02/09/2013, Kategorija: Politika, Svarīgākais

edmunds1Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs paziņojis, ka demisionē. Vēl gan mazliet pastrādāšot un amatu atstāšot 1. decembrī. Nav teikts, ka ministrs nevarētu pārdomāt.

 Nav arī teikts, ka tas nenotiktu Reformu partijas spiediena dēļ. Viņš gan pašlaik ir paziņojis, ka šādu lēmumu pieņēmis, jo vēlas pievērsties privātajai uzņēmējdarbībai. Par ministra aiziešanu nozarē neskumst, jo viņš nav spējis atrast kopīgu valodu ar pašvaldību vadītājiem.

Gan par neuzticēšanos, gan par pietiekami nepārprotamu attieksmi pret ministru liecināja fakts, ka viņu neuzaicināja uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongresu. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis vakar Neatkarīgajai diplomātiski sacīja, ka sadarbība ar ministru Sprūdžu varēja būt labāka. Toties Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis vērtē, ka tās lietas, ko E. Sprūdžs dēvējis par tiesiskumu, bijušas «lētais populisms». Arī ar LLPA ministram neveicās sadarbība, tie jautājumi, kas bija jāvirza, virzījušies kā pa celmiem. Ministra paveikto M. Kučinskis vērtē ar vārdiem – «samazināja deputātu skaitu pagastos un izmocīja interešu konflikta likumu».

«Cerams, ka premjers konsultēsies ar nozari, pirms iecels citu ministru,» piebilst M. Kučinskis. A. Jaunsleinis noteic, ka premjeram, protams, ir tiesības gan runāt, gan nerunāt ar nozares pārstāvjiem, bet viņam vajadzētu būt ieinteresētam, lai ir darboties spējīga valdība un ministrija, lai nav konfliktu un lai visi spētu panākt risinājumus. M. Kučinskis norāda, ka pašlaik stāv svarīgi likumprojekti – par vienas pieturas aģentūru izveidošanu valsts iestādēs un par atkritumu apsaimniekošanu. Ministrs esot novedis kara stāvoklī pašvaldības un privātos atkritumu apsaimniekotājus, un LLPA nācies ņemt grožus savās rokās, lai situāciju normalizētu.

Portāls Pietiek.com raksta, ka Reformu partijas spice E. Sprūdžam likusi paziņot par demisiju, lai arī viņš pats publiski noliedz spiediena izdarīšanu. Kā nekā tuvojas Saeimas vēlēšanas, un E. Sprūdža popularitāti vēlētāji varētu vērtēt ar treknu mīnusa zīmi, šādu vērtējumu automātiski piešķirot arī partijai. Pagaidām pēdējais skandāls saistīts ar faktu, ka E. Sprūdžs ir piešķīris naudas balvu savai biroja vadītājai un dzīvesbiedrei Kristīnai Pelšai, par ko jau informēja Neatkarīgā. Tagad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbauda, vai E. Sprūdžs tādējādi nav nonācis interešu konflikta situācijā un pārkāpis valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus. Pirms kāda laika ministram sanāca piedalīties paša vadītās ministrijas rīkotā konkursā par saules kolektoru uzstādīšanu savai privātmājai. Toreiz Reformu partijas Ētikas padome skaidroja, ka pieteikumu savas privātmājas aprīkošanai ar saules baterijām konkursam viņš pats nav iesniedzis, ka nolēmis līgumu neslēgt un vispār konkursam pieteicies tad, kad nemaz nebija ministrs.

Bez ievērības nepalika arī viņa samudžinātais augstākās izglītības jautājums un Neatkarīgās atklātais darījums, E. Sprūdžam aizņemoties līdzekļus no saviem uzņēmumiem, kas atgādināja nodokļu optimizācijas shēmu.

Avots: nra.lv /Antra Gabre

303 skatījumi




Video

Nedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes

18/05/2026

Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...

Lasīt tālāk
Video

VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē

08/04/2026

Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...

Lasīt tālāk
Video

Būvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā

08/04/2026

Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...

Lasīt tālāk
Video

Tikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki

07/04/2026

Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...

Lasīt tālāk
Video

FM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde

07/04/2026

Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...

Lasīt tālāk
Video

Pavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule

07/04/2026

Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...

Lasīt tālāk
Video

Plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei

01/04/2026

Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...

Lasīt tālāk
Video

VSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju

31/03/2026

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....

Lasīt tālāk
Video

SPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta

30/03/2026

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...

Lasīt tālāk
Video

No nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP

28/03/2026

Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...

Lasīt tālāk