Palielināts ar nodokļiem neapliekamais iztikas minimums

No šodienas maksimālais gada neapliekamais minimums tiek noteikts 3000 eiro otrajā pusgadā jeb 500 eiro mēnesī.
No šī gada 1. janvāra neapliekamais minimums bija 2100 eiro pirmajā pusgadā jeb 350 eiro mēnesī. No 2023. gada 1. janvāra gada neapliekamais minimums būs 6000 eiro (500 eiro mēnesī).
Labklājības ministrs Gatis Eglītis: “Neapliekamais minimums, vienkāršiem vārdiem sakot, ir strādājošā nopelnītās vai pensijā saņemtās naudas apjoms, ar kuru cilvēkam nav jādalās ar valsti. Šīs ienākumu daļas, kas neapliekas ar nodokļiem, celšana ir īpaši nozīmīga cilvēkiem ar maziem ienākumiem, jo viņu maciņos paliks jūtami vairāk naudas. Esmu gandarīts, jo ar katru šādu soli varam mazināt nabadzības riskus un veicināt cieņpilnāku dzīvi Latvijā. Un piemērs, kas parāda kā tas izpaužas dzīvē – no šodienas aptuveni 80% pensiju saņēmējiem vairs nebūs jāmaksā ienākumu nodoklis.”
Tāpat no 1. jūlija pensijās vecumu sasniegušajām personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (VSNP) izmaksa netiks pārtraukta, ja minētā pabalsta saņēmēji uzsāks darba attiecības. Tas sekmēs viņu materiālās situācijas uzlabošanos, jo vienlaikus ar darba algu būs iespējams saņemt arī VSNP vecuma gadījumā, kas ilgtermiņā var radīt pozitīvu ietekmi uz šo cilvēku iesaisti darba tirgū, ja vien viņi paši vēlas un saskata tajā iespēju uzlabot savu materiālo situāciju.
VSNP piešķir personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, un persona ir sasniegusi vecumu, kāds saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” noteikts, lai varētu saņemt vecuma pensiju. Šis pabalsts ir viens no regulāri izmaksājamiem valsts sociālo pabalstu veidiem, kas tiek finansēts no valsts pamatbudžeta un kuru apmērs ir atkarīgs no valsts finansiālajām iespējām. VSNP izmaksu nodrošina VSAA.
Tāpat no 1. jūlija tiks palielināts pensionāra neapliekamais minimums līdz 3000 eiro pusgadā jeb 500 eiro mēnesī.
Vēl par tēmu:
Pieaugot investīcijām reģionos, augs vajadzība pēc jaunām elektroenerģijas jaudām
Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas reģionos būtiski palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tāpēc jaunu enerģijas ražošanas jaudu pieejamība kļūst par vienu no priekšnoteikumiem...
Lasīt tālākVai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk