• Tweet

Gadu gaitā augstākās izglītības dokumenti būtiski mainījušies. Ja studiju programma uzsākta līdz 2000. gada 26. decembrim, kad vēl nebija stājies spēkā pašreizējais regulējums par grādu un kvalifikāciju piešķiršanu, var rasties neskaidrības, vai iegūts bakalaura vai maģistra grāds.

Ir stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanu, nosakot, ka šos jautājumus izskata Akadēmiskās informācijas centrs (AIC).

Padomju laika augstskolu absolventi nebija ne bakalauri, ne maģistri, akadēmiskos grādus ieviesa 1991. gadā līdz ar Latvijas Republikas nodibināšanu. Pagāja vairāk nekā 20 gadi, kamēr pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto kārtību par iepriekš iegūtās augstākās izglītības pielīdzināšanu. Tā stājās spēkā šogad 28. februārī, un AIC apmeklējis milzīgs skaits interesentu. «Līdz šim nebija tāda regulējuma. Laikam jau daudzi ar nepacietību to gaidīja, tāpēc ir tik milzīga interese. Tas, kas tagad notiek AIC, ir īsta ažiotāža, un tas centra darbiniekiem rada lielas neērtības,» atzīst IZM pārstāve Dace Jansone. Viņa aicina tos, kam šī lieta nav degoša, nesteigties tuvākajā laikā uz AIC, jo likums neparedz nekādus ierobežojošus termiņus. «Nekādā gadījumā uz AIC nav jāiet visiem tiem, kas beiguši augstskolu līdz 2000. gadam. Mēs vairāk bijām to domājuši kā rīku, kas lietojams strīdu gadījumos. Piemēram, ja ar darba devēju rodas domstarpības par profesionālo kvalifikāciju vai akadēmisko grādu,» norāda D. Jansone un apgalvo, ka likums tuvākajā laikā neparedz izmaiņas, tāpēc nav jābaidās, ka pēkšņi tiks noteikta cita kārtība.

AIC eksperte Solvita Siliņa apliecina, ka centrā pēdējo divu dienu laikā vērsušies apmēram 300 cilvēku un tā darbinieki ar grūtībām tiek galā ar visiem interesentiem, kas vēlas iesniegt dokumentus, lai noskaidrotu, kāda kvalifikācija un grāds viņiem atbilstu pēc pašreizējiem standartiem. Viņa uzsver, ka jaunus diplomus, kvalifikācijas vai grādus AIC nepiešķirs – tā ir tikai pielīdzināšana, kuras mērķis – noteikt, kādam grādam un profesionālajai kvalifikācijai pēc tagadējiem standartiem atbilst agrāk iegūtā augstākā izglītība. Viņa uzskata, ka lielākoties šādi atzinumi vajadzīgi gadījumos, kad darba ņēmēja amata prasībās ir ietverts noteikts grāds. «Taču pamatā jau tiek prasīta kvalifikācija, nevis grādi. Arī alga lielākoties no tā uzreiz nemainīsies, ja būsi bakalaurs, nevis maģistrs,» teic S. Siliņa.

AIC pārstāve atgādina: dokumentu iesniedzējiem jārēķinās ar to, ka lēmumu uzreiz nevarēs saņemt – atbildi centrs sola sniegt ne ātrāk kā mēneša laikā. «Pašlaik pieņemam iesniegumus un izglītības dokumentu un sekmju izrakstu kopijas (centra darbiniekiem noteikti jāuzrāda arī oriģināli). Nevienu lēmumu vēl neesam izsnieguši. Pirmie tos saņems nākamnedēļ,» skaidro S. Siliņa, piebilstot, ka dokumentu izskatīšana un visu kritēriju ievērošana paņem laiku. Reizēm ir vajadzīgs ievākt arī papildu informāciju, kā arī pārbaudīt, vai sniegtā informācija atbilst patiesībai. Ar padomju laika diplomiem (MK noteikumi, piemēram, nosaka, ka tad iegūtā augstākā izglītība pielīdzināma maģistra grādam) esot mazāka aizķeršanās, jo tie iet «pēc vienas kategorijas», bet krietni sarežģītāk ir ar dokumentiem, kas izsniegti līdz 2000. gadam. It sevišķi pārmaiņu laikā 90. gados katrai augstskolai bija savi standarti, tāpēc šos dokumentus it sevišķi rūpīgi jāizskata. AIC eksperte pieļauj, ka būs arī tādi, kas saņems negatīvus atzinumus. Ir arī gadījumi, ka centrā ierodas nepamatoti, taču kopumā cilvēki esot pareizi sapratuši jautājumu un nāk jau ar uzrakstītiem iesniegumiem un pareizi sagatavotiem dokumentiem.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe