Par ES fondu naudu mudinās sadarboties uzņēmējus un pētniekus

Cerot mudināt uzņēmējus vairāk sadarboties ar pētniekiem, valdība un Izglītības un zinātnes ministrija izvirzījusi jaunus mērķus Eiropas Savienības (ES) fondu „Praktiskas ievirzes pētījumu” programmai.
Pēc vairāku mēnešu kavēšanās Ministru kabinetā beidzot ir apstiprināti noteikumi, kā un kam tērēt praktiskajai pētniecībai iedalītos ES fondu 76 miljonus eiro. Par galveno uzstādījumu izvirzīta uzņēmēju sadarbība ar zinātniekiem, tādā veidā radot jaunus, pārdodamus produktus un tehnoloģijas.
Nospraustie mērķi paredz, izveidot vairāk nekā 300 jaunas pētnieku amata vietas, gandrīz 200 zinātniskos rakstus un 114 jaunus produktus un tehnoloģijas.
Projektus varēs iesniegt zinātniskās institūcijas, komersanti vai abi kopā. Par projektu iesniegšanas gaitu stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu departamenta direktore Santa Šmīdlere. Viņa rēķinās ar aptuveni 150 projektu pieteikumiem pirmajā kārtā.
Ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktore Agrita Kiopa tikmēr min jaunumu, ka īpaši pētniecības projektos paredzēts atbalstīt studentus kā darbiniekus, kas no projekta naudas saņems algu.
Tādā veidā students jau studiju laikā varēs strādāt savā nozarē „Pirmkārt, mēs gribam, lai studentam mācoties būtu iespēja piedalīties pētniecībā, un līdz ar to iegūtā izglītība būs kvalitatīvāka. Otrkārt, tas arī ir labs veids, kā nodrošināt to, ka cilvēks jau var mācīties un paralēli darīt tādu darbu, kas viņa studijas atbalsta, nevis strādāt kaut kur ārpus jomas, darot citu darbu, kas tad attiecīgi, protams, konkurē par to laiku, uzmanību un enerģiju, kas ir cilvēkam”.
Pagaidām gan Latvija ES valstu inovācijas rezultātos ierindojas lejasgalā, apsteidzot vien Bulgāriju un Rumāniju.
Kiopa uzskata, ka zinātnes un uzņēmēju tuvināšana Latviju varētu pacelt augstāk.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Andris Vanags uzsver, ka šādi atbalsta pasākumi ar ES finansējumu ir ļoti vajadzīgi, jo Latvijas uzņēmējiem pašiem bieži trūkst līdzekļu, ko novirzīt pētniecībai.
„Neesam jau mēs tik bagāti, neesam paspējuši nopelnīt miljonu miljonus, jo mēs esam pirmā otrā paaudze, kas šeit dzīvo kapitālismā. ES nauda mums kā uzņēmējiem palīdzēs līdzekļus veltīt attīstībai un jaunu produktu izveidošanai, jaunu studentu audzināšanai.
Tikmēr zinātnieki uzsver, ka biznesa un zinātnes tuvināšanai pietrūkst tam paredzētas infrastruktūras.
Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš atzīst, ka praktiskās pētniecības finansējuma apstiprināšana ir solis pareizajā virzienā, tomēr uzņēmēju un zinātnieku sadarbībā kā barjera joprojām paliek neesošais zinātnieku aprīkojums, ko lietot inovāciju radīšanai.
Viņš arī kritizē lēno ES finansējuma apstiprināšanas gaitu.
„Pārrāvums zinātnes finansēšanā ir iestiepies turpat jau gada garumā, ne jau vairs pusgada garumā. Tas nozīmē, ka zinātniekiem šinī gadā reāli būs pieejams mīnuss 57% vai mīnuss 60% no tā, kas bija pieejams pērn. Ja kāda ministrija savus izdevumus spētu samazināt par 60% un būt darbspējīga, es būtu ļoti priecīgs, bet tā tas diemžēl nenotiek,” saka Kalviņš.
Vēl par tēmu:
Ministru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs iepazīstina ar valdības sastāvu un aicinās apstiprināt savu otro valdību
Otrdien, 17. novembrī, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticēja jaunās valdības veidošanu, informēja par jaunās valdības sastāvu un iepazīstināja...
Lasīt tālākPTAC rosinās pilnveidot Latvijas valsts karoga tehniskās prasības
Latvijas valsts (LV) karogs ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem, kas reprezentē mūsu valsti gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai...
Lasīt tālākLiepājniekus biļešu cenu pieaugums nebiedē, taču pārvadātāji brīdina par jauniem protestiem
Nākamgad reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos biļešu cenas plānots paaugstināt vidēji par 10%. Daļa Liepājā aptaujāto pasažieru uzskata, ka biļešu cenu kāpums ir neizbēgams, tikmēr...
Lasīt tālākGaidāma nokrišņiem bagāta nedēļa
Brīvdienās piekrastes rajonos pūta brāzmains vējš, tāds tas arī saglabāsies jaunās darba nedēļas sākumā, vietām brāzmās sasniedzot 15 m/s. Jaunajā nedēļā sinoptisko situāciju Latvijā...
Lasīt tālākValsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu
Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....
Lasīt tālākArī brīvdienās saglabāsies brāzmains vējš, turpmākajās dienās bieži sagaidīsim nokrišņus
Piektdien piekrastē vējš ir pieņēmies spēkā – līdz pēcpusdienai Liepājas un Ventspils novērojumu stacijās reģistrētas brāzmas līdz 22 m/s, dažviet arī iekšzemē novērotas brāzmas...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākLatvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālāk