Novembrī gada griezumā samazinājās gan eksports, gan imports
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada novembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 3%, savukārt straujāk saruka importa vērtība – par 12,5%. Tādējādi tirdzniecības bilance novembrī gada griezumā samazinājās līdz -3,8%.
Novembrī gada griezumā straujāk saruka elektroierīču un iekārtu, eļļas augu sēklu un mehānismu un ierīču eksporta vērtība. Savukārt pieauga koksnes un tās izstrādājumu, graudaugu kultūru un sauszemes transportlīdzekļu eksports.
Novembrī gada griezumā nedaudz pieauga eksports uz Latvijas galveno tirgu – ES valstīm – par 2,3%. Eksporta vērtība straujāk auga uz Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti), Dāniju (koksne), Spāniju (graudaugi) un Lietuvu (transportlīdzekļi). Savukārt eksporta vērtība samazinājās uz Vāciju (eļļas augu sēklas), Franciju (gaisa kuģi, to daļas) un Igauniju (elektroierīces un iekārtas).
Savukārt strauji – par 24% samazinājās eksports uz NVS valstīm. Būtiski saruka eksports uz Krieviju (dzērieni, mehānismi) un Baltkrieviju (valkāts apģērbs, farmācijas produkti). 50% no visa eksporta uz Krieviju novembrī sastādīja dzērienu eksports. Tāpat tiek eksportēti apavi, apģērbi, to piederumi, parfimērijas un farmācijas produkti, kā arī citas sankcijām nepakļautas preces.
Novembrī samazinājās eksports uz pārējām valstīm – par 8,7%. Šajā valstu grupā eksporta vērtība būtiski auga uz Angolu (graudaugi), Tunisiju (minerālie produkti) un Indiju (dārzeņi). Savukārt eksporta vērtība samazinājās uz Ukrainu (neatšifrētas preces), Kanādu (eļļas augu sēklas) un Madagaskaru (graudaugi).
Novembrī gada griezumā importa samazinājumu būtiski ietekmēja lidaparātu un to daļu importa vērtības kritums. Samazinājās arī minerālo produktu, elektroierīču un iekārtu, kā arī mehānismu un ierīču imports. Savukārt pieauga koksnes un tās izstrādājumu imports.
Kopumā 2024.gada vienpadsmit mēnešos preču eksports faktiskajās cenās bija par 2,1% mazāks nekā pirms gada, bet preču imports šajā laikā samazinājās par 7,1 %.
Paredzams, ka 2024. gada pēdējā mēnesī būs vērojama pozitīva eksporta izaugsme. Tomēr to turpinās ietekmēt ierobežots ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.
Vēl par tēmu:
LTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...
Lasīt tālākLaikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?
Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...
Lasīt tālākVienota biļete vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam
Ieviesta “Rīgas vienotā biļete” – jauns risinājums pasažieriem, kuri izmanto gan vilcienu pasažieru pārvadātāja Vivi pakalpojumus, gan “Rīgas satiksmes” transportu. Tā ļauj par...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” dzelzceļa pamattrasē dota zaļā gaisma liela mēroga būvdarbiem
“Rail Baltica” projekta ieviesējs Latvijā – uzņēmums “Eiropas Dzelzceļa līnijas” – un “Rail Baltica” pamattrases būvnieks “ERB Rail” parakstījuši aktu par plaša mēroga...
Lasīt tālākKas interesē darba devējus? Atlases speciāliste sniedz ieteikumus, kā sagatavoties darba intervijai
] Veiksmīga intervija var kļūt par izšķirošu soli karjeras attīstībā, taču lai mērķtiecīgi un pārliecinoši sagatavotos darba pārrunām, būtiski jau iepriekš pārdomāt atbildes uz...
Lasīt tālāk“LaTS” veikalos zemo cenu grozs noteikts trīs mēnešu periodam
Mazumtirdzniecības tīkla “LaTS” veikali izziņojuši zemo cenu produktu grozu, uzsverot, ka šādas cenas konkrētām pārtikas precēm būs fiksētas augustā, septembrī un oktobrī. “Atkarībā...
Lasīt tālāk2 no 3 darba devējiem nav gatavi pieņemt pensionāru darbā. Kā palikt pieprasītam?
Četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem ir saskārušies ar diskrimināciju dažādās dzīves jomās – izglītībā, profesionālajā darbībā un veselības aprūpē. «Latvijas iedzīvotāji...
Lasīt tālākLatvijā zemāks jauniešu bezdarbs nekā ES: kā izmantot šo priekšrocību un ko sagaidīt?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Atrast jaunu darbu...
Lasīt tālākEP pieņēmis priekšlikumus cīņai ar nekvalitatīvu preču pieplūdumu no trešo valstu internetveikaliem
Trešdien Eiropas Parlaments pieņēma priekšlikumus, lai pārvaldītu pieaugošo nekvalitatīvu un potenciāli bīstamu lētu preču pieplūdumu ES no trešo valstu interneta veikaliem. Ziņojumā,...
Lasīt tālākKatrs trešais pircējs nepabeidz pirkumu tiešsaistē lēnas piegādes dēļ
Saskaņā ar Baymard Institute 2025. gada datiem, septiņi no desmit pirkumiem internetveikalos netiek pabeigti. Starptautiskajā pētījumā izcelti trīs svarīgākie iemesli: pārāk augstas papildu...
Lasīt tālāk