30/06/2022, Kategorija: Eiropas Savienība

2021. gadā Latvija, Lietuva un Polija saskārās ar līdz šim nepieredzētiem izaicinājumiem, ko izraisīju liela migrācijas plūsma no Baltkrievijas, migrantiem šķērsojot Baltkrievijas un ES ārējo robežu. Kā secināts nupat publiskotajā salīdzinošajā ziņojumā, ko izstrādājušas domnīca PROVIDUS un Lietuvas organizācija Diversity Development Group, Latvijas un Lietuvas valdību īstenotie pasākumi, reaģējot uz migrantu pieplūdumu 2021. gadā, būtiski pārkāpa viņu cilvēktiesības.

Ziņojuma galvenie secinājumi:

Lielai daļai migrantu, kas mēģināja šķērsot Latvijas un Lietuvas robežu ar Baltkrieviju un tika atgrūsti, īstenojot t.s. pushback pieeju, tika liegta piekļuve patvēruma procedūrai.

Pētījuma autoru ieskatā Latvijā un Lietuvā pieņemtie likumi, reaģējot uz situāciju pie Baltkrievijas robežas, pārkāpa tiesības uz patvērumu un neizraidīšanas principu, kas noteikts ES tiesību aktos (Direktīvā 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai, Direktīvā 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, ES Pamattiesību hartā) un 1951. gada Ženēvas Konvencijā par bēgļa statusu.

Kā apgalvots vairāku robežšķērsotāju liecībās, ko pašlaik pārbauda Eiropas Cilvēktiesību tiesa, daudzi no šiem cilvēkiem vairākas nedēļas vai mēnešus bija spiesti uzturēties mežā pie Latvijas un Baltkrievijas robežām, bez iespējas legāli iekļūt kādā no šim valstīm un bez pietiekamas iespējas apmierināt savas pamatvajadzības.
Gan Latvijā, gan Lietuvā aizturētajiem ārvalstniekiem ne vienmēr tika sniegta pietiekama informācija un līdzekļi, lai iegūtu juridisko palīdzību, kas ļautu viņiem aizsargāties pret pazemojošu izturēšanos un aizstāvēt savas tiesības uz patvērumu. Kas attiecas uz Lietuvu, vairāki tūkstoši personu, kam tika atļauts ieceļot valstī, tika ilgstoši aizturētas necilvēcīgos un pazemojošos apstākļos.

Ne Latvijā, ne Lietuvā nebija skaidru un caurspīdīgu kritēriju migrantu individuālās situācijas novērtēšanai, kas rada šaubas par to, vai visas ievainojamās personas tika identificētas un vai tām tika atļauts ieceļot šajās valstīs humānu apsvērumu dēļ.

Latvijas un Lietuvas valdību pieņemtie mēri būtiski ierobežoja vai apturēja plašsaziņas līdzekļu un nevalstisko organizāciju piekļuvi pierobežas zonai, tādējādi padarot neiespējamu neatkarīgu migrantu situācijas uzraudzību pie robežas un humānās, juridiskās un citas palīdzības sniegšanu šiem cilvēkiem.

Ziņojumā izteiktas vairākas rekomendācijas attiecībā uz pašreizējo migrantu situāciju pie Latvijas un Lietuvas robežām ar Baltkrieviju un citām iespējamām migrācijas plūsmām nākotnē:

  • ievērot ES likumos un starptautiskajās konvencijās noteiktās saistības nodrošināt tiesības uz patvērumu un
  • īstenot neizraidīšanas principu attiecībā uz visām personām, kas potenciāli varētu meklēt patvērumu;
  • atturēties no migrantu atgrūšanas (pushbacks) un kolektīvās izraidīšanas;
  • nodrošināt cilvēku, kas vēlas ieceļot valstī, individuālo situāciju rūpīgu izvērtēšanu, īpašu uzmanību pievēršot ievainojamām personām un nepilngadīgajiem bez pavadības, un garantēt viņu piekļuvi patvēruma procedūrai;
    piemērot alternatīvus pasākumus patvēruma meklētāju aizturēšanai, aizturēšanu izmantojot tikai kā galējo līdzekli, pamatojoties uz rūpīgu individuālo apstākļu novērtējumu. Atturēties no personu masveida aizturēšanas un bērnu aizturēšanas;
  • nodrošināt patvēruma meklētāju pienācīgu uzņemšanu un sniegt viņiem nepieciešamos sociālos un citus pakalpojumus, īpašu uzmanību pievēršot cilvēku ar īpašām vajadzībām identificēšanai un atbalstam;
    pat ārkārtas situācijā nodrošināt, ka ievainojamām personām, piemēram, nepavadītiem nepilngadīgiem cilvēkiem, personām, kas pārcietušas spīdzināšanu, seksuālu vardarbību, cilvēku tirdzniecību un cita veida smagu vardarbību, kā arī LGBTQ+ kopienas pārstāvjiem netiek piemērota paātrināta patvēruma procedūra.

