Pētījums: Baltijas valstīs pērn iedzīvotāju pirktspēja visstraujāk pieauga Latvijā

Latvijas iedzīvotāju pirktspēja pagājušajā gadā palielinājās bija 6,6%, kas ir straujākais pieaugums Baltijas valstu vidū, liecina pētījumu kompānijas “GfK” veiktā Eiropas mazumtirdzniecības situācijas analīze Eiropas valstīs.
Vienlaikus Lietuvas iedzīvotāju pirktspēja 2015.gadā palielinājās par 4,9%, bet Igaunijas iedzīvotāju pirktspēja auga par 5,2%.
“GfK” pārstāvji atzīmēja, ka pateicoties pieaugošajai nodarbinātībai, Latvijā viena iedzīvotāja pirktspēja pērn sasniedza 6527 eiro.
Savukārt Eiropas Savienībā (ES) iedzīvotāju pirktspēja pērn pieauga par vidēji 3,7%, dodot katram ES iedzīvotājam vidēji 15 948 eiro ikdienas tēriņiem, īres maksājumiem, uzkrājumiem un pensiju iemaksām.
Pētījums liecina, ka tirdzniecības platību apmēri ES 28 dalībvalstīs pērn auga par 0,3%, savukārt tirdzniecības platību nodrošinājums ES dalībvalstīs pērn saglabājās 2014.gada līmenī – 1,17 kvadrātmetri uz vienu iedzīvotāju. Tas skaidrojams ar nelielu iedzīvotāju skaita pieaugumu. Tostarp tirdzniecības platību nodrošinājums Latvijā 2015.gadā bija 1,03 kvadrātmetri uz vienu iedzīvotāju, Lietuvā – 1,05 kvadrātmetri, bet Igaunijā – 1,1 kvadrātmetrs.
Pētījumu kompānija “GfK” prognozē, ka arī 2016.gadā mazumtirdzniecības veikalu bizness ES turpinās nedaudz palēninātu attīstību ar pieaugumu 1,1% (pamatojoties uz eiro nomināla vērtību). Īpaši pozitīva attīstība gaidāma Rumānijā (+7,2%), tāpat attīstība paredzama Baltijas valstīs (no 3,8% līdz 4,9%), kas pakāpeniski panāks citus vairāk nostabilizējušos tirgus.
Starp Baltijas valstīm visaugstākais paredzamais apgrozījuma pieauguma temps šogad ir sagaidāms Igaunijā (+4,9%), seko Latvija ar (+4,5%) un Lietuva ar (+3,8%).
Pētījumu kompānijas “GfK” aprēķini par apgrozījumu un pirktspēju veikti, pamatojoties uz vidējo 2015.gada Eiropas Komisijas paziņoto nacionālo valūtu kursu. Informācijas un datu iesniegšanas termiņš bija 2016.gada februāris.
Foto: https://www.flickr.com/photos/28877412@N07/5883149064/ / https://creativecommons.org/licenses/by-nd/2.0/
Vēl par tēmu:
Ekonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija: sabiedriskajā medijā plānots stiprināt valsts valodas lomu
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 27. maijā, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā...
Lasīt tālākPiešķir finansējumu “112.lv” tehniskās kapacitātes stiprināšanai krīzes situācijās
Otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets nolēma piešķirt Iekšlietu ministrijai līdz 660 000 eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu izdevumus saistībā...
Lasīt tālākĀrkārtas apstākļu dēļ skolēnus varēs atbrīvot no eksāmenu kārtošanas
Valdība otrdien, 26. maijā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas paredz tiesisku regulējumu skolēnu atbrīvošanai...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākKatrs ceturtais vecāks nezina, kā risināt bērna uzvedības grūtības: sākas kampaņa bērnu drošībai un labbūtībai
Bērnu emocionālā pašsajūta pēdējos gados ir pasliktinājusies – kopš 2017. gada arvien biežāk bērni izjūt satraukumu, dusmas, nomāktību, vientulību un nedrošību. Samazinās to bērnu...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālāk