Pieaugusi iedzīvotāju nedrošība par iespējām darba tirgū

Gada laikā Latvijā samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri jūtas droši par savu darbavietu un pārstāvētā uzņēmuma stabilitāti. Vienlaikus vairāk kļuvis to cilvēku, kurus uztrauc iespējas atrast citu darbu, secināts bankas Citadele aptaujā.
Šā brīža ekonomiskajā vidē droši par savu darbavietu un pārstāvētā uzņēmuma stabilitāti jūtas 34 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 9 % mazāk nekā pirms gada. Pārliecinātāki par darba iespējām ir iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadu vecumam, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, kā arī tie, kuri mēnesī pelna vairāk par 1500 eiro.
Šogad iedzīvotāju pārliecība par savas darbavietas stabilitāti spēcīgāka ir Lietuvā – 40 %, savukārt Igaunijā sentiments ir līdzīgs kā Latvijā – 34 %. Arī kaimiņvalstīs noskaņojums pēdējā gada laikā kļuvis pesimistiskāks, jo pērnā gada novembrī abās valstīs par savas darbavietas stabilitāti pārliecināti bija 48 %.
“Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 3. ceturksnī bezdarbs Latvijā bijis 6,5 % un salīdzinājumā ar pērno gadu ir pat sarucis, iedzīvotāju sentiments par savas darbavietas stabilitāti un iespējām atrast jaunu darbu kļuvis pesimistiskāks. Tas nav pārsteidzoši, jo tie, kas seko darba tirgum, iespējams, ir pamanījuši, ka kopš gada sākuma ir samazinājies darba sludinājumu un brīvo vakanču skaits lielā daļā nozaru. Drošības sajūtu par nākotni un iespējām pārvarēt neparedzētus apstākļus var stiprināt uzkrājuma izveidošana neparedzētiem gadījumiem – drošības spilvenam būtu jābūt tik lielam, lai tas palīdzētu segt aktuālos izdevumus vismaz trīs mēnešu garumā,” aptaujas datus komentē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Latvijā vairāk kļuvis to iedzīvotāju, kuri uzskata, ka viņu pārstāvētā uzņēmuma darbība ir stabila, taču viņi nejūtas droši par savu vietu tajā – 2022. gadā šo respondentu skaits bija 13 %, šogad – 15 %. Lietuvā un Igaunijā šādu viedokli pauduši 14 % darba ņēmēju.
Gandrīz vēl tikpat jeb 14 % sabiedrības nejūtas droši nedz par uzņēmuma nākotni, nedz par savām iespējām atrast jaunu darbavietu (pirms gada šāds sentiments 11 % iedzīvotāju).
Aptaujas dati liecina, ka pārliecība par savām iespējām darba tirgū visbiežāk trūkst iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 59 gadiem, kā arī kvalificētiem speciālistiem, biroja darbiniekiem, pakalpojumu un tirdzniecības jomā strādājošiem, nekvalificētiem un kvalificētiem strādniekiem. Vienlaikus vislielākās bažas par jauna darba atrašanu fiksētas Kurzemē, Vidzemē un Rīgā.
Gan pirms gada, gan šogad 9 % respondentu atklāj, ka nejūtas droši par uzņēmuma nākotni, taču neuztraucas par iespējām atrast citu darbu. Šī atbilde raksturīga tiem, kuri ikdienā strādā kā kvalificēti speciālisti vai vadītāji.
Vēl par tēmu:
2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: memoranda rezultāts ir izaicinošāka sadarbība ar lielveikaliem
Biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis...
Lasīt tālākSaeimas komisija: dzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības...
Lasīt tālākAttālināts un biroja darbs joprojām piesaista lielāko uzmanību Latvijas darba tirgū
Trešajā ceturksnī darba meklētāju vidū vislielāko interesi izraisījuši darba piedāvājumi administrācijas jomā un darbs ar iespēju strādāt attālināti, liecina CVMarket.lv jaunākā...
Lasīt tālāk