• Tweet

40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas ģimenes finanses, liecina Swedbank Finanšu institūta pētījums . Vistrauslākā finansiālā neatkarība vērojama sieviešu un jauniešu vidū. Attiecīgi liela daļa jauniešu atzīst, ka kopumā jūtas finansiāli neaizsargāti un paļaujas uz vecāku atbalstu, kamēr sievietes saskaras ar zemākiem ienākumiem, kas netiek līdzi ikdienas tēriņiem.

“Aptaujas dati norāda uz būtiskām finanšu drošības atšķirībām dažādās vecuma grupās. Vispārliecinātākie par savu finansiālo neatkarību ir cilvēki vecumā no 31 līdz 50 gadiem, tomēr arī viņiem ir savi finansiālie izaicinājumi, starp kuriem visbiežāk ierindojas hipotekāro kredītu un citu ilgtermiņa aizdevumu atmaksa. Savukārt jaunieši un seniori biežāk sastopas ar izaicinājumiem, kas saistīti ar nepietiekamiem ienākumiem un uzkrājumiem. Tāpat ir vērojamas arī dzimumu atšķirības – sievietes saskaras ar zemākiem ienākumiem gan darba gaitās, gan esot pensijā, taču biežāk cenšas veidot ilgtermiņa uzkrājumus. Savukārt vīrieši biežāk izjūt finansiālo brīvību (28% pretstatā 19% sieviešu), un viņu finanšu paradumi, piemēram, ieguldījumu jomā, ir ar augstāku risku un ambīciju gūt lielāku peļņu,” aptaujas rezultātus komentē Evija Kropa, Swedbank finanšu pratības jomas vadītāja.

Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto pētījumu, finansiāli neaizsargātākie iedzīvotāji ir vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kā arī no 40 līdz 49 gadiem. Minētajās vecuma grupās neaizsargātas personīgās finanses ir 42% iedzīvotāju. Vērtējot labāko finanšu situāciju dažādās vecuma grupās, izceļas cilvēki no 30 līdz 39 gadiem – laba un spēcīga finanšu situācija ir trešdaļai (33%) iedzīvotāju šajā vecumā.

Savukārt mazāk aizsargātas finanšu drošības un aizsardzības ziņā ir sievietes – neaizsargātas personīgās finanses Latvijā ir 37% vīriešu un 43% sieviešu. Tāpat aptaujas dati rāda, ka sievietēm ir grūtāk izveidot uzkrājumu drošībai un vecumdienām.

Ienākumi nesedz izdevumus
Nozīmīgākais priekšnoteikums veselīgām finansēm ir personīgais vai ģimenes budžets, kurā ienākumi pārsniedz izdevumus – pēdējā gada laikā to nodrošināt izdevies tikai trešdaļai Latvijas iedzīvotāju (33%). Tikpat liela daļa (33%) aptaujāto atzīst, ka nācies dzīvot no algas līdz algai jeb viņu ienākumi vairāku mēnešu garumā ir bijuši līdzvērtīgi izdevumiem, bet vēl 31% ienākumi nav bijuši pietiekami, lai segtu visus tēriņus.

“Cilvēku ienākumi atšķiras, un to līmenis ir svarīgs faktors finanšu drošībai. Tomēr veselīgas finanses sākas ar budžeta plānošanu un kontroli pār izdevumiem. Budžeta plānošana nav sarežģīta, bet tajā pašā laikā nav arī viegla, jo prasa mērķtiecīgumu, disciplīnu un pārdomātu rīcību. Nauda ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, tāpēc katru dienu, izdarot izvēles un pieņemot lēmumus, jābūt pārliecībai, ka tas paveikts saskaņā ar plānu. Budžeta plānošanu arī nevajadzētu uzskatīt par sevis ierobežošanu, bet gan drīzāk kā strukturētu rīcību šodien ar mērķi nodrošināt sev labāku nākotni,” komentē Evija Kropa.

Vērtējot ienākumu un izdevumu struktūru dažādās vecuma grupās, jauniešiem biežāk nekā citiem ikmēneša izdevumi pārsniedz ienākumus (31%). Tāpat sievietes biežāk nekā vīrieši norāda, ka viņu ienākumi ir mazāki nekā izdevumi (24% sieviešu pret 20% vīriešu). Savukārt pārliecinoši lielāki ienākumi par izdevumiem ir iedzīvotājiem no 30 līdz 39 gadiem.

Svarīga personīgo finanšu daļa ir arī uzkrājumi drošībai jeb tā sauktais drošības spilvens, kam vēlams sasniegt vismaz trīs mēnešalgu apmēru. Latvijā šis nosacījums ir izpildīts tikai piektdaļai (21%) cilvēku, savukārt nekādu uzkrājumu nav 25% respondentu.

Biežāk uzkrājums trīs mēnešalgu apmērā un vairāk ir vīriešiem (27% pret 17% sieviešu), kā arī iedzīvotājiem no 40 līdz 59 gadiem (24%).