Pēc trim gadiem vidusskolās vispārizglītojošos priekšmetus mācīs tikai latviešu valodā

Pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, paziņoja Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
“Integrācijas politikas mērķis ir sabiedrība, kas jūt piederību savai valstij, ciena to un lepojas ar to, pārzina Latvijas vēsturi, jūtas piederīga latviešu kultūrai, brīvi pārvalda latviešu valodu kā dzimto un kopā svin svētkus,” norādīja Šadurskis.
“Izglītības, jaunatnes un valsts valodas politikas īstenošanai ir nozīmīga loma, lai sasniegtu saliedētas Latvijas sabiedrības kopīgos mērķus. Izglītības un zinātnes ministrija, veicot normatīvās vides pilnveidi, sniedzot atbalstu izglītības sistēmai konsekventi strādā, lai sniegtu savu ieguldījumu,” pauda ministrs.
Viņš norādīja, ka sabiedrība un starptautiskie eksperti ir atzinīgi novērtējuši sasniegtos rezultātus, ko devusi 2004.gadā ieviestā daļēja pāreja uz mācību procesu latviešu valodā mazākumtautību skolās. Ir uzlabojies latviešu valodas zināšanu līmenis un mazākumtautību integrācija latviskajā kultūras telpā. Palielinājusies mazākumtautību jauniešu konkurētspēja darba tirgū, iespējas sekmīgi turpināt studijas Latvijas augstskolās. Taču joprojām nevienlīdzīgā situācijā ir daļa mazākumtautību jauniešu, kuriem nav iespēju pilnvērtīgi apgūt latviešu valodu vispārizglītojošās skolās.
Esošais bilingvālās izglītības sistēmas modelis ir pārejas modelis, kuru nepieciešams pilnveidot atbilstoši laikmeta prasībām, lai varētu sasniegt apstiprinātos valsts nozīmes politikas plānošanas dokumentos un tajos definētos sasniedzamos mērķus. Nacionālās attīstības plānā (NAP 2014. – 2020.gada) kā viens no mērķiem ir izvirzīts: “Latvija 2020. gadā būs latviska… Latviešu valoda un kultūra ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats.” Konkrētus sasniedzamos mērķus un uzdevumus izvirza arī Deklarācija par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību un tajā definētais uzdevums: “Jāizstrādā plāns pārejai uz vienotu izglītības standartu mācībām valsts valodā valsts un pašvaldību finansētās izglītības iestādēs un jāuzsāk tā īstenošana”.
“Man ir patiess gandarījums, ka nepilna pusotra gada laikā sabiedrības integrācijas, izglītības, jauniešu un valsts valodas politikas stiprināšanas jomā ir pieņemti atbildīgi lēmumi – vairāk nekā iepriekšējos desmit gados kopā,” saka ministrs.
Viņš uzsver, ka IZM ir virzījusi iniciatīvas un nodrošinājusi sabiedrības interesēs balstītu lēmumu pieņemšanu, kas sekmē integrācijas politiku, stiprina piederību valstij un nostiprina latviešu valodas lietojumu, īpaši izglītības jomā.
Šadurskis saka: “Mēs vēlamies sasniegt konsekventu ilglaicīgu izglītības politiku, kur skaidri definēts mērķis un secīgi soļi tā sasniegšanai. Mums nav vajadzīgs rezultāts rīt uz pusdienlaiku, bet pārliecība, ka pārskatāmā laikā mēs pabeigsim izglītības reformu, kas nodrošinās viendabīgu Latvijas kā nacionālas valsts izglītības standartu, saglabājot dažādu tautību Latvijas pilsoņu nacionālo kultūru savdabību un attīstību”.
