Pašvaldību dzīvokļu īrnieki šīs telpas varēs iegūt īpašumā

Iedzīvotāji, kuri patlaban īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, šīs telpas varēs iegūt īpašumā. Šādu iespēju paredz Saeimā ceturtdien, 6.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”.
Grozījumi noteic tiesības pašvaldībai lemt par tai piederošu izīrētu dzīvojamo telpu nodošanu atsavināšanai to īrniekiem, un šīs telpas būs jāieraksta vienotajā uzskaites sistēmā. Atsavināt varēs tās dzīvojamās telpas, kuras pašvaldībai nav nepieciešamas, kā arī nav saimnieciski izdevīgi un lietderīgi uzturēt.
Vienlaikus grozījumi noteic, ka atsavināšanai nevarēs nodot pašvaldības sociālos dzīvokļus un tādas dzīvojamās telpas, kas izīrētas kvalificētiem darbiniekiem.
Ja pašvaldības dome būs lēmusi izīrētas dzīvojamās telpas nodot atsavināšanai, tai par to būs jāinformē īrnieki un jāpiedāvā viņiem šīs telpas nopirkt, paredz grozījumi. Gadījumā, ja īrnieks šo piedāvājumu neizmantos, pašvaldība šo izīrēto telpu atsavināšanas procesu vairs neturpinās un īrnieki šajā dzīvoklī varēs turpināt dzīvot atbilstoši noslēgtajam īres līgumam.
Likums grozīts, jo pašvaldībās nereti vēršas īrnieki, kuriem dzīvojamās telpas ir izīrētas kā palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, un interesējas par iespējām iegādāties konkrēto dzīvojamo telpu. Taču tiesiskais regulējums līdz šim šādas dzīvojamās telpas pašvaldībām liedza nodot privatizācijā, iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī pārdot vai citādi atsavināt konkrēto dzīvojamo telpu, teikts grozījumu anotācijā.
Vairāku pašvaldību sniegtā informācija liecina, ka virkne izīrēto dzīvokļu īrnieku šos dzīvokļus īrē pat 20 gadus un šajā laikā ir seguši ne tikai konkrētās dzīvojamās mājas uzturēšanas izmaksas, bet no saviem līdzekļiem veikuši arī ieguldījumus šo dzīvokļu tehniskā un vizuālā stāvokļa uzlabošanai.
Grozījumu autori anotācijā arī norādījuši, ka pašvaldības, kas vislabāk pārzina sava dzīvojamā fonda stāvokli, nepieciešamību un pieprasījumu pēc dzīvokļiem, kā arī finansiālās izmaksas šādu dzīvokļu uzturēšanai, būtu gatavas atsevišķos gadījumos, saņemot attiecīgās personas iesniegumu, dzīvojamās telpas atsavināt. Tādējādi ne tikai tiktu saglabāta konkrēto iedzīvotāju piesaiste pašvaldībai, bet arī tiktu samazināti pašvaldību izdevumi šādu dzīvojamo telpu uzturēšanai.
Tāpat grozījumi paredz iespēju pašvaldībām finansiāli atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvu dzīvojamā mājā izveidot patvertnes, kā arī kāpņu telpās nomainīt liftus.
Vēl par tēmu:
Tikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālāk