Pārtikas preču grozam straujš cenu kāpums
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu valsts lielāko pārtikas veikalos kopš 90.gadu vidus. Vidējās cenas aprēķina atbilstoši mazumtirdzniecības uzņēmumu cenu zīmēs norādītām, nerēķinot akciju cenas.
Kopumā pārtikas preču groza vērtība gada laikā pieaugusi par 9%. Gada laikā groza cena pastāvīgi pieaugusi ar kritumu otrajā ceturksnī. Vislielākais cenu kāpums ir gaļas produktiem (līdz pat 20%), seko konservācija un citrusaugļi ar 10% pieaugumu. Samazinājušās cenas dārzeņiem (līdz pat 50%), dzērieniem un miltiem un to izstrādājumiem (līdz 10%). Augstākais cenas kāpums – 46% Latvijas āboliem, seko marinēti gurķi ar 33%. Lielākais cenu kritums – mannai – 48%, seko griķi un tomātu sula – pa 23%.
Piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada septembri, lai arī niecīgs, bet vienīgais kritums ir krējumam, kuram cena samazinājusies par2%. Sieram cena palielinājusies par 4% – 14%. Praktiski, bez izmaiņām saldais krējums, kura sadārdzinājums ir 0,01 eiro, kam seko biezpiena sieriņi, kuru cena pieaugusi par 0.03 eiro. Uzskatāmākas izmaiņas novērojamas pienam,kurš pagājušajā gadā maksāja 1.09 eiro, bet šobrīd sasniedzis 1.18 eiro.Līdzīga situācijā arī kefīrs, iepriekš cena bija 1.13 eiro, bet tagad sastāda 1.26 eiro. Biezpiens sadārdzinājies par 0.15 eiro, bet sviests par0.45 eiro.
Gaļas produktiem tikai desai cena samazinājusies(par 0.02 eiro). Vistas broilerim cena pieaugusi par 0.45 eiro, olām par17%. Arī pārējiem šīs grupas produktiem manāms cenas pieaugums: cīsiņiem par 15%, sardelēm par 19%.
Maize un labības izstrādājumi. Cenu kāpumā un kritumā novērojama dažādība. Lielākais cenu kāpums novērojams auzu pārslām, kuras iepriekš maksāja 1.89 eiro, bet tagad 2.69eiro, bet lielākais cenu kritums mannai, cena samazinājusies par 0.72 eiro.Minimāls cenu sadārdzinājums novērojams pelēkajiem zirņiem un rīsiem –sadārdzinājums 2% -3% apmērā, makaroni kļuvuši par 0.19 eiro dārgāki.Dažāda situācija novērojama maizēm – baltmaize kļuvusi par 7% lētāka, bet rupjmaize kļuvusi par 6% dārgāka. Sāls un cukura cenas samazinājušās par attiecīgi7% un 5%. Manāmākas izmaiņas miltiem, cena iepriekš sastādīja 2.50 eiro,bet šobrīd 2.20, savukārt, griķiem cena kritusies par 23%.
Augļu kategorijā cena samazinājusies tikai vienam produktam – kivi cena samazinājusies 9%. Vislielākais cenu pieaugums āboliem iepriekš 0.73 šobrīd 1.36 eiro. Tālu neatpaliek arī apelsīni,kuru cena pieaugusi par 0.78 eiro. Banānu cena pieaugusi par 22%, savukārt mandarīniem par 17%. Mazākais cenu kāpums citroniem, kuru cena iepriekš sastādīja 2.20 eiro, bet tagad 2.46 eiro.
Kas attiecas uz dārzeņiem, visiem šīs grupas produktiem, cenu pieaugums. Vienīgais,produkts kurš kļuvis par 0,02 eiro lētāks ir kāposts, pārējie dārzeņi sadārdzinājušies vidēji par 7%-26%. Vislielākais cenu pieaugums, šajā grupā, novērojams sīpoliem, kuri iepriekš maksāja 0.67 eiro, bet tagad 0.90eiro. Otro vietu sadārdzinājumā ieņem kartupeļi, kuri palikuši dārgāki par0.18 eiro. Šampinjonu cena pieaugusi par 16%, kam seko tomāti un burkāni – 7%- 8%. Garie gurķi mainījuši ceno no 1.93 eiro uz 2.31 eiro.
Konservējumu kategorijā cenu pieaugums pilnīgi visiem produktiem: marinētajiem gurķiem par 33%, bet kukurūzai par 28%. Zirnīšu cena mainījusies no 2.13 uz 2.41 eiro, tomātu mērces cenai izmaiņas no 2.11 eiro uz 2.19 eiro. Savukārt, eļļai cenas kritušās: rapšu par 0,33 eiro, turpretim saulespuķu – par 0.26 eiro.
Arī dzērienu grupai lielākais cenu kāpums tējai, kuras cena sadārdzinājusies par 12-28%. Rīgas šampanietim cena mainījusies no 5.29 eiro uz 6.31 eiro, bet kafijas sadārdzinājums ir 0.43 eiro. Limonādei un kolai izmaiņas praktiski nejūtas- cena samazinājusies par 1% – 4%. Minerālūdens cenas mainījušās no 0.74 eiro uz 0.64 eiro, bet sulām kritušās par 0.14 eiro – 0.30 eiro.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk