Pašvaldību vadītāji neapmierināti ar plānoto skolu reformu reģionos

Reģionālo attīstības centru apvienības pašvaldību vadītāji aicina izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu uz klātienes tikšanos, lai saņemtu izvērstas atbildes uz jautājumiem par ministrijas plāniem attiecībā uz skolām Latvijas reģionos. Pašvaldību vadītāji norāda, ka skolu reformu nevar realizēt steigā un nepārdomāti, jo skolu reformas ietekme var būt vēl nozīmīgāka nekā Administratīvi teritoriālai reformai.
“Reģionālo attīstības centru apvienības pašvaldību vadītāji piekrīt skolu reformas veikšanas nepieciešamībai, taču, lai tā izrādītos ilgtspējīga un neizraisītu kārtējo iedzīvotāju aizplūšanu no reģioniem, pret ko esam ilgstoši cīnījušies ar dažādiem pašvaldību, valsts un ES fondu instrumentiem, reformas plānam ir jābūt rūpīgi pārdomātam, pretējā gadījumā sekas var izrādīties dramatiskas visās nozarēs, ne tikai izglītībā,” norāda Reģionālo attīstības centru apvienības valdes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
“Pašvaldību vadītāji uzskata, ka esošajā projektā ir pieļautas vairākas fundamentālas kļūdas un pieņēmumi, kā rezultātā ir apdraudēta daudzu apdzīvoto vietu turpmākā pastāvēšana. Uzskatām, ka projekts ir sagatavots nekvalitatīvi, kā rezultātā, tajās pašvaldībās, kurās jau līdz šim ir veikta pārdomāta un mērķtiecīga skolu tīkla optimizācija, var tikt sagrauta esošā izglītības struktūra,” pašvaldību vadītāju viedokli rezumē Vents Armands Krauklis.
1.augustā Reģionālo attīstības centru apvienības pašvaldību vadītāji organizēja tiešsaistes diskusiju par Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātajiem “Kompleksiem risinājumiem augstvērtīga izglītības pakalpojuma nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā”, lai īsā periodā sniegtu savus atzinumus, jautājumus un precizējumus. Pašvaldību vadīji bija pārsteigti par steigu, jo dokuments Tiesību aktu portālā tika ievietots piektdienas pēcpusdienā, bet jau saskaņošanas termiņš bija noteikts trešdien, 2.augustā.
Neskatoties uz lielo steigu, Reģionālo attīstības centru apvienība apkopoja pašvaldību vadītāju viedokļus un nosūtīja tos Izglītības un zinātnes ministrijai. Pašvaldību vadītāji ir sagatavojuši 15 ierosinājumus, jautājumus, precizējumus un iebildumus.
Pašvaldību vadītāji norāda uz pretrunīgiem apgalvojumiem, tai skaitā “nav ticamu datu par pedagogu mobilitāti, pārejot no slēgtajām lauku skolām uz centriem”, “nav vērojama korelācija starp augstākiem rezultātiem pilsētas skolās un zemākiem lauku skolās”.
Ļoti pretrunīgs ir skolēnu blīvuma aprēķins uz 1 km2. “Blīvums būtu jāskatās konkrētā novadā neņemot vērā administratīvo centru. Pretējā gadījumā veidojas neloģiska situācijas, piemēram, Rēzeknes novada skolās, lai atvērtu 7.klasi nepieciešami 10 skolēni, bet Preiļu novadā 20. Piemēram, Tukuma novadā ir dažāds blīvums piekrastē, Tukumā, Kandavā vai citās apdzīvotājās vietās.
Pašvaldību vadītāji uzskata, ka “reorganizējot lauku pamatskolas par sākumskolām, pedagogu ar pilnu slodzi īpatsvars vēl vairāk samazināsies mācību priekšmetos ar mazu stundu skaitu nedēļā”.
Pašvaldību vadītāji aicina definēt “speciālās izglītības vajadzību nodrošināšanu, kā arī noteikt skolēnu skaitu speciālās izglītības programmu klasēs”.
Tāpat reģionālo attīstības centru vadītāji aicina atsevišķi definēt prasības administratīvajiem centriem, jo “nevar pielietot vienus un tos pašus kritērijus valstspilsētām un administratīvajiem centriem”.
Pašvaldību vadītāji norāda uz informācijas vai datu trūkumu, tai skaitā “iekļauti kvantitatīvie kritēriji, bet nav iekļauti kvalitatīvie kritēriji”, nav pieejami “dati par skolēnu labizjūtas mērījumiem lauku teritorijās un pilsētas skolās”.
Nav dati par to, “kā izmainīsies viena skolēna izmaksas lauku teritorijās pēc paredzētās reformas ieviešanas”, nav skaidrības par “finansēšanas modeli, kāda ir paredzēta valsts loma un kāda pašvaldību loma jaunu ēku būvniecībā”.
“Uzskatām, ka mērķtiecīgāk būtu ieguldīt līdzekļus esošo izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanā, ceļu sakārtošanā un jaunu autobusu iegādē, nevis jaunu ēku vai piebūvju būvēšanā, tādējādi spiežot ģimenes ar bērniem no laukiem pārcelties uz pilsētām,” norādīts Reģionālo attīstības centru pašvaldību vadītāju atzinumā.
Vēl par tēmu:
Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākŠonedēļ Latvijā gaisa temperatūra kritīsies un nedēļas nogalē iespējams arī sniegs
Šīs darba nedēļas sākumā Latvijā sāks ieplūst aukstāka gaisa masa no ziemeļiem - laiks kļūs jūtami vēsāks ne tikai naktīs, bet arī dienās, un nedēļas nogalē vietām termometra...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju apsvēruši iespēju kļūt par skolotāju, bet pietrūkst atbalsta
Sabiedrības aptauja, ko veikusi programma “Enefit Iespējamā misija: Izglābt STEM” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”, atklāj zīmīgu tendenci: 35% Latvijas iedzīvotāju...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā gaidāmi mierīgi laikapstākļi – vietām nedaudz uzlīs
Tuvākajās dienās laikapstākļus Latvijā galvenokārt noteiks anticiklona ietekme – debesis pārsvarā klās mākoņi, taču brīžiem uzspīdēs arī saule. Nedēļas izskaņa būs pārsvarā...
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākApbalvoti Gada balvas zivsaimniecībā “Lielais loms 2025” laureāti
Piektdien, 7. novembrī, apbalvošanas ceremonijā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aulā, Jelgavas pilī, pasludināti Zemkopības ministrijas Gada balvas zivsaimniecībā “Lielais...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta 2026. gada valsts budžeta projektu
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts ceturtdien, 6.novembrī, Saeimas sēdē konceptuāli atbalstītajā...
Lasīt tālākAtsavināšanas lieguma periodu turpmāk piemēros arī automašīnām līdz 10 gadu vecumam
Turpmāk pārdošanas jeb atsavināšanas lieguma periods ārvalstīs iegādātām automašīnām būs spēkā arī transportlīdzekļiem līdz desmit gadu vecumam. To paredz ceturtdien, 6. novembrī,...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālāk