Pārtikas preču grozam straujš cenu kāpums

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu valsts lielāko pārtikas veikalos kopš 90.gadu vidus. Vidējās cenas aprēķina atbilstoši mazumtirdzniecības uzņēmumu cenu zīmēs norādītām, nerēķinot akciju cenas.
Kopumā pārtikas preču groza vērtība gada laikā pieaugusi par 9%. Gada laikā groza cena pastāvīgi pieaugusi ar kritumu otrajā ceturksnī. Vislielākais cenu kāpums ir gaļas produktiem (līdz pat 20%), seko konservācija un citrusaugļi ar 10% pieaugumu. Samazinājušās cenas dārzeņiem (līdz pat 50%), dzērieniem un miltiem un to izstrādājumiem (līdz 10%). Augstākais cenas kāpums – 46% Latvijas āboliem, seko marinēti gurķi ar 33%. Lielākais cenu kritums – mannai – 48%, seko griķi un tomātu sula – pa 23%.
Piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada septembri, lai arī niecīgs, bet vienīgais kritums ir krējumam, kuram cena samazinājusies par2%. Sieram cena palielinājusies par 4% – 14%. Praktiski, bez izmaiņām saldais krējums, kura sadārdzinājums ir 0,01 eiro, kam seko biezpiena sieriņi, kuru cena pieaugusi par 0.03 eiro. Uzskatāmākas izmaiņas novērojamas pienam,kurš pagājušajā gadā maksāja 1.09 eiro, bet šobrīd sasniedzis 1.18 eiro.Līdzīga situācijā arī kefīrs, iepriekš cena bija 1.13 eiro, bet tagad sastāda 1.26 eiro. Biezpiens sadārdzinājies par 0.15 eiro, bet sviests par0.45 eiro.
Gaļas produktiem tikai desai cena samazinājusies(par 0.02 eiro). Vistas broilerim cena pieaugusi par 0.45 eiro, olām par17%. Arī pārējiem šīs grupas produktiem manāms cenas pieaugums: cīsiņiem par 15%, sardelēm par 19%.
Maize un labības izstrādājumi. Cenu kāpumā un kritumā novērojama dažādība. Lielākais cenu kāpums novērojams auzu pārslām, kuras iepriekš maksāja 1.89 eiro, bet tagad 2.69eiro, bet lielākais cenu kritums mannai, cena samazinājusies par 0.72 eiro.Minimāls cenu sadārdzinājums novērojams pelēkajiem zirņiem un rīsiem –sadārdzinājums 2% -3% apmērā, makaroni kļuvuši par 0.19 eiro dārgāki.Dažāda situācija novērojama maizēm – baltmaize kļuvusi par 7% lētāka, bet rupjmaize kļuvusi par 6% dārgāka. Sāls un cukura cenas samazinājušās par attiecīgi7% un 5%. Manāmākas izmaiņas miltiem, cena iepriekš sastādīja 2.50 eiro,bet šobrīd 2.20, savukārt, griķiem cena kritusies par 23%.
Augļu kategorijā cena samazinājusies tikai vienam produktam – kivi cena samazinājusies 9%. Vislielākais cenu pieaugums āboliem iepriekš 0.73 šobrīd 1.36 eiro. Tālu neatpaliek arī apelsīni,kuru cena pieaugusi par 0.78 eiro. Banānu cena pieaugusi par 22%, savukārt mandarīniem par 17%. Mazākais cenu kāpums citroniem, kuru cena iepriekš sastādīja 2.20 eiro, bet tagad 2.46 eiro.
Kas attiecas uz dārzeņiem, visiem šīs grupas produktiem, cenu pieaugums. Vienīgais,produkts kurš kļuvis par 0,02 eiro lētāks ir kāposts, pārējie dārzeņi sadārdzinājušies vidēji par 7%-26%. Vislielākais cenu pieaugums, šajā grupā, novērojams sīpoliem, kuri iepriekš maksāja 0.67 eiro, bet tagad 0.90eiro. Otro vietu sadārdzinājumā ieņem kartupeļi, kuri palikuši dārgāki par0.18 eiro. Šampinjonu cena pieaugusi par 16%, kam seko tomāti un burkāni – 7%- 8%. Garie gurķi mainījuši ceno no 1.93 eiro uz 2.31 eiro.
Konservējumu kategorijā cenu pieaugums pilnīgi visiem produktiem: marinētajiem gurķiem par 33%, bet kukurūzai par 28%. Zirnīšu cena mainījusies no 2.13 uz 2.41 eiro, tomātu mērces cenai izmaiņas no 2.11 eiro uz 2.19 eiro. Savukārt, eļļai cenas kritušās: rapšu par 0,33 eiro, turpretim saulespuķu – par 0.26 eiro.
Arī dzērienu grupai lielākais cenu kāpums tējai, kuras cena sadārdzinājusies par 12-28%. Rīgas šampanietim cena mainījusies no 5.29 eiro uz 6.31 eiro, bet kafijas sadārdzinājums ir 0.43 eiro. Limonādei un kolai izmaiņas praktiski nejūtas- cena samazinājusies par 1% – 4%. Minerālūdens cenas mainījušās no 0.74 eiro uz 0.64 eiro, bet sulām kritušās par 0.14 eiro – 0.30 eiro.
Vēl par tēmu:
Tuvākās nedēļas laikā bieži neliels sals naktīs mīsies ar atkusni dienās
Brīvdienās pakāpeniski pastiprināsies augsta spiediena apgabala ietekme, tādēļ sestdien un svētdien starp mākoņiem vairāk uzspīdēs saule un nokrišņi gaidāmi tikai vietām. Tomēr brīžiem...
Lasīt tālākVeidos Valsts aizsardzības un drošības fondu
Lai nodrošinātu papildu finansējumu valsts aizsardzības spēju attīstībai un sabiedrības noturības stiprināšanai, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 20. novembrī,...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms nokrišņiem bagāts laiks
No nedēļas vidus laika apstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība - debesis būs pārsvarā klātas mākoņiem un bieži gaidāms lietus, slapjš sniegs, bet vietām arī sniegs ar nelielu sniega...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākGalvaspilsētas galvenās Ziemassvētku egles šogad izraudzītas “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecībā
Trešdien, 19. novembrī, Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs kopā ar pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” pārstāvjiem, kā arī bērnu un jauniešu vokālās studijas "RASA'' dalībniekiem...
Lasīt tālāk18. novembrī sabiedriskais transports Rīgā – bez maksas; satiksmē būs ierobežojumi un izmaiņas
18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, Rīgā notiks vairāki svētku pasākumi, kuru laikā tiks ieviesti satiksmes ierobežojumi, kas var ietekmēt sabiedriskā transporta kustību....
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs vēsāks un vējš – brāzmaināks
Nedēļas nogalē un jaunās nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā noteiks ciklonu darbība, tādēļ debesis bieži būs mākoņainas un daudzviet gaidāmi nokrišņi – gan lietus, gan slapjš...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālāk