Pārtikas preču grozam straujš cenu kāpums
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu valsts lielāko pārtikas veikalos kopš 90.gadu vidus. Vidējās cenas aprēķina atbilstoši mazumtirdzniecības uzņēmumu cenu zīmēs norādītām, nerēķinot akciju cenas.
Kopumā pārtikas preču groza vērtība gada laikā pieaugusi par 9%. Gada laikā groza cena pastāvīgi pieaugusi ar kritumu otrajā ceturksnī. Vislielākais cenu kāpums ir gaļas produktiem (līdz pat 20%), seko konservācija un citrusaugļi ar 10% pieaugumu. Samazinājušās cenas dārzeņiem (līdz pat 50%), dzērieniem un miltiem un to izstrādājumiem (līdz 10%). Augstākais cenas kāpums – 46% Latvijas āboliem, seko marinēti gurķi ar 33%. Lielākais cenu kritums – mannai – 48%, seko griķi un tomātu sula – pa 23%.
Piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada septembri, lai arī niecīgs, bet vienīgais kritums ir krējumam, kuram cena samazinājusies par2%. Sieram cena palielinājusies par 4% – 14%. Praktiski, bez izmaiņām saldais krējums, kura sadārdzinājums ir 0,01 eiro, kam seko biezpiena sieriņi, kuru cena pieaugusi par 0.03 eiro. Uzskatāmākas izmaiņas novērojamas pienam,kurš pagājušajā gadā maksāja 1.09 eiro, bet šobrīd sasniedzis 1.18 eiro.Līdzīga situācijā arī kefīrs, iepriekš cena bija 1.13 eiro, bet tagad sastāda 1.26 eiro. Biezpiens sadārdzinājies par 0.15 eiro, bet sviests par0.45 eiro.
Gaļas produktiem tikai desai cena samazinājusies(par 0.02 eiro). Vistas broilerim cena pieaugusi par 0.45 eiro, olām par17%. Arī pārējiem šīs grupas produktiem manāms cenas pieaugums: cīsiņiem par 15%, sardelēm par 19%.
Maize un labības izstrādājumi. Cenu kāpumā un kritumā novērojama dažādība. Lielākais cenu kāpums novērojams auzu pārslām, kuras iepriekš maksāja 1.89 eiro, bet tagad 2.69eiro, bet lielākais cenu kritums mannai, cena samazinājusies par 0.72 eiro.Minimāls cenu sadārdzinājums novērojams pelēkajiem zirņiem un rīsiem –sadārdzinājums 2% -3% apmērā, makaroni kļuvuši par 0.19 eiro dārgāki.Dažāda situācija novērojama maizēm – baltmaize kļuvusi par 7% lētāka, bet rupjmaize kļuvusi par 6% dārgāka. Sāls un cukura cenas samazinājušās par attiecīgi7% un 5%. Manāmākas izmaiņas miltiem, cena iepriekš sastādīja 2.50 eiro,bet šobrīd 2.20, savukārt, griķiem cena kritusies par 23%.
Augļu kategorijā cena samazinājusies tikai vienam produktam – kivi cena samazinājusies 9%. Vislielākais cenu pieaugums āboliem iepriekš 0.73 šobrīd 1.36 eiro. Tālu neatpaliek arī apelsīni,kuru cena pieaugusi par 0.78 eiro. Banānu cena pieaugusi par 22%, savukārt mandarīniem par 17%. Mazākais cenu kāpums citroniem, kuru cena iepriekš sastādīja 2.20 eiro, bet tagad 2.46 eiro.
Kas attiecas uz dārzeņiem, visiem šīs grupas produktiem, cenu pieaugums. Vienīgais,produkts kurš kļuvis par 0,02 eiro lētāks ir kāposts, pārējie dārzeņi sadārdzinājušies vidēji par 7%-26%. Vislielākais cenu pieaugums, šajā grupā, novērojams sīpoliem, kuri iepriekš maksāja 0.67 eiro, bet tagad 0.90eiro. Otro vietu sadārdzinājumā ieņem kartupeļi, kuri palikuši dārgāki par0.18 eiro. Šampinjonu cena pieaugusi par 16%, kam seko tomāti un burkāni – 7%- 8%. Garie gurķi mainījuši ceno no 1.93 eiro uz 2.31 eiro.
Konservējumu kategorijā cenu pieaugums pilnīgi visiem produktiem: marinētajiem gurķiem par 33%, bet kukurūzai par 28%. Zirnīšu cena mainījusies no 2.13 uz 2.41 eiro, tomātu mērces cenai izmaiņas no 2.11 eiro uz 2.19 eiro. Savukārt, eļļai cenas kritušās: rapšu par 0,33 eiro, turpretim saulespuķu – par 0.26 eiro.
Arī dzērienu grupai lielākais cenu kāpums tējai, kuras cena sadārdzinājusies par 12-28%. Rīgas šampanietim cena mainījusies no 5.29 eiro uz 6.31 eiro, bet kafijas sadārdzinājums ir 0.43 eiro. Limonādei un kolai izmaiņas praktiski nejūtas- cena samazinājusies par 1% – 4%. Minerālūdens cenas mainījušās no 0.74 eiro uz 0.64 eiro, bet sulām kritušās par 0.14 eiro – 0.30 eiro.
Vēl par tēmu:
Piektdien gaidāmas ļoti stipras pērkona lietusgāzes, brīvdienas nokrišņu daudzums mazināsies
Šonedēļ laikapstākļus Latvijā nosaka aktīvi cikloni, līdz ar ko debesis lielākoties ir klājuši mākoņi un valsts teritoriju šķērsojušas vairākas nokrišņu zonas - daudzviet lija,...
Lasīt tālākKriminālvajāšanai nodots process par bezvēsts pazudušā bērna nāvi Rēzeknes novadā
Šā gada 1. februārī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa amatpersonas saņēma informāciju, ka Rēzeknes novada Lendžu pagastā no mājas izgājis un bezvēsts...
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms lietains laiks
Jaunajā darba nedēļā laikapstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība. Debesis lielākoties būs mākoņainas, tikai brīžiem uzspīdēs saule. Nokrišņi gaidāmi visā valsts teritorijā –...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā siltums atkāpsies un kļūs lietaināks
Šī darba nedēļa Latvijā iesākās ar mainīgiem laika apstākļiem. Pirmdien un otrdien visā valstī pūta brāzmains vējš, bet nedēļas otrajā pusē, pastiprinoties anticiklona ietekmei,...
Lasīt tālākLatvijā ieviesta šūnu apraide – jauns rīks agrīnās brīdināšanas sistēmā iedzīvotāju drošībai
No 2025. gada 1. jūlija Latvijā ir ieviesta šūnu apraide – efektīvs un mūsdienīgs risinājums sabiedrības brīdināšanai ārkārtas situācijās. Šūnu apraide papildina jau esošos informēšanas...
Lasīt tālākLaika zīmju vērotājs prognozē, kāds varētu būt jūlijs
Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs ir prognozējis, kāds būs jūlijs. “Ticējums saka, kāds janvāris, tāds jūlijs. Ja janvāris sauss un auksts, tad jūlijs sauss un karsts. Ja mīksts...
Lasīt tālākEkonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākPartnerības pirmais gads Latvijā – simtiem pāru reģistrējuši attiecības ar juridisku spēku
Šodien, 2025. gada 1. jūlijā, aprit gads kopš Latvijā ieviests Partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām - neatkarīgi no dzimuma - juridiski nostiprināt...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālākNedēļas vidū termometra stabiņš vietām varētu pietuvoties +30°
Jūnijā Latvijas laika apstākļus noteica vairāku ciklonu darbība – daudzas dienas bija mākoņainas, lietainas, vēsas un vējš bija brāzmains. Jaunās nedēļas sākumā aizejošais ciklons...
Lasīt tālāk