Pārtikas preču grozam straujš cenu kāpums

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu valsts lielāko pārtikas veikalos kopš 90.gadu vidus. Vidējās cenas aprēķina atbilstoši mazumtirdzniecības uzņēmumu cenu zīmēs norādītām, nerēķinot akciju cenas.
Kopumā pārtikas preču groza vērtība gada laikā pieaugusi par 9%. Gada laikā groza cena pastāvīgi pieaugusi ar kritumu otrajā ceturksnī. Vislielākais cenu kāpums ir gaļas produktiem (līdz pat 20%), seko konservācija un citrusaugļi ar 10% pieaugumu. Samazinājušās cenas dārzeņiem (līdz pat 50%), dzērieniem un miltiem un to izstrādājumiem (līdz 10%). Augstākais cenas kāpums – 46% Latvijas āboliem, seko marinēti gurķi ar 33%. Lielākais cenu kritums – mannai – 48%, seko griķi un tomātu sula – pa 23%.
Piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada septembri, lai arī niecīgs, bet vienīgais kritums ir krējumam, kuram cena samazinājusies par2%. Sieram cena palielinājusies par 4% – 14%. Praktiski, bez izmaiņām saldais krējums, kura sadārdzinājums ir 0,01 eiro, kam seko biezpiena sieriņi, kuru cena pieaugusi par 0.03 eiro. Uzskatāmākas izmaiņas novērojamas pienam,kurš pagājušajā gadā maksāja 1.09 eiro, bet šobrīd sasniedzis 1.18 eiro.Līdzīga situācijā arī kefīrs, iepriekš cena bija 1.13 eiro, bet tagad sastāda 1.26 eiro. Biezpiens sadārdzinājies par 0.15 eiro, bet sviests par0.45 eiro.
Gaļas produktiem tikai desai cena samazinājusies(par 0.02 eiro). Vistas broilerim cena pieaugusi par 0.45 eiro, olām par17%. Arī pārējiem šīs grupas produktiem manāms cenas pieaugums: cīsiņiem par 15%, sardelēm par 19%.
Maize un labības izstrādājumi. Cenu kāpumā un kritumā novērojama dažādība. Lielākais cenu kāpums novērojams auzu pārslām, kuras iepriekš maksāja 1.89 eiro, bet tagad 2.69eiro, bet lielākais cenu kritums mannai, cena samazinājusies par 0.72 eiro.Minimāls cenu sadārdzinājums novērojams pelēkajiem zirņiem un rīsiem –sadārdzinājums 2% -3% apmērā, makaroni kļuvuši par 0.19 eiro dārgāki.Dažāda situācija novērojama maizēm – baltmaize kļuvusi par 7% lētāka, bet rupjmaize kļuvusi par 6% dārgāka. Sāls un cukura cenas samazinājušās par attiecīgi7% un 5%. Manāmākas izmaiņas miltiem, cena iepriekš sastādīja 2.50 eiro,bet šobrīd 2.20, savukārt, griķiem cena kritusies par 23%.
Augļu kategorijā cena samazinājusies tikai vienam produktam – kivi cena samazinājusies 9%. Vislielākais cenu pieaugums āboliem iepriekš 0.73 šobrīd 1.36 eiro. Tālu neatpaliek arī apelsīni,kuru cena pieaugusi par 0.78 eiro. Banānu cena pieaugusi par 22%, savukārt mandarīniem par 17%. Mazākais cenu kāpums citroniem, kuru cena iepriekš sastādīja 2.20 eiro, bet tagad 2.46 eiro.
Kas attiecas uz dārzeņiem, visiem šīs grupas produktiem, cenu pieaugums. Vienīgais,produkts kurš kļuvis par 0,02 eiro lētāks ir kāposts, pārējie dārzeņi sadārdzinājušies vidēji par 7%-26%. Vislielākais cenu pieaugums, šajā grupā, novērojams sīpoliem, kuri iepriekš maksāja 0.67 eiro, bet tagad 0.90eiro. Otro vietu sadārdzinājumā ieņem kartupeļi, kuri palikuši dārgāki par0.18 eiro. Šampinjonu cena pieaugusi par 16%, kam seko tomāti un burkāni – 7%- 8%. Garie gurķi mainījuši ceno no 1.93 eiro uz 2.31 eiro.
Konservējumu kategorijā cenu pieaugums pilnīgi visiem produktiem: marinētajiem gurķiem par 33%, bet kukurūzai par 28%. Zirnīšu cena mainījusies no 2.13 uz 2.41 eiro, tomātu mērces cenai izmaiņas no 2.11 eiro uz 2.19 eiro. Savukārt, eļļai cenas kritušās: rapšu par 0,33 eiro, turpretim saulespuķu – par 0.26 eiro.
Arī dzērienu grupai lielākais cenu kāpums tējai, kuras cena sadārdzinājusies par 12-28%. Rīgas šampanietim cena mainījusies no 5.29 eiro uz 6.31 eiro, bet kafijas sadārdzinājums ir 0.43 eiro. Limonādei un kolai izmaiņas praktiski nejūtas- cena samazinājusies par 1% – 4%. Minerālūdens cenas mainījušās no 0.74 eiro uz 0.64 eiro, bet sulām kritušās par 0.14 eiro – 0.30 eiro.
Vēl par tēmu:
Tuvākajās dienās saglabāsies sals un pastiprināsies vējš
Tuvākajās dienās joprojām saglabāsies sals, arī vējš pastiprināsies, tādējādi pēc sajūtām šķitīs, ka ir aukstāk. Būtisks sniega segas pieaugums nav gaidāms, taču līdz ar...
Lasīt tālākVairāki cilvēki svētkos mēģinājuši izdarīt pašnāvību
Ar ļoti lielu pacientu pieplūdumu piecas gadumijas svētku brīvdienas aizvadītas Rīgas Austrumu slimnīcā. Neatliekamās medicīnas centrā sniegta palīdzība 1105 pacientiem. Tāpat ievesti vairāki...
Lasīt tālākŠonedēļ saglabāsies noturīgs sals
Jaunais gads iesākās ar ziemīgi aukstu laiku, kā arī noturīgas sniega segas izveidošanos. Nākamajā nedēļā saglabāsies sals, nedēļas pirmajā pusē vietām termometra stabiņš noslīdēs...
Lasīt tālākRatnieks aicina ievērot uguņošanas noteikumus Jaungadā Rīgā
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks aicina iedzīvotājus ievērot jaunos uguņošanas noteikumus Rīgā Jaungada naktī un izmantot pirotehniku tikai laika posmā no pusnakts līdz vieniem naktī. “Latvijā...
Lasīt tālākBiežākie nelaimes gadījumi Jaungada pirmajās dienās: kā no tiem izvairīties?
Pirmās Jaungada dienas daudziem asociējas ar garāku svētku atpūtu, taču apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia dati liecina, ka šajā laikā ievērojami pieaug arī nelaimes gadījumu...
Lasīt tālākŠī gada pēdējā nedēļā laiks kļūs vēsāks un veidosies noturīga sniega sega
Nedēļas pirmajā pusē valsts centrālajos un rietumu rajonos turpinās pūst brāzmains vējš, kā arī teju visā valstī aizvien biežāk novērosim nokrišņus. Šajās dienās valstī sāks...
Lasīt tālākSvētku dienas būs vēsas, bet ne sniegotas
Ziemassvētku nedēļas pirmajā pusē Latvijā no ziemeļaustrumiem ieplūdīs aukstāka gaisa masa (skatīt animāciju). Tās rezultātā pāris dienas ir gaidāms sals, austrumu rajonos diennakts...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālāk