Pašvaldību dzīvokļu īrnieki šīs telpas varēs iegūt īpašumā
Iedzīvotāji, kuri patlaban īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, šīs telpas varēs iegūt īpašumā. Šādu iespēju paredz Saeimā ceturtdien, 6.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”.
Grozījumi noteic tiesības pašvaldībai lemt par tai piederošu izīrētu dzīvojamo telpu nodošanu atsavināšanai to īrniekiem, un šīs telpas būs jāieraksta vienotajā uzskaites sistēmā. Atsavināt varēs tās dzīvojamās telpas, kuras pašvaldībai nav nepieciešamas, kā arī nav saimnieciski izdevīgi un lietderīgi uzturēt.
Vienlaikus grozījumi noteic, ka atsavināšanai nevarēs nodot pašvaldības sociālos dzīvokļus un tādas dzīvojamās telpas, kas izīrētas kvalificētiem darbiniekiem.
Ja pašvaldības dome būs lēmusi izīrētas dzīvojamās telpas nodot atsavināšanai, tai par to būs jāinformē īrnieki un jāpiedāvā viņiem šīs telpas nopirkt, paredz grozījumi. Gadījumā, ja īrnieks šo piedāvājumu neizmantos, pašvaldība šo izīrēto telpu atsavināšanas procesu vairs neturpinās un īrnieki šajā dzīvoklī varēs turpināt dzīvot atbilstoši noslēgtajam īres līgumam.
Likums grozīts, jo pašvaldībās nereti vēršas īrnieki, kuriem dzīvojamās telpas ir izīrētas kā palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, un interesējas par iespējām iegādāties konkrēto dzīvojamo telpu. Taču tiesiskais regulējums līdz šim šādas dzīvojamās telpas pašvaldībām liedza nodot privatizācijā, iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī pārdot vai citādi atsavināt konkrēto dzīvojamo telpu, teikts grozījumu anotācijā.
Vairāku pašvaldību sniegtā informācija liecina, ka virkne izīrēto dzīvokļu īrnieku šos dzīvokļus īrē pat 20 gadus un šajā laikā ir seguši ne tikai konkrētās dzīvojamās mājas uzturēšanas izmaksas, bet no saviem līdzekļiem veikuši arī ieguldījumus šo dzīvokļu tehniskā un vizuālā stāvokļa uzlabošanai.
Grozījumu autori anotācijā arī norādījuši, ka pašvaldības, kas vislabāk pārzina sava dzīvojamā fonda stāvokli, nepieciešamību un pieprasījumu pēc dzīvokļiem, kā arī finansiālās izmaksas šādu dzīvokļu uzturēšanai, būtu gatavas atsevišķos gadījumos, saņemot attiecīgās personas iesniegumu, dzīvojamās telpas atsavināt. Tādējādi ne tikai tiktu saglabāta konkrēto iedzīvotāju piesaiste pašvaldībai, bet arī tiktu samazināti pašvaldību izdevumi šādu dzīvojamo telpu uzturēšanai.
Tāpat grozījumi paredz iespēju pašvaldībām finansiāli atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvu dzīvojamā mājā izveidot patvertnes, kā arī kāpņu telpās nomainīt liftus.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk