktualizēts Profesiju klasifikators
Profesiju klasifikators tiks papildināts ar vairākām jaunām profesijām, nosakot tām atbilstošus pamatuzdevumus. Profesiju klasifikatorā iekļautas tādas profesijas kā digitālās transformācijas...
Lasīt tālākBiedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālāk