Parakstu vākšanai par apturētajiem ostu likuma grozījumiem nepieciešami 829 952 eiro

Parakstu vākšanas tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem grozījumiem Likumā par ostām nodrošināšanai varētu būt nepieciešami 828 952 eiro, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) veiktais finansējuma aprēķins.
CVK informēja, ka finansējuma pieprasījums nosūtīts Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, aicinot steidzami lemt par finansējuma piešķiršanu, jo parakstu vākšana sāksies jau 10. martā un ilgs līdz 8. aprīlim.
No parakstu vākšanas nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma 557 450 eiro nepieciešami vēlēšanu komisiju locekļu, parakstu vācēju un līgumdarbinieku atalgojumam, 140 000 eiro – preču un pakalpojumu iegādei, bet 131 502 eiro veido darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
No atalgojumam paredzētā finansējuma 48 730 eiro paredzēts izlietot 43 pašvaldību vēlēšanu komisiju atalgojumam, bet 361 596 eiro – parakstu vācēju algošanai. Parakstu vācējiem noteiktā darba stundas tarifa likme plānota 6 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt par parakstītāju datu ievadi pārbaudes nodrošināšanai – 0,16 eiro par vienas personas datu ievadīšanu.
Savukārt finansējums precēm un pakalpojumiem nepieciešams, lai segtu parakstu vākšanas lapu un informatīvo materiālu izgatavošanu, nodrošinātu uzziņu tālruņa pakalpojumu, sakaru un pasta pakalpojumus, transporta izdevumus, lai organizētu parakstīšanos vēlētāju atrašanās vietā vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties parakstu vākšanas vietā, kā arī individuālās aizsardzības līdzekļiem Covid-19 pandēmijas apstākļos.
Parakstu vākšanai nepieciešamais finansējums aprēķināts, ņemot vērā 2020. gada parakstu vākšanas pieredzi, parakstu vākšanas vietu, paraksta vākšanas nodrošināšanai nepieciešamo darba stundu skaitu, kā arī preces un pakalpojumus. Parakstu vākšanai nepieciešamie izdevumi tiks precizēti pēc parakstu vākšanas beigām, kad no pašvaldībām tiks saņemtas atskaites par faktiskajiem izdevumiem.
Likums “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” nosaka, ka parakstu vākšanas vietas iekārtojamas ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētāju katrā pašvaldību būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta. 2020. gadā notikušajā parakstu vākšanā bija 358 parakstu vākšanas vietas Latvijā un 41 parakstu vākšanas vieta ārvalstīs.
Parakstīties par apturētā likuma nodošanu tautas nobalsošanai vēlētāji varēs no 10. marta līdz 8. aprīlim klātienē, parakstu vākšanas vietās Latvijā un ārvalstīs. Svarīgi ņemt vērā, ka parakstu vākšana notiks, lai tautas nobalsošanā varētu lemt par šī likuma atcelšanu. Ja vēlētāji atbalsta likuma pieņemšanu un spēkā stāšanos, tad parakstu vākšanā nav jāpiedalās. Savukārt, ja vēlētājs atbalsta tautas nobalsošanas rīkošanu par šo jautājumu, tad parakstīties jādodas. Atbilstoši likumam iespēja parakstīties pašvaldību noteiktajās parakstu vākšanas vietās tiks nodrošināta ne mazāk kā četras stundas dienā, arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās.
Ārvalstīs parakstu vākšanas vietas tiks iekārtotas Latvijas Republikas vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos. Iespēju piedalīties parakstu vākšanā likums paredz nodrošināt arī karavīriem un zemessargiem starptautisko operāciju rajonos.
Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties parakstu vākšanas vietā, būs iespēja pieteikties parakstu vākšanai savā atrašanās vietā. Parakstu vākšana vēlētāju atrašanās vietās tiks rīkota pēdējā parakstu vākšanas dienā, 8. aprīlī. Piedalīties parakstu vākšanā varēs arī vēlētāji ieslodzījuma vietās.
Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Lai piedalītos parakstu vākšanā, nepieciešama Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa personas apliecība.
Pēc parakstu vākšanas beigām CVK apkopos saņemto parakstu skaitu un parakstu vākšanas rezultātu paziņos Valsts prezidentam, un publicēs izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu būs parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita jeb 154 868 vēlētāju, CVK trīs dienu laikā būs jāizsludina tautas nobalsošana, kurai jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc izsludināšanas. Satversme paredz, ka tautas nobalsošana par apturētu likumu tomēr nenotiek, ja Saeima par to vēlreiz balso un ja par tā pieņemšanu ir ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.
Savukārt apturētais likums tiks publicēts un stāsies spēkā, ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu atbalstīs mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Rīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta stingrākas prasības uzturēšanās atļauju saņēmējiem sabiedriskās drošības vārdā
Saeima ceturtdien, 22. janvārī, konceptuāli atbalstīja Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz stingrākas prasības ārvalstniekiem – termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem –, kuri...
Lasīt tālākParādu piedziņa kļūs ātrāka un vienkāršāka – tiesu resursus izmantos efektīvāk
Valdība 20. janvāra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz būtiski paātrināt parādu piedziņu gadījumos, kad par parādu nav strīda. Vienlaikus...
Lasīt tālākLatvijas pilsonībā uzņemtas 44 personas
20. janvārī Ministru kabinets izdeva rīkojumu naturalizācijas kārtībā uzņemt Latvijas pilsonībā 44 personas. Ministru kabinetam sagatavotajā rīkojuma projektā “Par uzņemšanu Latvijas...
Lasīt tālākPVD Dāviņu pagastā izņēmis 15 suņus un trīs kaķus
Pārbaudot informāciju par iespējamiem dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem, Pārtikas un veterinārais dienests no kādām mājām Bauskas novada Dāviņu pagastā izņēmis 15 suņus un...
Lasīt tālākAukstums apdraud mīļdzīvniekus: veterinārārsti aicina parūpēties par dzīvnieku drošību
“Bieži vien saimnieki nenovērtē aukstuma negatīvo ietekmi uz dzīvniekiem. Tomēr sals, īpaši kopā ar vēju un mitrumu, var būtiski pasliktināt dzīvnieka pašsajūtu, saasināt hroniskas...
Lasīt tālākZiemas riski senioriem – jau reģistrēti pirmie paslīdēšanas gadījumi
Ziema ir skaista, taču vienlaikus tā var būt bīstama, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Sals, apledojušas ietves un gari, tumši vakari pat īslaicīgu pārvietošanos ārpus mājām var padarīt...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: atbalsta sistēmai cilvēkiem ar invaliditāti jāatbilst viņu reālajām vajadzībām
Lai gan mūsu valstī ir izveidota atbalsta sistēma cilvēkiem ar invaliditāti, Valsts kontroles revīzija rāda – praksē tā nereti nenodrošina savlaicīgus un pieejamus pakalpojumus. Saeimas...
Lasīt tālākCilvēkiem, kuri nevar dienēt, ļaus atbalstīt Zemessardzi ar zināšanām un prasmēm
Saeima ceturtdien, 15. janvārī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Zemessardzes likumā. Tās paredz paplašināt Zemessardzes personālsastāvu, precizēt uzņemšanas un dienesta kārtību, uzlabot...
Lasīt tālākDzīvnieku patversme: pašvaldības policijas bezdarbība apdraud tiesiskumu un dzīvnieku labturību
Biedrība vērš sabiedrības un Rīgas domes priekšsēdētāja Viestura Kleinberga uzmanību uz satraucošu un sistemātisku problēmu – pašvaldības policija sistemātiski un ilgstoši nerīkojas...
Lasīt tālāk