• Tweet

Brīvu, demokrātisku Latviju mēs uztveram kā pašsaprotamu – esam pieraduši pie tiesībām brīvi pārvietoties, satikties un runāt, ko domājam, taču pandēmijas ietekmē sarukusi demokrātija un tiesiskums, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Jau pirms pandēmijas bija vairākas pazīmes, ka ar tiesiskumu mums ir problēmas. Arī augstākās varas līmenī. Saeima nerespektē Satversmes tiesu, valdībā izlemto pozīcijas deputāti automātiski apstiprina Saeimā, populisms dominē pār saprātīgiem lēmumiem. Tagad Covid-19 apturēšanai būtiski ierobežotas cilvēktiesības un brīvības. Tas ir sašķēlis sabiedrību un parādījis, ka lēmumu pieņemšanā visas sabiedrības intereses piekāpjas partiju interesēm. Demokrātija ir būtiski sašaurināta.

Pārvietošanās un pulcēšanās brīvība, tiesības uz īpašumu un pienācīgu medicīnisko aprūpi ilgāku laiku ir ierobežotas. Uzticība zinātnei cīnās ar populismu un tumsonību. Demokrātija un tiesiskums šobrīd ir sarukuši vairāk kā jebkad pēdējo 30 gadu laikā.

Izpratne par demokrātiju un tiesiskumu pēdējos gados ir izplūdusi gan valdībā, gan Saeimā, gan sabiedrībā. Pandēmijas izraisītā krīze parāda, ka lēmumu pieņēmēji labprāt izvairās no diskusijām, netiek ņemta vērā ne opozīcija, ne eksperti. Vara pieņem lēmumus, par kuriem ir skaidrs, ka tiesa to atcels. Sabiedrībai ir ierobežota pieeja informācijai. Tas samazina sabiedrības interesi par valsti un uzticību tās vadītājiem.

Spilgts piemērs ir lēmumu pieņemšana par pandēmijas ierobežošanu oktobra sākumā, kad strauji auga saslimstības līmenis. Slēgtā Krīzes vadības padomes sēdē lielu laika daļu ministri raudzījās, nevis kā pieņemt labākos lēmumus, bet apšaubīja ekspertu zināšanas un sprieda kā uz viņiem skatīsies sabiedrība.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks pauda: “Mums ir jādod kaut kāds kliņģeris arī tiem cilvēkiem, kas ir vakcinējušies un kas ir bijuši apzinīgi pilsoņi. Un šajā aspektā pašu ekspertu viedoklis un argumentācija bija ļoti vāja. Valdība sastāv no mums, nevis no ekspertiem. Eksperti beigu beigās redz tikai šauras nozares intereses. Ekspertiem ir eksperta loma dot padomus politiķiem un valsts vadītājiem ir uzdevums pieņemt lēmumus.”

Lai arī ministri baiļojās, ka Valsts prezidents Egils Levits par vilcināšanos un nekonsekvenci viņus publiski sabārs, prezidents valdību nenosoda: “Valdībai, protams, ir jāskatās uz to, kāds ir valdības politikas atbalsts sabiedrībā. Un tas ir normāli un vajadzīgi, un demokrātijā tas patiešām ir jādara. Bet tas ir jāsavieno arī ar pareizo, kvalitatīvo lēmumu. Es domāju, tur šie argumenti bija, kā jau teicu, tas tika pieņemts novēloti, bet nu beidzot pieņemts un rezultāts ir redzams – pēc mājsēdes šī saslimstības līkne ir lauzta.”

Jau līdz šim opozīcijai Latvijā ir bijušas mazas iespējas ietekmēt vairākuma lēmumus. Tagad tās balsi dzird arvien mazāk. Saeimas sēdes notiek attālināti. Medijiem ir ierobežotas iespējas sekot līdzi parlamentā notiekošajam. Pozīcijas deputāti parasti bez debatēm apstiprina valdības vai pašu sagatavotos lēmumus. Opozīcija runā, bet neviens tajā neklausās. Opozīcijas paliek arvien nekvalitatīvāka un pievērš sev uzmanību ar ārišķībām.

Saeimas deputāts Viktors Valainis norāda: “Tas ir parlamenta pašā pamatā, debates! Šobrīd šajā ziņā mēs diemžēl esam stipri ierobežoti, un diemžēl mēs esam vieni no retajiem, kas izvēlējušies iet šādu ceļu, bet nav atraduši citu alternatīvu.”

“Tas tā nedrīkstētu būt. Jo demokrātijā ir ļoti svarīgi opozīcijai būt skaļai, un parādīt uz to, kur koalīcija kļūdījusies. Ja koalīcija piegriež skābekli opozīcijai, tad arī pati koalīcija kļūst vājāka un lēmumi kļūst sliktāki. Lai skaidri paustu nostāju vakcinācijas jautājumā, no parlamenta darba atstatīti nepotētie deputāti, vienlaikus Saeima klātienē nesanāk,” pauda Valainis.

Par šāda lēmuma bīstamību brīdināja Saeimas juridiskais birojs. Veseliem cilvēkiem liegt dalību attālinātās sēdes var izrādīties nesamērīgi un antikonstitucionāli. Šis nebūs pirmais gadījums, kad Satversmes tiesai būs jāskata parlamenta krīzes lēmumu tiesiskums. Pirmajā lietā Saeima zaudēja.

