Pērnā gadā 34,7% produkcijas vērtības veidoja pakalpojumu nozares
2013. gadā uzņēmumi saražoja produkciju 29,1 miljardu eiro vērtībā (faktiskajās cenās), liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2013. gada provizoriskie uzņēmējdarbības strukturālās statistikas dati.
Uzņēmumu produkcijas vērtība, salīdzinot ar 2012. gadu, pieauga par 4%, tai skaitā būvniecībā – par 10,7%, tirdzniecībā – par 5,4%, pakalpojumos – par 4,5% un rūpniecībā – par 0,1%.
Lielāko daļu produkcijas vērtības veidoja pakalpojumu nozares – 10,1 mljrd. eiro jeb 34,7% no kopējās vērtības – un rūpniecības nozares uzņēmumu saražotā produkcija – 9,8 mljrd. eiro (33,8%). Tirdzniecības uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība attiecīgi bija 4,9 mljrd. eiro jeb 16,9% no kopējā apjoma, savukārt būvniecības uzņēmumi saražoja produkciju 4,3 mljrd. eiro vērtībā (14,6%).
Vislielākais pievienotās vērtības apjoms faktiskajās cenās tika radīts pakalpojumu nozares uzņēmumos – 3,9 mljrd. eiro vērtībā jeb 40,6% no kopējā apjoma. Tiem sekoja rūpniecības un tirdzniecības nozaru uzņēmumi – attiecīgi 2,8 mljrd. eiro (28,8%) un 2,1 mljrd. eiro (21,9%). Būvniecības uzņēmumu saražotā pievienotā vērtība veidoja 0,8 mljrd. eiro jeb 8,6% no kopējā apjoma.
2013. gadā 4,7 mljrd. eiro jeb 49,2% pievienotās vērtības veidoja bruto darbības rezultāts[2], kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu būtiski nav mainījies. Personāla izmaksas veidoja 50,8% pievienotās vērtības struktūrā un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tās pieauga par 8,8%.
2013. gadā katra nodarbinātā persona radīja 16,3 tūkst. eiro pievienotās vērtības un, salīdzinot ar 2012. gadu, tā pieauga par 1,7%, tai skaitā būvniecībā – par 5,9%, pakalpojumu nozarēs – par 1,6%, tirdzniecībā – par 1,5%, rūpniecībā – par 0,4%. Vislielākā pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto personu bija rūpniecībā – 19,3 tūkst. eiro, tai sekoja pakalpojumi – 16,9 tūkst. eiro, tirdzniecība – 13,8 tūkst. eiro un būvniecība – 13,3 tūkst. eiro.
2013. gada uzņēmumu izmaksu struktūra liecina, ka vislielāko daļu tajā veidoja preču un pakalpojumu iegādes izmaksas – 43,7 mljrd. eiro (faktiskajās cenās) jeb 84,4%, un, salīdzinājumā ar 2012.gadu, tās palielinājās par 4,4%. Savukārt personāla izmaksas veidoja 4,9 mljrd. eiro (9,4% no kopējām izmaksām) un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tās pieauga par 8,8%. Bruto kapitālieguldījumi materiālās lietās – 3,2 mljrd. eiro (6,2% no kopējām izmaksām), kas, salīdzinājumā ar 2012.gadu, samazinājās par 4,6%.
Vēl par tēmu:
“Zemnieku saeima” aicina atbalstīt vietējos ražotājus un svētku galdā likt Latvijas produktus
“Latvijas lauksaimniekiem šis ir grūts gads. Netipiski vēsais un mitrais pavasaris un vasaras sākums radījis izaicinājumus virknei lauksaimniecības sektoru un lielai daļai saimniecību. Tieši...
Lasīt tālākPārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt...
Lasīt tālāk1. ceturksnī palielinās investīciju skaits un vērojams aktivitāšu pieaugums būvniecības nozarē
Kaut arī pasaulē joprojām pastāv augsta nenoteiktība, jaunākie IKP dati liecina par piesardzīgi pozitīvām tendencēm ekonomikā, uz ko norāda gan investīciju skaita palielinājums, gan aktivitāšu...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības pieaugums aprīlī signalizē par pakāpenisku patēriņa atjaunošanos
Pēc krituma 2025. gada februārī un martā mazumtirdzniecības apgrozījumam aprīlī atkal bija vērojams mērens kāpums. Kaut arī iedzīvotāju pirktspēja ir palielinājusies, patērētāju...
Lasīt tālāk