• Tweet

Burkānu mušiņa, tripši, laputis un dažāda veida puves, kas vairojas paaugstināta mitruma ietekmē, pašlaik apdraud uzglabāšanai paredzētos sakņaugus visā Latvijā. Tādēļ Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti apkopojuši padomus, kā rīkoties sekmīgākai ražas saglabāšanai.

Ilgstoša ūdens stāvēšana uz lauka izspiež gaisu no augsnes, un augu saknes, kā arī sakņu dārzeņi sāk smakt. Cik ātri sākas sakņu sabrukšanas process, atkarīgs no tā, cik fizioloģiski nobriedušas ir dārzeņu saknes. Tādi dārzeņi, kas nobrieduši pilnībā, būs izturīgāki par tiem, kam vēl nepieciešams laiks briešanai.

Māris Narvils, LLKC dārzkopības eksperts: “Pārmērīgā mitruma iespaidā var pieaugt arī kaitēkļu bojājumu apjoms sakņaugiem. Tā burkānu muša var pastiprināti uzbrukt burkāniem un baltajiem redīsiem (daikoniem), savukārt rutkiem, kāļiem un rāceņiem pieaug kāpostu mušas bojājumi. Tiem dārzeņiem, kas aug virs augsnes – galviņkāpostiem, ziedkāpostiem un brokoļiem kaitēkļu plejāde ir tik plaša, ka brūces var radīt kā tripši un laputis, tā kāpostu un rāceņu balteņi. Uz visu šo primāro bojājumu bāzes attīstīsies arī dažādu ierosinātāju radītās puves.”

Ko darīt šādos apstākļos?

-Jāmobilizē visi iespējamie spēki ražas novākšanā – radi, draugi, paziņas, iespējams, aicinot arī pilsētas cilvēkus, kam rūp Latvijā izaudzētie dārzeņi. Var uzrunāt tiešās pārdošanas pulciņus, tirgus klientus, tos, kas brauc pirkt dārzeņus uz saimniecību. Var izmantot sociālo mediju iespējas.
-Rūpīgi izvērtējam katru lauku, ja iespējams, vācam selektīvi, izmantojam gan roku darbu, gan tehniku.
-Izvērtējam, vai iespējams ko ātri mainīt ūdens noteces uzlabošanā. Ja var, palielinām ūdens iztvaikošanu no augsnes, rušinot rindstarpas. Mazākās platībās var izmantot kapļus.
-Nodrošinām papildus platības dārzeņu apžāvēšanai. Ja ir aizdomas par puvēm, tad dārzeņus drīkst apžāvēt tikai ar +12 līdz +13 oC.
-Būs nepieciešams papildus laiks un resursi šķirošanas nodrošināšanai.
-Ja var nodrošināt apžāvēšanu uz lauka (saulaina diena), ir vērts to darīt.

Jau vēstīts, ka Saeima atbalstīja arī valdības lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 29 novados Latgalē un Vidzemē saistībā ar lietavu un plūdu izraisītajām sekām.

Ārkārtējā situācija līdz šī gada 30.novembrim izsludināta Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu, Krustpils, Salas un Aknīstes novados.

Šogad augusta beigās stiprs lietus skāra visu Latgali, lielu daļu Sēlijas un Vidzemes novadu, tādējādi iznīcinot lielās platībās lauksaimniecības augu kultūru sējumus.

Foto: jackmac34/https://pixabay.com/en/users/jackmac34-483877/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/