Lauris Liepa, Zvērināts advokāts, biroja “Cobalt” vadošais partneris norāda: “Vēl pirmā viļņa ietvaros tika aizliegtas spēļu zāles pilsētā un arī azartspēles interneta vidē. Satversmes tiesa diezgan skaidri ir norādījusi, ka šeit ir divi faktori. Pirmais, kādā veidā šis interneta vides ierobežojums varētu ietekmēt pandēmiju vai pandēmijai pakļautos cilvēkus, pirmkārt. Un, otrkātrt, kas ir ne mazāk svarīgi, ir tomēr jāuzticas arī indivīdam. Jāuzticas mums, kā kritiski domājošiem cilvēkiem. Es domāju, šos divi faktorus mēs varam tieši tā pat mērķtiecīgi attiecināt, gan piemēram, uz ierobežojumiem deputātiem, attiecībā uz vakcinēšanos, gan attiecībā uz valsts pārvaldes, publiskā sektora darbiniekiem.”

13. Saeima nav izpildījusi vairākus Satversmes tiesas lēmumus. Jau divus gadus Saeima nav izlabojusi ‘tukšo solījumu” likumus. Likumā par Autoceļiem, Augstskolu likumā, Lauku attīstības likumā, Zinātniskās darbības likumā ir paredzēts noteikts ikgadējs finansējums attiecīgajai jomai. Kopā trīs miljardi, taču budžetā nekad šādas naudas nav. Patlaban izskatās, ka Saeima negrasās pildīt arī pirms gada nolasīto spriedumu par partnerattiecību regulējumu. Tas jāizdara līdz vasarai. Bet rudenī ir vēlēšanas.

“Likumdēvējs ir akls, kā Satversmes tiesa to zīmīgi norādīja, un ja šis likumdevēja aklums turpinās, pat pēc tam, kad tiesa ir teikusi, ka šī lieta ir jāsalabo, tad iestājas konstitucionāla krīze,” pauda Liepa.

Deputāti no “Nacionālās apvienības” – Jānis Dombrava un Jānis Iesalnieks, kā arī Juris Rancāns no “Jaunās konservatīvās partijas” vaino tiesu kompetences pārkāpšanā. Izskanēja aicinājumi tiesu likvidēt. Bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, tagad Eiropas Savienības tiesas tiesnese Ineta Ziemele, nespēj noticēt, ka mūsdienās politiķi tiešām tā varētu domāt.

“Tas kas tiek prezentēts un pausts, un par ko jūs man uzdodat jautājumu, tā ir pagātne. Tā ir vienkārši nesaprasta demokrātiska tiesiska valsts. Tā varēja domāt 90. gados, kad nebija izpratne, kas ir tiesiskums, kas ir demokrātija un cilvēktiesības, ārprāts, vispār nesapratām,” sacīja Ziemele.

Šogad Eiropas Komisija ir vērtējusi Latvijas tiesu sistēmu un tiesiskumu Latvijā. Aizrādījumi saņemti par korupcijas novēršanu un trūkumiem neatkarīgu mediju darba nodrošināšanā. Nesaskaņas starp Satversmes tiesu un parlamentu Eiropas ekspertiem ir paslīdējušas garām.

Vita Anda Tērauda, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja sacīja: “Protams, šeit uz vietas var redzēt ļoti daudz detaļas, ko varbūt komisijas vērtētāji ne vienmēr redz un viena detaļa ir tāda, ka patiešām publiskajā telpā ir zināma rīvēšanās bijusi starp Satversmes tiesu un parlamentu, kur atsevišķi deputāti ir no tribīnes apšaubījuši Satversmes tiesas leģitimitāti kompetenci un tā tālāk. Un tā ir, protams, problēma.”

Mājsēde, ierobežojumi tikties, pārvietoties un brīvi pulcēties, pie kā mūs ir pieradinājusi šī krīze, ir ļoti būtiski cilvēktiesību ierobežojumi. Tādi varēja arī nebūt. Atbildību par novēlotiem, nepareiziem lēmumiem jāprasa ne tikai no valdības. Atbildīga ir arī pati sabiedrība.

Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks pauda: “Covid-19, tā pat kā jebkura liela ķeza, demokrātijas tvērumu nesamazina, bet parāda, kādi cilvēki ir patiesībā. Pēc Latvijas Satversmes pilsonis ir amatpersona, tā pat kā deputāts, tā pat kā ministrs, tikai atšķiras pilnvaras, bet atbildība ir par to lēmumu, ko tu pieņem. Un Covid-19 vienkārši parāda, cik daudz ir tādu cilvēku, kas lēmumu pieņem atbildīgi.”

Eksperti cer, ka gan krīzes izraisītās tiesiskuma problēmas, gan tās, kas pandēmijas dēļ saasinājušās, tikai stiprinās Latvijas demokrātiju.

“Ja tu saskaries ar grūtībām, ar ķezām, vienalga kā mēs to saucam, tad tu nostiprini zināmu imunitāti. Tāpat jebkurš šāda veida pārbaudījums nostiprina arī demokrātijas imunitāti,” norādīja Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks.