Pedagogu atalgojuma jaunā modeļa reforma domstarpību dēļ uz nedēļu atlikta
Pedagogu atalgojuma jaunā modeļa virzīšana skatīšanai valdībā domstarpību dēļ uz nedēļu ir atlikta, ceturtdien Latvijas Radio atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Ministru prezidents atzīmēja, ka viņam un izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim nav domstarpību par pedagogu atalgojuma jauno modeli. “Es paļaujos uz viņu,” teica Kučinskis, skaidrojot, ka pret jauno modeli iebilst pašvaldības.
Kučinskis pašvaldībām saistībā ar atalgojuma jauno modeli aicina “skatīties uz valsti kopumā”, ne tikai uz to, kā reforma ietekmē konkrētās pašvaldības darbu.
Premjers atzina, ka sarunā ar izglītības un zinātnes ministru panākta vienošanās pedagogu atalgojuma jauno modeli šajā nedēļā vēl nevirzīt izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē, kā tas bija plānots iepriekš, bet darīt to pēc nedēļas.
“Pielabojam, pasakam, kas nav. Tā jau nav reforma, kur visi būs pilnīgi apmierināti. Galvenais, lai var argumentēt un paskaidrot,” pauda Kučinskis.
Nevienam pedagogam pēc jaunā atalgojuma modeļa ieviešanas nebūs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) solītais 62% algas pieaugums, šonedēļ paziņoja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
LIZDA esot nācies secināt, ka IZM piedāvātajā pedagogu darba samaksas sistēmā trūkumu un neskaidrību ir pietiekami daudz, lai nedotu piekrišanu tālākai normatīvo aktu projektu virzībai. “IZM piedāvātais atalgojuma modelis nevar palikt tāds, kāds tas ir šobrīd,” uzsvēra Vanaga.
Būtiskākie problēmu jautājumi ir vairāki, tostarp atalgojums pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem – tiem, kuri māca 1,5-4 gadus vecus bērnus, kā arī nav skaidrības par atalgojumu augstākās izglītības iestādēs, profesionālās izglītības iestādēs, kā arī interešu izglītības iestādēs strādājošajiem, tapāt aktuāls jautājums ir Pierīgas izglītības iestādēs strādājošo atalgojums, kuri, jau kā iepriekš uzsvērts, būs vislielākie zaudētāji no modeļa.
Jau vēstīts, ka ka sagatavotais pedagogu atalgojuma modelis paredz no šā gada 1.septembra pedagogiem saņemt darba samaksas pieaugumu atkarībā no darba slodzes, kvalifikācijas un citiem kritērijiem.
Pašlaik pedagogu atalgojumu regulējošie noteikumi nosaka, ka zemākais iespējamais atalgojums vispārizglītojošo skolu pedagogiem ir 420 eiro par likmi. Sagatavotais atalgojuma modelis paredz, ka turpmāk minimālā alga par vienu likmi būs 680 eiro, kas ir pieaugums par 62 procentiem. Atalgojums tiks palielināts arī atbalsta personālam: psihologiem, bibliotekāriem, logopēdiem, karjeras konsultantiem un speciālajiem pedagogiem. Tāpat jaunais atalgojuma modelis paredz darba samaksas palielinājumu skolas administrācijai, direktoram un direktora vietniekam.
IZM jauno pedagogu algu reformu modeli paspējušas kritizēt jau daudzas skolas un arodbiedrības.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
VK: KM jāuzlabo darbs ar datiem un jāveicina valsts teātru un koncertorganizāciju pakalpojumu plašāka pieejamība
Latvijas kultūrpolitikas īstenošanai Kultūras ministrijas (KM) rīcībā ir instruments – 14 kapitālsabiedrības, kurās KM ir 100 % kapitāla daļu turētāja un kas darbojas profesionālās...
Lasīt tālākPavasarīgais siltums atgriežas
Šonedēļ pavasarīgais siltums Latvijā saglabāsies - daudzviet dienās gaisa temperatūra būs virs +20°, tomēr vietām arī būs sagaidāms lietus un pat pērkona negaiss. Pirmdien no rīta...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākTuvākajā nedēļā gaidāms silts laiks
Šīs nedēļas sākumā valstī laika apstākļus noteica aktīva ciklonu darbība, līdzi nesot intensīvus nokrišņus un brāzmainu vēju. Tā kā Latvijā aizvadītajās dienās saglabājās aukstā...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākSkolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālākValdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā...
Lasīt tālākJauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...
Lasīt tālākValsts prezidents iesniedz grozījumus Augstskolu likumā
22. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis Saeimas Prezidijam vēstuli par grozījumiem Augstskolu likumā, lai novērstu normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības...
Lasīt tālāk