Ministrs uzsver, ka IZM turpina konsekventu, politikas plānošanas dokumentos noteiktu uzdevumu īstenošanu, virzot mūsdienīgu skolu tīkla attīstības plānu, kas ir orientēts uz augstu izglītības kvalitāti ikvienam skolēnam, gan unikālu, pirmo reizi Latvijas vēsturē visus vispārējās izglītības posmus aptverošas izglītības satura pārmaiņas. Taču katrs no šo pārmaiņu elementiem var būt veiksmīgs tikai tad, ja tie tiek konsekventi īstenoti. Šīs pārmaiņas likumsakarīgi skar ne tikai visus vispārējās izglītības posmus, bet arī mazākumtautību izglītības ieguves attīstības iespējas. Tās Latvijas mazākumtautību jauniešiem dos vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, veiksmīgi iekļauties darba tirgū un sekmēs vienotas, saliedētas Latvijas sabiedrības veidošanu.
IZM turpinās īstenot pārmaiņas, lai nodrošinātu sekmīgu integrācijas politiku, stiprinātu latviešu valodas apguvi un lietojumu vispārējā izglītībā visos izglītības posmos: Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma 2018./2019. mācību gadā tiks uzsākta jaunā izglītības standarta ieviešana, kas pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi uzsākt sākumskolas izglītību latviešu valodā; 12.klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018. mācību gada tikai latviešu valodā; 9. klases centralizētie valsts pārbaudījuma darbi no 2019./2020. gada tikai latviešu valodā; No 2019/2020. mācību gada 7. klasē notiek pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā; No 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Aptauja: 65% iedzīvotāju profesionālo izglītību vērtē kā labu iespēju darba tirgū
Lielākā daļa jeb 65% aptaujāto iedzīvotāju profesionālo izglītību vērtē kā mūsdienīgu un labu iespēju jauniešiem ceļā uz darba tirgu, liecina Valsts izglītības attīstības aģentūras...
Lasīt tālākNedēļa iesāksies sausa un pavasarīgi silta, bet turpinājumā laiks kļūs vēsāks, ar biežākiem nokrišņiem un brāzmainu vēju
Jaunā nedēļa iesāksies ar pavasarīgi siltu un sausu laiku. Saule mīsies ar mākoņiem un pūtīs lēns līdz mērens vējš. Savukārt nedēļas otrajā pusē Latviju sasniegs plašs ciklons,...
Lasīt tālākLatvija paraksta vienošanos ar NASA un pievienojas “Artemis Accords”
Latvija ir spērusi vēl vienu soli kosmosa jomā – vizītes laikā Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) galvenajā mītnē Vašingtonā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) izglītības...
Lasīt tālākSatversmes tiesa: valsts nav nodrošinājusi pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni
Šonedēļ Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025‑18‑03, atzīstot par Satversmei neatbilstošu trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu, ciktāl tas nenodrošina pienācīgu...
Lasīt tālākStājas spēkā grozījumi Krimināllikumā, pagarinot noilgumu smagiem noziegumiem pret bērniem
Ceturtdien, 16. aprīlī, stājas spēkā tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres iniciētie grozījumi Krimināllikumā, kas pagarina noilgumu smagiem noziegumiem pret bērniem, stiprina aizsardzību...
Lasīt tālākNo 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums
No rītdienas, 15. aprīļa, atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos tiek ieviests palielināts atļautais maksimālais braukšanas ātrums. Maksimālo atļauto braukšanas ātrumu līdz 110...
Lasīt tālākVirza vienotu akadēmiskās un pētniecības karjeras regulējumu augstākajā izglītībā un zinātnē
Otrdien, 14. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas virzīto akadēmiskās karjeras regulējuma grozījumu pakotni Augstskolu likumā, Profesionālās izglītības...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms mierīgs un sauss laiks
Nedēļas sākumā gaidāmi nemainīgi mierīgi laika apstākļi – saule mīsies ar mākoņiem, pūtīs lēns vējš, laiks būs sauss. Nedēļas otrajā pusē laika apstākļi būs daudzveidīgāki...
Lasīt tālākNacionālajos bruņotajos spēkos ieviesīs attālināti vadāmus sauszemes dronus
Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus ar trīs vietējiem uzņēmumiem – SIA “Brasa Defence Systems”, SIA “Natrix” un SIA “LV-Teh” – par Latvijā ražotu bezpilota sauszemes...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālāk