Pēc trim gadiem vidusskolās vispārizglītojošos priekšmetus mācīs tikai latviešu valodā

Pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, paziņoja Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
“Integrācijas politikas mērķis ir sabiedrība, kas jūt piederību savai valstij, ciena to un lepojas ar to, pārzina Latvijas vēsturi, jūtas piederīga latviešu kultūrai, brīvi pārvalda latviešu valodu kā dzimto un kopā svin svētkus,” norādīja Šadurskis.
“Izglītības, jaunatnes un valsts valodas politikas īstenošanai ir nozīmīga loma, lai sasniegtu saliedētas Latvijas sabiedrības kopīgos mērķus. Izglītības un zinātnes ministrija, veicot normatīvās vides pilnveidi, sniedzot atbalstu izglītības sistēmai konsekventi strādā, lai sniegtu savu ieguldījumu,” pauda ministrs.
Viņš norādīja, ka sabiedrība un starptautiskie eksperti ir atzinīgi novērtējuši sasniegtos rezultātus, ko devusi 2004.gadā ieviestā daļēja pāreja uz mācību procesu latviešu valodā mazākumtautību skolās. Ir uzlabojies latviešu valodas zināšanu līmenis un mazākumtautību integrācija latviskajā kultūras telpā. Palielinājusies mazākumtautību jauniešu konkurētspēja darba tirgū, iespējas sekmīgi turpināt studijas Latvijas augstskolās. Taču joprojām nevienlīdzīgā situācijā ir daļa mazākumtautību jauniešu, kuriem nav iespēju pilnvērtīgi apgūt latviešu valodu vispārizglītojošās skolās.
Esošais bilingvālās izglītības sistēmas modelis ir pārejas modelis, kuru nepieciešams pilnveidot atbilstoši laikmeta prasībām, lai varētu sasniegt apstiprinātos valsts nozīmes politikas plānošanas dokumentos un tajos definētos sasniedzamos mērķus. Nacionālās attīstības plānā (NAP 2014. – 2020.gada) kā viens no mērķiem ir izvirzīts: “Latvija 2020. gadā būs latviska… Latviešu valoda un kultūra ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats.” Konkrētus sasniedzamos mērķus un uzdevumus izvirza arī Deklarācija par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību un tajā definētais uzdevums: “Jāizstrādā plāns pārejai uz vienotu izglītības standartu mācībām valsts valodā valsts un pašvaldību finansētās izglītības iestādēs un jāuzsāk tā īstenošana”.
“Man ir patiess gandarījums, ka nepilna pusotra gada laikā sabiedrības integrācijas, izglītības, jauniešu un valsts valodas politikas stiprināšanas jomā ir pieņemti atbildīgi lēmumi – vairāk nekā iepriekšējos desmit gados kopā,” saka ministrs.
Viņš uzsver, ka IZM ir virzījusi iniciatīvas un nodrošinājusi sabiedrības interesēs balstītu lēmumu pieņemšanu, kas sekmē integrācijas politiku, stiprina piederību valstij un nostiprina latviešu valodas lietojumu, īpaši izglītības jomā.
Šadurskis saka: “Mēs vēlamies sasniegt konsekventu ilglaicīgu izglītības politiku, kur skaidri definēts mērķis un secīgi soļi tā sasniegšanai. Mums nav vajadzīgs rezultāts rīt uz pusdienlaiku, bet pārliecība, ka pārskatāmā laikā mēs pabeigsim izglītības reformu, kas nodrošinās viendabīgu Latvijas kā nacionālas valsts izglītības standartu, saglabājot dažādu tautību Latvijas pilsoņu nacionālo kultūru savdabību un attīstību”.
Ministrs uzsver, ka IZM turpina konsekventu, politikas plānošanas dokumentos noteiktu uzdevumu īstenošanu, virzot mūsdienīgu skolu tīkla attīstības plānu, kas ir orientēts uz augstu izglītības kvalitāti ikvienam skolēnam, gan unikālu, pirmo reizi Latvijas vēsturē visus vispārējās izglītības posmus aptverošas izglītības satura pārmaiņas. Taču katrs no šo pārmaiņu elementiem var būt veiksmīgs tikai tad, ja tie tiek konsekventi īstenoti. Šīs pārmaiņas likumsakarīgi skar ne tikai visus vispārējās izglītības posmus, bet arī mazākumtautību izglītības ieguves attīstības iespējas. Tās Latvijas mazākumtautību jauniešiem dos vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, veiksmīgi iekļauties darba tirgū un sekmēs vienotas, saliedētas Latvijas sabiedrības veidošanu.
IZM turpinās īstenot pārmaiņas, lai nodrošinātu sekmīgu integrācijas politiku, stiprinātu latviešu valodas apguvi un lietojumu vispārējā izglītībā visos izglītības posmos: Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma 2018./2019. mācību gadā tiks uzsākta jaunā izglītības standarta ieviešana, kas pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi uzsākt sākumskolas izglītību latviešu valodā; 12.klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018. mācību gada tikai latviešu valodā; 9. klases centralizētie valsts pārbaudījuma darbi no 2019./2020. gada tikai latviešu valodā; No 2019/2020. mācību gada 7. klasē notiek pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā; No 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākLDDK: Valdības lēmums par dabaszinību eksāmenu ir nozīmīgs solis izglītības kvalitātes stiprināšanai
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atzinīgi vērtē 8. septembra valdības lēmumu apstiprināt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītos priekšlikumus izglītības sistēmas...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālākRīga soli pa solim atgūstas pēc vētras; seku likvidēšanā iesaistīti plaši pašvaldības resursi
Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi pastiprinātā režīmā turpina vētras “Priska” seku likvidēšanu, un daudzviet bīstamākās situācijas jau ir novērstas. Katru dienu tiek zāģēti...
Lasīt tālākApstiprina plānu valsts valodas stiprināšanai un attīstībai
Otrdien, 1. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto “Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas plānu...
Lasīt tālākRinkēvičs skolēniem Zinību dienā: Ja šķiet, ka nekas nesanāk, lūdziet palīdzību
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī sirsnīgi sveicis skolēnus, pedagogus un vecākus Zinību dienā, novēlot veiksmi un panākumus jaunajā mācību gadā. Prezidents atzina, ka Zinību...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā skolas gaitas uzsāks 224 tūkstoši izglītojamo
2026./2027. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks aptuveni 224 tūkstoši skolēnu, tai skaitā 19 tūkstoši pirmklasnieku un 2500 Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu,...
Lasīt tālākŠonedēļ daudzviet gaidāms lietus un pakāpeniski kļūs vēsāks
Šonedēļ atmosfēras spiediens saglabāsies zems, tāpēc, sākoties septembrim, dienas būs lielākoties lietainas. Tuvākajās dienās, tai skaitā 1. septembrī, būs vērojami gubu-lietus mākoņi,...
Lasīt tālākVētras radīto elektroapgādes traucējumu novēršana turpinās; elektroapgāde jānodrošina vēl 2500 klientu
Piektdien, 28. augustā, līdz plkst. 6.00 “Sadales tīkls” ir atjaunojis elektroapgādi lielākajai daļai vētras ietekmēto klientu. Šobrīd elektroapgāde vēl jāatjauno ap 2500 klientu. Darba...
Lasīt tālākBrīvdienās laika apstākļus noteiks ciklons, biežāk līs
Šīs darba nedēļas beigas mūs lutinājušas ar sausu un patīkamu laiku, taču brīvdienās Latvijā laika apstākļus sāks noteikt aktīva ciklona darbība, tādēļ biežāk līs. Jau sestdien valsts...
Lasīt tālāk