• Tweet

Vidējā studiju maksa Latvijas augstskolās pašlaik ir 1200 latu gadā, un tikai retais studētgribētājs spēj atļauties tādu summu, neņemot kredītu vai nemeklējot citas aizdevuma iespējas.

Diemžēl nekas neliecina, ka tuvāko gadu laikā budžeta vietu skaits pieaugs vai, kas būtu vēl neticamāk, tiks ieviesta bezmaksas augstākā izglītība.

Bažas par to, ka budžeta vietas tiks apcirptas un arvien vairāk studētgribētāju nāksies atvērt maku, lai iegūtu augstāko izglītību Latvijā, izskan aizvien skaļāk. Arī Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, Rektoru padomei tiekoties ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, pauda savas šaubas par šāda scenārija iespējamību. Ministrs ne noliedza, ne apstiprināja šādu variantu. Ja tā tiešām būs, visticamāk, studentu skaits saruks vēl straujāk. Jau tagad vairākums augstskolu saskaras ar samazinājumu – it īpaši reģionos. Daugavpils universitātē (DU), salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par maksu studējošo ir par 300 mazāk. Arī Rēzeknes augstskolā (RA) pēdējos piecus gadus šis skaitlis ir ar mīnuszīmi. Tāpat Latvijas Universitātē (LU) ir jūtams kritums. Citviet šis skaits ir palicis nemainīgs, bet izteiktu kāpumu ir piedzīvojusi vien Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Augstskolas atzīst, ka studiju maksas pēdējos gados nav augušas un summas vairākumā programmu ir ap 1000 latu, bet dažās pat pārsniedz 2000 latu. Lai padarītu šādas, nepavisam ne lētas programmas pievilcīgākas, daudzās augstskolās paredzētas dažādas atlaides, bet RA studiju maksa pat samazināta. Tomēr arī tas nav būtisks atvieglojums un, kā liecina apdrošināšanas firmas ERGO veiktā aptauja, – studiju maksa pa plecam nav 50% ģimeņu.

«Daļa studentu izvēlas ņemt kredītu, taču daudzi baidās to ņemt, nezinot, vai izdosies pēc mācībām atrast darbu. Ne mazums ir arī gadījumu, kad studējošajam mācības jāpārtrauc, jo nevar samaksāt. Apņēmīgākie tad dodas uz ārzemēm, sapelna trūkstošo summu un atgriežas pabeigt studijas, bet daļa tā arī paliek aiz robežas,» norāda RA Studiju daļas vadītāja Alvīne Kazinska.

Latvijas Studentu apvienības prezidents Edvards Ratnieks uzsver: lai daudzi nepaliktu aiz augstskolu durvīm vai neaizbrauktu uz ārzemēm, ir svarīgi palielināt budžeta vietu skaitu. «Mēs iestājamies par to, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ar Finanšu ministriju jāpanāk vienošanās par valsts budžeta finansējuma pieaugumu augstākajai izglītībai iepriekš Augstskolu likumā noteikto 0,25% apjomā no iekšzemes kopprodukta 2013. gadam,» skaidro E. Ratnieks.

Diemžēl ne tikai šis, bet arī otrs ierosinājums, kas paredz: saņemot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu Valsts ieņēmuma dienestā, atgūtā summa varētu būt nevis 150 latu, kā tas ir bijis līdz šim, bet 500 latu (šāds lēmums valstij varētu izmaksāt apmēram 2 miljoni latu), palicis bez atbildes. Diemžēl ministrs esot aizmirsis arī LSA solīto, ka rudenī piedāvās variantus par bezmaksas augstāko izglītību.

Sabiedriskajā telpā līdz šim minēti divi ceļi, pa kuriem varētu iet Latvijas augstākā izglītība. Viens no tiem: likvidēt budžeta vietas un noteikt visiem studentiem vienu maksu par mācībām, kas būtu daudz zemāka, nekā tā ir šobrīd, – apmēram 780 latu gadā. Kā šā modeļa trūkums atzīta nespēja ietekmēt valstij vajadzīgo nozaru attīstību ar budžetu vietu palīdzību. Otrs: bezmaksas augstākā izglītība. Starp citu, šo ceļu nolēmuši iet mūsu ziemeļu kaimiņi – igauņi.

***

UZZIŅAI

Augstskola Maksas studentu skaits Studiju maksa (Ls)

RTU 6329 990–2290

RSU 2584 950–2000

DU 900 630–1180

LU 10091 apmēram 1200

Avots: nra.lv /Aisma Orupe