Novēršot insulta riskus, iegūstam darbspējīgus cilvēkus
Mediķu un pacientu veiksmes stāsts insulta gadījumā ir tad, ja pēc ārstēšanās no slimnīcas pacients pats var aiziet uz mājām un insulta sekas ir minimālas, Neatkarīgajai saka P. Stradiņa slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs Andrejs Millers.
Diemžēl joprojām daudzi pacienti ar insultu slimnīcā nonāk novēloti, jo paši vai tuvākie radinieki, kolēģi nav atpazinuši un novērtējuši pirmos slimības vēstnešus, tāpēc pirms Insulta dienas, kas šogad Latvijā tiek atzīmēta 29. oktobrī, mediķi kārtējo reizi zvana trauksmes zvanu, lai pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa ieklausītos brīdinājumā.
Insults ir trešais izplatītākais nāves iemesls pasaulē pēc sirds un asinsvadu saslimšanām un audzējiem. Insults ir akūti asinsrites traucējumi galvas smadzenēs, un visbiežāk (70% gadījumu) tas ir išēmisks, kad kādā no smadzeņu asinsvadiem ir traucēta asinsapgāde (visbiežāk kāds no smadzeņu asinsvadiem ir nosprostots ar trombu – nesaņemot skābekli un glikozi, smadzeņu šūnas mirst). Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, katru gadu Latvijā ar insultu hospitalizē aptuveni 7000 cilvēku. «Mirstība no insulta pēdējos gados ir samazinājusies, jo ir izveidotas insulta vienības, izglītoti ārsti, tiek informēta sabiedrība,» stāsta A. Millers, «taču, novecojot sabiedrībai, saslimšana pieaug. Trīs ceturtdaļas insulta slimnieku ir vecumā virs 65 gadiem, bet, ja cilvēkam ir paaugstināts spiediens, viņš smēķē, lieto alkoholu, insults viņu var piemeklēt arī 40 gados.»
No medicīnas viedokļa insulta slimnieku ir svarīgi pēc iespējas ātrāk nogādāt insulta vienībā, kur viņam var sniegt ātru, atbilstošu palīdzību. Stradiņos insulta vienība nodibināta 2009. gadā, un tā ārstē vidēji 450 pacientu gadā (Rīgā otra insulta vienība ir Austrumu slimnīcā). «Aktīvu insulta ārstēšanu var veikt četru piecu stundu laikā – jo ātrāk var sākt tromba šķīdināšanu, jo lielāka iespēja, ka bojātie smadzeņu audi sāks funkcionēt un mazināsies traucējumi,» stāsta A. Millers. Tomēr ne visiem pacientiem šo trombu šķīdināšanu var veikt – pirmkārt, rīcība ir atkarīga no insulta veida, otrkārt, daļai cilvēku ir kontrindikācijas, bet daļa pacientu slimnīcā ierodas novēloti, kad no insulta rašanās brīža pagājušas daudzas stundas un šī metode vairs nav efektīva. Otra metode ir ķirurģiska tromba izņemšana, pēdējos trīs gados šāda procedūra veikta vairāk nekā 100 pacientiem. «Kāpēc tik svarīgi runāt par specializētu palīdzības sniegšanu laikus? Tāpēc, ka mūsu veiksmes stāsts ir tad, kad pacients pēc pārciesta insulta ir ar minimāliem runas vai kustību traucējumiem, lai viņš var atgriezties darbā, un tas ir iespējams, ja mēs, mediķi, izdarām visu, bet arī cilvēkiem, kuri ir līdzās insulta slimniekam, jāsaprot, ko darīt kritiskā situācijā,» saka A. Millers. Vai Latvijā var runāt par šādu veiksmes stāstu? Daudzos gadījumos – jā. Taču, kā norāda ārsts, lielākoties pacienti nonāk slimnīcā jau ar ielaistām problēmām, sākot no tā, ka par savu veselību nav rūpējušies, beidzot ar to, ka insulta situācijā nesauc ātro palīdzību un gaida… iespējams, paliks labāk. A. Millers uzskata, ka sabiedrība joprojām nepietiekami zina par insultu, lai gan praktiski katrā ģimenē ir kāds, kurš šo slimību pārcietis.
Izaicinājumi valstij un mediķiem tuvākajā nākotnē ir saprast, kādās jomās jāiegulda līdzekļi, lai sabiedrība būtu veselāka, tostarp mazinātu insulta riskus. «Jo mazāk aprūpējamu cilvēku, jo lielāks ieguvums valstij, taču, lai tā būtu, ir jāiegulda nauda gan profilaksē, gan ārstēšanā, īpaši cilvēku resursos – mediķos, jo tehnoloģijas bez tiem nav nekas,» uzskata A. Millers.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Nodrošinās telefonisku palīdzību iedzīvotājiem atkarības jautājumos
Šī gada 6. maijā darbu uzsāks konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem 67037333, kuriem nepieciešams atbalsts atkarības problēmu risināšanā. Atkarību izraisošo vielu lietošana ir plaši...
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju (AAEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā pacientu skaits, kuri vērsušies pēc...
Lasīt tālākValdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā...
Lasīt tālākTiesībsargs: Steidzami jānovērš nevienlīdzīgā attieksme uzturlīdzekļu saņemšanas kārtībā
Tiesībām saņemt uzturlīdzekļus jābūt arī tiem jauniešiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta joprojām ir Latvijā, bet izglītību iegūst ārvalstīs. Tiesībsargs līdz šī gada 31. jūlijam...
Lasīt tālākAlkoholu varēs iegādāties no 20 gadu vecuma
Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, plānots līdz 20 gadiem palielināt vecumu, no kura iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus. To paredz 2.lasījumā Saeimas Sociālo un darba...
Lasīt tālākLatvijas Veterinārārstu biedrība: Kaķu reģistrācija norit ļoti efektīvi
Latvijas Veterinārārstu biedrība ir apkopojusi datus par apzīmēto kaķu skaitu. Kopš 16. marta, kad pirmo reizi aicinājām kaķu saimniekus sākt kaķu čipēšanu, ir pagājis tikai mēnesis,...
Lasīt tālākSprūds: Ar “dronu koalīciju” mēs stiprinām arī mūsu bruņoto spēkus
Latvijas izveidotā "dronu koalīcija"būs ne tikai palīdzība Ukrainai, bet arī iespēja attīstīt industriju Latvijā, tā šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja aizsardzības...
Lasīt tālākLFAA: Jāgatavojas farmaceitiskās darbības nepārtrauktībai
Zāļu pieejamība un aptieku darbība apdraudējuma vai citas būtiskas krīzes gadījumā būtu viens no kritiskajiem jautājumiem, lai iedzīvotājiem nodrošinātu veselības aprūpi. Tādēļ...
Lasīt tālākAizliegums audzēt dzīvniekus tikai kažokādu ieguvei atbilst Satversmei
Satversmes tiesa atzina, ka normas, kas paredz aizliegumu audzēt un turēt dzīvniekus tikai kažokādu ieguvei, atbilst Satversmei. Satversmes tiesa uzsvēra, ka dzīvnieku kā jutīgu būtņu pasargāšana...
Lasīt tālākReformēs cietumu sistēmu un uzlabos notiesāto resocializācijas pasākumus
Lai reformētu cietumu sistēmu un uzlabotu ieslodzīto resocializāciju, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā. Izmaiņas paredz pāreju uz divu veidu...
Lasīt tālāk