Pašvaldības grib piedalīties izglītības reformā
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji turpmāk piedalīsies četrās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupās, lai kopīgi meklētu labākos risinājumus izglītības reformām, jo nevēlas tikai izpildīt ne pārāk izprotamus rīkojumus, kas vistiešāk ietekmē lielo pilsētu budžetu un iedzīvotājus.
Regulāras būs arī tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru. Pēc LLPA un izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa tikšanās aizvadītajā piektdienā LLPA dalībnieki atzina, ka atbalsta reformas, bet labākais risinājums tām tomēr jāmeklē kopā. LLPA biedri vēlējās ar ministru pārrunāt neskaidrības saistībā ar plānotajām reformām izglītībā. Gan Ventspils mērs Aivars Lembergs, gan Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais uzskata, ka pašvaldībām un ministrijai jārod konstruktīvs un racionāls risinājums un nav jādiskutē par reformu īstenošanu vai atlikšanu. «Jāstrādā ar IZM pie reformām ar domu, ka tas ir labākais rezultāts šodienas sarunai. Kritika ir viena lieta, bet jābūt konstruktīvam risinājumam. Taču reformas jebkurā jomā nevar skatīt atrauti no valsts pārvaldes modeļa. Vaučeru modeli skolās nevar ieviest, kamēr netiek mainīti likumi, piemēram, par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu. Diemžēl pašlaik notiek tieši tā. Jautājumos, kas skar pašvaldības, daudzi jaunie ministri un deputāti nesaprot, kas tās ir, un uzskata par ministrijas padotības iestādēm. Taču tā ir suverēna, tautas vēlēta vara, kas darbojas patstāvīgi. Tāpēc nevar likt pašvaldībām kaut ko darīt rīkojumu veidā. Tādā veidā pašvaldību rīcība reformu laikā ir ierobežota,» pēc tikšanās ar izglītības ministru Neatkarīgajai sacīja D. Turlais.
Šķiet, ka R. Ķīlis ir piekāpies pašvaldībām un vairs neuzstāj, ka tā dēvētā vaučeru jeb valsts galvojuma sistēma ir ieviešama no 2014. gada. Tas nozīmētu, ka katra skolēna izglītošanai pašvaldības atvēlēto naudas summu saņemtu tā skola, kurā vecāki izvēlējušies sūtīt savus bērnu. Pēc tikšanās R. Ķīlis atzina, ka «vaučeru sistēma nav steidzamākais uzdevums».
LLPA tikšanās laikā aktualizēja vairākus ar izglītības jomu saistītus jautājumus un iepazīstināja ministru ar savu skatījumu par paredzamajām reformām izglītībā. Šīs sarunas aktualitāte bija arī jautājums par profesionālās izglītības reformām. LLPA padomnieks Māris Kučinskis uzsvēra, ka uzņēmējiem vajadzētu noteikt profesionālās izglītības virzienus, jo viņi pēc tam iegūst (vai arī neiegūst) darbiniekus. Līdzīgs viedoklis bija arī citiem lielo pilsētu mēriem – ir nepieciešama informācija par nozarēm, kuras var attīstīt un jau tiek attīstītas konkrētās teritorijās. Līdz ar to ir zināms, kādu profesiju darbinieki būs nepieciešami.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Braže: ar ES budžeta komisāru panākta kopīga izpratne par nepieciešamību stiprināt atbalstu Latvijas drošībai
2026. gada 12. jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis Rīgā tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākLatvijas Nacionālajā dabas muzejā norisināsies izstāde “Peonijas 2026”
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 18. līdz 21. jūnijam norisināsies izstāde „Peonijas 2026”. Izstādē būs eksponētas turpat 200 šķirņu peonijas, kas lielā rūpībā izaudzētas Elitas...
Lasīt tālākBūtiski pieaudzis sabiedrības novērtējums par Latvijas tiesu sistēmas neatkarību
Eiropas Komisija šā gada 4. jūnijā publicēja 2026. gada pārskatu par tiesiskuma rādītājiem Eiropas Savienības dalībvalstīs (EU Justice Scoreboard), kas izdots jau četrpadsmito reizi. Šajā...
Lasīt tālākUzmanību: telefonkrāpnieki uzdodas par Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem
Rīgas Sociālais dienests informē, ka iedzīvotāji saņēmuši zvanus no personām, kas uzdodas par dienesta darbiniekiem un krievu valodā mēģina iegūt personas un bankas datus. Rīgas Sociālais...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākKomisija atbalsta grozījumus bibliotēku lomas stiprināšanai mūsdienu sabiedrībā
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Bibliotēku likumā, kas paredz to pielāgot mūsdienu sabiedrības vajadzībām...
Lasīt tālāk“Skolotāj, kāpēc mums nav grāmatu?”
Šobrīd valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei ir aptuveni 35,20 eiro uz vienu skolēnu, lai gan pilnvērtīgai viena skolēna nodrošināšanai ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem būtu...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija: sabiedriskajā medijā plānots stiprināt valsts valodas lomu
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 27. maijā, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā...
Lasīt tālākPiešķir finansējumu “112.lv” tehniskās kapacitātes stiprināšanai krīzes situācijās
Otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets nolēma piešķirt Iekšlietu ministrijai līdz 660 000 eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu izdevumus saistībā...
Lasīt tālāk