Pārtikas preču grozam straujš cenu kāpums

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu valsts lielāko pārtikas veikalos kopš 90.gadu vidus. Vidējās cenas aprēķina atbilstoši mazumtirdzniecības uzņēmumu cenu zīmēs norādītām, nerēķinot akciju cenas.
Kopumā pārtikas preču groza vērtība gada laikā pieaugusi par 9%. Gada laikā groza cena pastāvīgi pieaugusi ar kritumu otrajā ceturksnī. Vislielākais cenu kāpums ir gaļas produktiem (līdz pat 20%), seko konservācija un citrusaugļi ar 10% pieaugumu. Samazinājušās cenas dārzeņiem (līdz pat 50%), dzērieniem un miltiem un to izstrādājumiem (līdz 10%). Augstākais cenas kāpums – 46% Latvijas āboliem, seko marinēti gurķi ar 33%. Lielākais cenu kritums – mannai – 48%, seko griķi un tomātu sula – pa 23%.
Piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada septembri, lai arī niecīgs, bet vienīgais kritums ir krējumam, kuram cena samazinājusies par2%. Sieram cena palielinājusies par 4% – 14%. Praktiski, bez izmaiņām saldais krējums, kura sadārdzinājums ir 0,01 eiro, kam seko biezpiena sieriņi, kuru cena pieaugusi par 0.03 eiro. Uzskatāmākas izmaiņas novērojamas pienam,kurš pagājušajā gadā maksāja 1.09 eiro, bet šobrīd sasniedzis 1.18 eiro.Līdzīga situācijā arī kefīrs, iepriekš cena bija 1.13 eiro, bet tagad sastāda 1.26 eiro. Biezpiens sadārdzinājies par 0.15 eiro, bet sviests par0.45 eiro.
Gaļas produktiem tikai desai cena samazinājusies(par 0.02 eiro). Vistas broilerim cena pieaugusi par 0.45 eiro, olām par17%. Arī pārējiem šīs grupas produktiem manāms cenas pieaugums: cīsiņiem par 15%, sardelēm par 19%.
Maize un labības izstrādājumi. Cenu kāpumā un kritumā novērojama dažādība. Lielākais cenu kāpums novērojams auzu pārslām, kuras iepriekš maksāja 1.89 eiro, bet tagad 2.69eiro, bet lielākais cenu kritums mannai, cena samazinājusies par 0.72 eiro.Minimāls cenu sadārdzinājums novērojams pelēkajiem zirņiem un rīsiem –sadārdzinājums 2% -3% apmērā, makaroni kļuvuši par 0.19 eiro dārgāki.Dažāda situācija novērojama maizēm – baltmaize kļuvusi par 7% lētāka, bet rupjmaize kļuvusi par 6% dārgāka. Sāls un cukura cenas samazinājušās par attiecīgi7% un 5%. Manāmākas izmaiņas miltiem, cena iepriekš sastādīja 2.50 eiro,bet šobrīd 2.20, savukārt, griķiem cena kritusies par 23%.
Augļu kategorijā cena samazinājusies tikai vienam produktam – kivi cena samazinājusies 9%. Vislielākais cenu pieaugums āboliem iepriekš 0.73 šobrīd 1.36 eiro. Tālu neatpaliek arī apelsīni,kuru cena pieaugusi par 0.78 eiro. Banānu cena pieaugusi par 22%, savukārt mandarīniem par 17%. Mazākais cenu kāpums citroniem, kuru cena iepriekš sastādīja 2.20 eiro, bet tagad 2.46 eiro.
Kas attiecas uz dārzeņiem, visiem šīs grupas produktiem, cenu pieaugums. Vienīgais,produkts kurš kļuvis par 0,02 eiro lētāks ir kāposts, pārējie dārzeņi sadārdzinājušies vidēji par 7%-26%. Vislielākais cenu pieaugums, šajā grupā, novērojams sīpoliem, kuri iepriekš maksāja 0.67 eiro, bet tagad 0.90eiro. Otro vietu sadārdzinājumā ieņem kartupeļi, kuri palikuši dārgāki par0.18 eiro. Šampinjonu cena pieaugusi par 16%, kam seko tomāti un burkāni – 7%- 8%. Garie gurķi mainījuši ceno no 1.93 eiro uz 2.31 eiro.
Konservējumu kategorijā cenu pieaugums pilnīgi visiem produktiem: marinētajiem gurķiem par 33%, bet kukurūzai par 28%. Zirnīšu cena mainījusies no 2.13 uz 2.41 eiro, tomātu mērces cenai izmaiņas no 2.11 eiro uz 2.19 eiro. Savukārt, eļļai cenas kritušās: rapšu par 0,33 eiro, turpretim saulespuķu – par 0.26 eiro.
Arī dzērienu grupai lielākais cenu kāpums tējai, kuras cena sadārdzinājusies par 12-28%. Rīgas šampanietim cena mainījusies no 5.29 eiro uz 6.31 eiro, bet kafijas sadārdzinājums ir 0.43 eiro. Limonādei un kolai izmaiņas praktiski nejūtas- cena samazinājusies par 1% – 4%. Minerālūdens cenas mainījušās no 0.74 eiro uz 0.64 eiro, bet sulām kritušās par 0.14 eiro – 0.30 eiro.
Vēl par tēmu:
Vai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālāk