Pārbaudot 163 trauksmes sirēnas, darbības traucējumi konstatēti 12

Pirmdien, 28.maijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā Latvijā ieslēdza trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību – trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, bojājumus vai traucējumus sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamību.
Šodien tika ieslēgtas 163 no 164 Latvijā esošajām civilās aizsardzības trauksmes sirēnām, jo netika iedarbināta viena trauksmes sirēna, kas šobrīd ir demontētas jumta remonta dēļ. No šodien pārbaudītajām 163 trauksmes sirēnām, bez traucējumiem un bojājumiem automātiski nostrādāja 151 trauksmes sirēnas, bet sešas trauksmes sirēnas tika iedarbinātas manuāli, savukārt sešām trauksmes sirēnām tika konstatēti darbības traucējumi, no kurām piecas trauksmes sirēnas nenostrādāja.
Trauksmes sirēnu pārbaudes rezultāti:
- Rīgā un Rīgas reģionā no 54 pārbaudītajām sirēnām bez darbības traucējumiem automātiski nostrādāja 51, savukārt vienai nostrādāja skaņas signāls bez rotācijas un divas trauksmes sirēnas nenostrādāja;
- Kurzemē no pārbaudītajām 29 pārbaudītajām sirēnām bez darbības traucējumiem automātiski nostrādāja 28, bet viena trauksmes sirēna nenostrādāja;
- Zemgalē no 23 pārbaudītajām sirēnām bez darbības traucējumiem automātiski nostrādāja 19, divas trauksmes sirēnas tika iedarbinātas manuāli, bet divas trauksmes sirēnas nenostrādāja;
- Latgalē no 29 pārbaudītajām sirēnām bez darbības traucējumiem automātiski nostrādāja 27, bet divas trauksmes sirēnas tika iedarbinātas manuāli;
- Vidzemē no 28 pārbaudītajām sirēnām bez darbības traucējumiem automātiski nostrādāja 26, bet divas trauksmes sirēnas tika iedarbinātas manuāli.
Iepriekšējā trauksmes sirēnu pārbaudē pagājušā gada novembrī, no 164 sirēnām tika iedarbināta 162, no kurām bez darbības traucējumiem automātiski nostrādāja 142 trauksmes sirēnas, bet manuāli tika iedarbinātas 15 trauksmes sirēnas, bet piecas trauksmes sirēnas nenostrādāja.
Šodien VUGD 112 Zvanu centri saņēma 85 zvanus no iedzīvotājiem, kuri nebija ieguvuši informāciju par notiekošo trauksmes sirēnu darbības pārbaudi vai arī ziņoja par to, ka nedzird sirēnas.
Latvijā izvietotās 164 trauksmes sirēnas nenodrošina to dzirdamību visā Latvijas teritorijā, bet iedzīvotājiem nav jāsatraucas par to, ka viņi nesaņems informāciju par apdraudējumu vai katastrofu. Paralēli trauksmes sirēnu iedarbināšanai, lai informētu par izveidojušos situāciju, ārkārtas situācijās operatīvie dienesti izmantos arī citus apziņošanas līdzekļus – paziņojumu nodošanu caur operatīvo transportlīdzekļu skaļruņiem, iedzīvotāju dzīvesvietu apsekošanu u.c.
Trauksmes sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai gadījumos, kad ir kāda ārkārtēja situācija, notikusi dabas vai tehnogēna katastrofa, vai arī pastāv to draudi. VUGD atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, tās izdzirdot, jāieslēdz radio vai televizors, kur tiks pārraidīta informācija par iespējamo apdraudējumu un rekomendācijas par aizsardzības pasākumiem un turpmāko rīcību.
Foto: Publicitātes
Vēl par tēmu:
Parādu piedziņa kļūs ātrāka un vienkāršāka – tiesu resursus izmantos efektīvāk
Valdība 20. janvāra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz būtiski paātrināt parādu piedziņu gadījumos, kad par parādu nav strīda. Vienlaikus...
Lasīt tālākLatvijas pilsonībā uzņemtas 44 personas
20. janvārī Ministru kabinets izdeva rīkojumu naturalizācijas kārtībā uzņemt Latvijas pilsonībā 44 personas. Ministru kabinetam sagatavotajā rīkojuma projektā “Par uzņemšanu Latvijas...
Lasīt tālākPVD Dāviņu pagastā izņēmis 15 suņus un trīs kaķus
Pārbaudot informāciju par iespējamiem dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem, Pārtikas un veterinārais dienests no kādām mājām Bauskas novada Dāviņu pagastā izņēmis 15 suņus un...
Lasīt tālākAukstums apdraud mīļdzīvniekus: veterinārārsti aicina parūpēties par dzīvnieku drošību
“Bieži vien saimnieki nenovērtē aukstuma negatīvo ietekmi uz dzīvniekiem. Tomēr sals, īpaši kopā ar vēju un mitrumu, var būtiski pasliktināt dzīvnieka pašsajūtu, saasināt hroniskas...
Lasīt tālākZiemas riski senioriem – jau reģistrēti pirmie paslīdēšanas gadījumi
Ziema ir skaista, taču vienlaikus tā var būt bīstama, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Sals, apledojušas ietves un gari, tumši vakari pat īslaicīgu pārvietošanos ārpus mājām var padarīt...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: atbalsta sistēmai cilvēkiem ar invaliditāti jāatbilst viņu reālajām vajadzībām
Lai gan mūsu valstī ir izveidota atbalsta sistēma cilvēkiem ar invaliditāti, Valsts kontroles revīzija rāda – praksē tā nereti nenodrošina savlaicīgus un pieejamus pakalpojumus. Saeimas...
Lasīt tālākCilvēkiem, kuri nevar dienēt, ļaus atbalstīt Zemessardzi ar zināšanām un prasmēm
Saeima ceturtdien, 15. janvārī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Zemessardzes likumā. Tās paredz paplašināt Zemessardzes personālsastāvu, precizēt uzņemšanas un dienesta kārtību, uzlabot...
Lasīt tālākDzīvnieku patversme: pašvaldības policijas bezdarbība apdraud tiesiskumu un dzīvnieku labturību
Biedrība vērš sabiedrības un Rīgas domes priekšsēdētāja Viestura Kleinberga uzmanību uz satraucošu un sistemātisku problēmu – pašvaldības policija sistemātiski un ilgstoši nerīkojas...
Lasīt tālākDabas muzejs par Gada dzīvnieku 2026 izvēlas parasto krupi
Latvijas Nacionālais dabas muzejs par 2026. gada dzīvnieku izvēlējies parasto krupi – abinieku sugu, kas sastopama visā Latvijas teritorijā. Krupjiem raksturīgās sezonālās migrācijas dēļ...
Lasīt tālākApodziņš – 2026. gada putns
Apodziņš, ko mēdz dēvēt arī par zvirbuļapogu (vācu valodā Sperlingskautz, angļu valodā pygmy owl), ir mazākā no Latvijā sastopamajām pūču sugām un ir īpaši aizsargājams. Latvijas...
Lasīt tālāk