Pašvaldības grib piedalīties izglītības reformā
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji turpmāk piedalīsies četrās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupās, lai kopīgi meklētu labākos risinājumus izglītības reformām, jo nevēlas tikai izpildīt ne pārāk izprotamus rīkojumus, kas vistiešāk ietekmē lielo pilsētu budžetu un iedzīvotājus.
Regulāras būs arī tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru. Pēc LLPA un izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa tikšanās aizvadītajā piektdienā LLPA dalībnieki atzina, ka atbalsta reformas, bet labākais risinājums tām tomēr jāmeklē kopā. LLPA biedri vēlējās ar ministru pārrunāt neskaidrības saistībā ar plānotajām reformām izglītībā. Gan Ventspils mērs Aivars Lembergs, gan Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais uzskata, ka pašvaldībām un ministrijai jārod konstruktīvs un racionāls risinājums un nav jādiskutē par reformu īstenošanu vai atlikšanu. «Jāstrādā ar IZM pie reformām ar domu, ka tas ir labākais rezultāts šodienas sarunai. Kritika ir viena lieta, bet jābūt konstruktīvam risinājumam. Taču reformas jebkurā jomā nevar skatīt atrauti no valsts pārvaldes modeļa. Vaučeru modeli skolās nevar ieviest, kamēr netiek mainīti likumi, piemēram, par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu. Diemžēl pašlaik notiek tieši tā. Jautājumos, kas skar pašvaldības, daudzi jaunie ministri un deputāti nesaprot, kas tās ir, un uzskata par ministrijas padotības iestādēm. Taču tā ir suverēna, tautas vēlēta vara, kas darbojas patstāvīgi. Tāpēc nevar likt pašvaldībām kaut ko darīt rīkojumu veidā. Tādā veidā pašvaldību rīcība reformu laikā ir ierobežota,» pēc tikšanās ar izglītības ministru Neatkarīgajai sacīja D. Turlais.
Šķiet, ka R. Ķīlis ir piekāpies pašvaldībām un vairs neuzstāj, ka tā dēvētā vaučeru jeb valsts galvojuma sistēma ir ieviešama no 2014. gada. Tas nozīmētu, ka katra skolēna izglītošanai pašvaldības atvēlēto naudas summu saņemtu tā skola, kurā vecāki izvēlējušies sūtīt savus bērnu. Pēc tikšanās R. Ķīlis atzina, ka «vaučeru sistēma nav steidzamākais uzdevums».
LLPA tikšanās laikā aktualizēja vairākus ar izglītības jomu saistītus jautājumus un iepazīstināja ministru ar savu skatījumu par paredzamajām reformām izglītībā. Šīs sarunas aktualitāte bija arī jautājums par profesionālās izglītības reformām. LLPA padomnieks Māris Kučinskis uzsvēra, ka uzņēmējiem vajadzētu noteikt profesionālās izglītības virzienus, jo viņi pēc tam iegūst (vai arī neiegūst) darbiniekus. Līdzīgs viedoklis bija arī citiem lielo pilsētu mēriem – ir nepieciešama informācija par nozarēm, kuras var attīstīt un jau tiek attīstītas konkrētās teritorijās. Līdz ar to ir zināms, kādu profesiju darbinieki būs nepieciešami.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Ziemas riski senioriem – jau reģistrēti pirmie paslīdēšanas gadījumi
Ziema ir skaista, taču vienlaikus tā var būt bīstama, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Sals, apledojušas ietves un gari, tumši vakari pat īslaicīgu pārvietošanos ārpus mājām var padarīt...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: atbalsta sistēmai cilvēkiem ar invaliditāti jāatbilst viņu reālajām vajadzībām
Lai gan mūsu valstī ir izveidota atbalsta sistēma cilvēkiem ar invaliditāti, Valsts kontroles revīzija rāda – praksē tā nereti nenodrošina savlaicīgus un pieejamus pakalpojumus. Saeimas...
Lasīt tālākCilvēkiem, kuri nevar dienēt, ļaus atbalstīt Zemessardzi ar zināšanām un prasmēm
Saeima ceturtdien, 15. janvārī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Zemessardzes likumā. Tās paredz paplašināt Zemessardzes personālsastāvu, precizēt uzņemšanas un dienesta kārtību, uzlabot...
Lasīt tālākDzīvnieku patversme: pašvaldības policijas bezdarbība apdraud tiesiskumu un dzīvnieku labturību
Biedrība vērš sabiedrības un Rīgas domes priekšsēdētāja Viestura Kleinberga uzmanību uz satraucošu un sistemātisku problēmu – pašvaldības policija sistemātiski un ilgstoši nerīkojas...
Lasīt tālākDabas muzejs par Gada dzīvnieku 2026 izvēlas parasto krupi
Latvijas Nacionālais dabas muzejs par 2026. gada dzīvnieku izvēlējies parasto krupi – abinieku sugu, kas sastopama visā Latvijas teritorijā. Krupjiem raksturīgās sezonālās migrācijas dēļ...
Lasīt tālākApodziņš – 2026. gada putns
Apodziņš, ko mēdz dēvēt arī par zvirbuļapogu (vācu valodā Sperlingskautz, angļu valodā pygmy owl), ir mazākā no Latvijā sastopamajām pūču sugām un ir īpaši aizsargājams. Latvijas...
Lasīt tālākRatnieks aicina ievērot uguņošanas noteikumus Jaungadā Rīgā
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks aicina iedzīvotājus ievērot jaunos uguņošanas noteikumus Rīgā Jaungada naktī un izmantot pirotehniku tikai laika posmā no pusnakts līdz vieniem naktī. “Latvijā...
Lasīt tālākPārceltajā darba dienā 2. janvārī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika, savukārt sestdienā 17. janvārī – pēc darba dienu grafika
Sestdiena, 17. janvāris, ir pārceltā darba diena, jo piektdiena, 2. janvāris, noteikta kā brīvdiena. Tāpēc 2. janvārī sabiedriskais transports kursēs kā brīvdienās, bet 17. janvārī...
Lasīt tālākBiežākie nelaimes gadījumi Jaungada pirmajās dienās: kā no tiem izvairīties?
Pirmās Jaungada dienas daudziem asociējas ar garāku svētku atpūtu, taču apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia dati liecina, ka šajā laikā ievērojami pieaug arī nelaimes gadījumu...
Lasīt tālākPopulārākā Jaungada apņemšanās – vairāk sportot. Par ko vēl sapņo Latvijas iedzīvotāji?
Astoņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem izbauda svētku sezonu un paši iesaistās svētku noskaņas radīšanā. Trešdaļai (32 %) svētki vispirms asociējas ar Ziemassvētku eglīti, savukārt...
Lasīt tālāk