Pētnieks: Valdībai nepieciešama drosme palielināt nodokļu slogu
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers uzskata, ka Latvijai būtu jāsper drosmīgs solis un jāpalielina nodokļi.
Viņš norādīja, ka pētījums “Valsts budžeti Latvijā un Igaunijā: ne vienmēr mazāk nozīmē mazāk” apliecināja, ka vienkārša nodokļu iekasēšanas sistēma un sabiedrības nodokļu disciplīna ļāva igauņiem tērēt uz vienu cilvēku vairāk nekā Latvijā.
Pētījumā secināts, ka kopumā Latvijā tērē nedaudz vairāk nekā Igaunijā. Latvijā tēriņi sasniedz 9 miljardus eiro gadā, bet Igaunijā – 8,3 miljardus. Bet Latvijā ir vairāk iedzīvotāju, un Latvija uz vienu iedzīvotāju tērē vidēji 4500 eiro, bet Igaunija – 6200 eiro.
“Latvija nevar palielināt tēriņus, jo nespēj iekasēt pietiekami daudz nodokļu, īpaši slikta ir patēriņa nodokļu – akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa – disciplīna,” uzsvēra Austers.
Pēc viņa sacītā, Igaunija spēj iekasēt nodokļus labāk, jo apsteidz Latviju ekonomikas izaugsmes tempos. “Igaunija jau uzreiz pieturējusies pie bezdeficīta budžeta politikas, tikmēr Latvija paļāvās uz aizņēmumiem un mazāk uzmanības pievērsa nodokļu disciplīnai,” skaidroja pētnieks.
Pētnieks uzsvēra, ka Latvijai jādomā vairāk par ēnu ekonomikas apkarošanu, veiksmīgāku PVN iekasēšanu un ekonomikas attīstību.
Pētījuma autors norāda uz to, ka Latvijas nodokļu sistēma ir izteikti regresīvāka nekā Igaunijas un, neskatoties uz daudz zemāku nodokļu slogu, Latvijā tā ir nedraudzīgāka ekonomiskajai izaugsmei, turklāt nodokļu potenciāls abās valstīs netiek izmantots līdzīgi. Zemais Latvijas sabiedrības uzticības līmenis valdībai un politiskajām institūcijām būtiski ietekmē sabiedrības gatavību akceptēt augstāku nodokļu slogu. Atšķirības tiek novērotas arī valstu tiesiskajā kultūrā.
Atkarībā no tā, kā tiek veidots valsts budžets, ir atkarīgas investīcijas ekonomikā, kopējais sabiedrības patēriņš, arīdzan nodarbinātība un finansiālā stabilitāte, turklāt valsts fiskālā politika līdzās monetārajai politikai, ir nozīmīgs instruments sabalansētas ekonomiskās attīstības veidošanā.
“Jo vairāk valsts tērē veselībai un izglītībai, jo labāk tas ietekmē budžeta ieņēmumus jau pēc dažiem gadiem, un sabiedrība, saņemot pakalpojumus, vairāk uzticas un vairāk gatava maksāt nodokļus,” uzskata pētnieks, pēc kura domām, valdībai būtu nepieciešama drosme spert šo soli un palielināt nodokļu slogu.
Foto:Jesús Pérez Pacheco/https://www.flickr.com/photos/jexweber//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
7 000 skolēnu jau pieteikušies vasaras darbam
2. maijā tika uzsākta skolēnu elektronisko reģistrāciju dalībai skolēnu vasaras darbam. Iniciatīvu centralizēti organizē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un līdz 3.maija rītam vasaras...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālākJaunnedēļ gaidāms vēsāks laiks
Jaunnedēļ laiks kļūs aukstāks un nokrišņiem bagātāks, vietām naktīs termometra stabiņš varētu noslīdot zem 0° atzīmei, un var veidoties stipra salna. Nedēļas nogalē laika apstākļi...
Lasīt tālākSaeima dod atļauju valstij iegādāties “Air Baltic” vērtspapīrus
Finanšu ministrs valsts vārdā varēs iegādāties akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" jaunemitējamos fiksēta ienākuma vērtspapīrus. To paredz ceturtdien, 2.maijā, Saeimā pieņemtais...
Lasīt tālākVARAM ministre: Valdība šobrīd ir atbalstījusi tikai Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam
Izņemot Varakļānus, novadu karte pašlaik nebūtu jāmaina, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa...
Lasīt tālākSodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem būs lielāki
Sodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, proti, pārsniedzot ātrumu par vairāk nekā 60 kilometriem stundā, būs lielāki. To paredz Saeimā ceturtdien, 2.maijā, galīgajā...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2025. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. 2. maija darba dienu, piektdienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. maiju, un sestdienu – 3. maiju, pārcels uz sestdienu - 10....
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālākLSA: Par spīti visam, piena lopkopības nozare Latvijā turpina strādāt un attīstīties
Neskatoties uz to, ka 2023. gads Latvijas piena lopkopības saimniecībām bija izaicinājumu un pārbaudījumu pilns - svaigpiena iepirkuma cenas kritums gada sākumā no gandrīz 50 EUR/100 kg uz...
Lasīt tālākLBAS turpina uzstāt uz sociālajām garantijām līdzšinējā līmenī darba nespējas lapu apmaksā
Šodien, 30. aprīlī, trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse turpinās diskusiju par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba...
Lasīt tālāk