• Tweet

Cerot mudināt uzņēmējus vairāk sadarboties ar pētniekiem, valdība un Izglītības un zinātnes ministrija izvirzījusi jaunus mērķus Eiropas Savienības (ES) fondu „Praktiskas ievirzes pētījumu” programmai.

Pēc vairāku mēnešu kavēšanās Ministru kabinetā beidzot ir apstiprināti noteikumi, kā un kam tērēt praktiskajai pētniecībai iedalītos ES fondu 76 miljonus eiro. Par galveno uzstādījumu izvirzīta uzņēmēju sadarbība ar zinātniekiem, tādā veidā radot jaunus, pārdodamus produktus un tehnoloģijas.

Nospraustie mērķi paredz, izveidot vairāk nekā 300 jaunas pētnieku amata vietas, gandrīz 200 zinātniskos rakstus un 114 jaunus produktus un tehnoloģijas.

Projektus varēs iesniegt zinātniskās institūcijas, komersanti vai abi kopā. Par projektu iesniegšanas gaitu stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu departamenta direktore Santa Šmīdlere. Viņa rēķinās ar aptuveni 150 projektu pieteikumiem pirmajā kārtā.

Ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktore Agrita Kiopa tikmēr min jaunumu, ka īpaši pētniecības projektos paredzēts atbalstīt studentus kā darbiniekus, kas no projekta naudas saņems algu.

Tādā veidā students jau studiju laikā varēs strādāt savā nozarē „Pirmkārt, mēs gribam, lai studentam mācoties būtu iespēja piedalīties pētniecībā, un līdz ar to iegūtā izglītība būs kvalitatīvāka. Otrkārt, tas arī ir labs veids, kā nodrošināt to, ka cilvēks jau var mācīties un paralēli darīt tādu darbu, kas viņa studijas atbalsta, nevis strādāt kaut kur ārpus jomas, darot citu darbu, kas tad attiecīgi, protams, konkurē par to laiku, uzmanību un enerģiju, kas ir cilvēkam”.

Pagaidām gan Latvija ES valstu inovācijas rezultātos ierindojas lejasgalā, apsteidzot vien Bulgāriju un Rumāniju.

Kiopa uzskata, ka zinātnes un uzņēmēju tuvināšana Latviju varētu pacelt augstāk.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Andris Vanags uzsver, ka šādi atbalsta pasākumi ar ES finansējumu ir ļoti vajadzīgi, jo Latvijas uzņēmējiem pašiem bieži trūkst līdzekļu, ko novirzīt pētniecībai.

„Neesam jau mēs tik bagāti, neesam paspējuši nopelnīt miljonu miljonus, jo mēs esam pirmā otrā paaudze, kas šeit dzīvo kapitālismā. ES nauda mums kā uzņēmējiem palīdzēs līdzekļus veltīt attīstībai un jaunu produktu izveidošanai, jaunu studentu audzināšanai.

Tikmēr zinātnieki uzsver, ka biznesa un zinātnes tuvināšanai pietrūkst tam paredzētas infrastruktūras.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš atzīst, ka praktiskās pētniecības finansējuma apstiprināšana ir solis pareizajā virzienā, tomēr uzņēmēju un zinātnieku sadarbībā kā barjera joprojām paliek neesošais zinātnieku aprīkojums, ko lietot inovāciju radīšanai.

Viņš arī kritizē lēno ES finansējuma apstiprināšanas gaitu.

„Pārrāvums zinātnes finansēšanā ir iestiepies turpat jau gada garumā, ne jau vairs pusgada garumā. Tas nozīmē, ka zinātniekiem šinī gadā reāli būs pieejams mīnuss 57% vai mīnuss 60% no tā, kas bija pieejams pērn. Ja kāda ministrija savus izdevumus spētu samazināt par 60% un būt darbspējīga,  es būtu ļoti priecīgs, bet tā tas diemžēl nenotiek,” saka Kalviņš.