Noslēdzas starptautiskā aizdevuma programma Grieķijai

Šodien noslēdzas Grieķijas aizdevumu programma, kuras laikā tā saņēma vairāk kā 300 miljardus eiro lielu finansiālu palīdzību no Eiropas. Nesen Grieķija saņēmusi noslēdzošo – 15 miljardu eiro – maksājumu no valsts glābšanas programmas.
Eirozonas valstu finanšu ministri jūlijā pieņēma lēmumu izbeigt aizdevuma programmu Grieķijai, kura tika uzsākta pirms astoņiem gadiem Grieķijas finanšu krīzes dēļ. Pirms tam vēl izmaksāts pēdējais maksājums – 15 miljardi eiro, apmaiņā pret kuru Grieķija apņēmusies īstenot vairākus nozīmīgus pasākumus.
Grieķija šo naudu tērēs, lai uzlabotu nodokļu politiku, cīnītos pret nodokļu nemaksāšanu, sāktu valsts ienākumu reformas un samazinātu slikto kredītu apjomu.
Lai arī Eiropas Savienības (ES) iestādes šobrīd pauž prieku par Grieķijas ekonomikas atlabšanu, ekonomisti uz nākotni raugās ar zināmu piesardzību. Vairums ekspertu pauduši, ka Grieķija nākotnē sastapsies ar jauniem sarežģījumiem, it īpaši tad, kad Grieķija atgriezīsies pie ierastā izaugsmes tempa, valdībai nāksies aizņemties ievērojamus līdzekļus, lai atmaksātu iepriekšējos parādus.
Skeptiski uz nākotni raugās arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), kas brīdinājis, ka valsts parāds tuvākajos gados var izraisīt būtiskas problēmas valstī.
Grieķija kopš 2010.gada ir saņēmusi miljardiem eiro trijās starptautiskās glābšanas programmās. Trešā glābšanas programma, kuru pašlaik finansiāli atbalsta Eiropas Savienības (ES) valstis, bet ne Starptautiskais valūtas fonds (SVF), ilgs līdz šī gada 20. augustam.
Kā zināms, atkārtoti ievēlētais Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs panāca vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem par aizdevumu uz trīs gadiem 86 miljardu eiro apmērā, kuru saņems apmaiņā pret ekonomiskām reformām.
Saskaņā ar aizdevumu programmu, Grieķijai ir jāīsteno virkne mērķu un reformu, lai iegūtu aizdevumu.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Tikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālākGaidāmi mainīgi laika apstākļi – mīsies lietainas un saulainas dienas
Nedēļas sākumā Latvijā valdīja lietains un vējains laiks. Arī ceturtdien Latviju šķērsoja nokrišņu zona, teritorijas lielākajā daļā nesot lietu, taču nedēļas izskaņā, paaugstinoties...
Lasīt tālākLatvijā nokritušais drons identificēts kā Ukrainas izcelsmes
Naktī uz trešdienu, 25. martu, Latvijas gaisa telpā ielidojušais bezpilota lidaparāts, izvērtējot atrastās atlūzas, ir identificēts kā Ukrainas izcelsmes drons. Nacionālie bruņotie...
Lasīt tālākLatvijas gaisa telpā ielidojis un nokritis drons
Gaisa spēki ir identificējuši ārvalsts bezpilota lidaparāta ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas. Agrīnās brīdināšanas sistēmās konstatēta eksplozijai līdzīga skaņa Krāslavas...
Lasīt tālāk