Pārvietot šīs personas uz drošām uzņemšanas vietām un sniegt tām nepieciešamo psiholoģisko atbalstu;
nodrošināt patvēruma pieteikumu kompetentu izskatīšanu, ņemot vērā individuālos apstākļus, un sniegt patvēruma meklētājiem juridisku palīdzību, informāciju un tulka atbalstu šajā procesā;

  • nodrošināt, lai organizācijām, kas sniedz humāno un juridisko palīdzību migrantiem un patvēruma meklētājiem, būtu netraucēta piekļuve šiem cilvēkiem, tostarp pie robežas;
  • garantēt, ka migrantu atgriešana trešajā valstīs notiek, tikai pietiekami izvērtējot riskus, tai skaitā vajāšanu un necilvēcīgu izturēšanos, ar ko viņi varētu saskarties šajās valstīs;
  • nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi integrācijas pasākumiem tiem, kas saņem uzturēšanās atļaujas humānu apsvērumu dēļ.
679 skatījumi




Video

Ārlietu ministrija: Krievija vēlas izmantot gāzi un naftu kā ieročus Eiropas vienotības graušanai

08/08/2022

2022. gada 4. un 5. augustā Zalcburgā, Austrijā, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, pēc Austrijas Federālās ES un konstitūcijas lietu ministres Karolīnas...

Lasīt tālāk
Video

Eiropas Parlaments piekrīt Ukrainai aizdot vēl vienu miljardu eiro

08/07/2022

Eiropas Parlamenta (EP) šonedēļ deputāti deva zaļo gaismu makrofinansiālajam aizdevumam viena miljarda eiro apmērā, lai palīdzētu Ukrainai segt ārējā finansējuma vajadzības, kas ir palielinājušās...

Lasīt tālāk
Video

Valsts prezidents: Madrides samitā pieņemtie lēmumi integrē NATO plānos un politikā Latvijas drošības vajadzības

29/06/2022

29. jūnijā NATO samitā Madridē apstiprināta jaunā NATO Stratēģiskā koncepcija, kas paredz visaptverošu un koordinētu pieeju NATO Austrumu flanga un īpaši Baltijas valstu aizsardzības...

Lasīt tālāk
Video

Rinkēvičs: Jautājumos par Baltijas valstu drošību šķēpi netiek lauzti

28/06/2022 | Autors: Labdien.lv redakcija

NATO samitā Madridē gaidāmie lēmumi, stiprinot sabiedroto klātbūtni Baltijas valstīs, neatcels mūsu pašu mājasdarbus, otrdien intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ārlietu...

Lasīt tālāk
Video

Dombrovskis: Būs jādomā arī par Ukrainas rekonstrukciju

20/06/2022 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai būs ģeopolitisks signāls, pirmdien LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas...

Lasīt tālāk
Video

Eiropas Savienība paplašina sankcijas pret Krieviju

03/06/2022 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Eiropas Savienība (ES) piektdien oficiāli apstiprinājusi sesto sankciju paketi Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā. "Mēs paplašinām ierobežojumus, kas ietekmē Kremļa spējas...

Lasīt tālāk
Video

Vēstnieks Polijā: Latvijā situācija ir saspīlētāka. Varšavā okupantu “Z” simboli nav iespējami

30/05/2022 | Autors: Nekā personīga, TV3

Latvijas vēstnieks Polijā Juris Poikāns sarunā ar TV3 raidījumu “Nekā personīga” saka – Ukrainas un Polijas attiecības nekad nav bijušas tik ciešas. Un salīdzinājumā ar Latviju,...

Lasīt tālāk
Video

Rinkēvičs: Tas sarūgtinājums, kas izskan Ukrainas valdības pārstāvju runās, ir pilnīgi saprotams

26/05/2022 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Starptautiskajā jomā iestājusies zināma stagnācija, LTV raidījumā “Rīta panorāma” par citu valstu palīdzību Ukrainai karā, sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. "Diemžēl...

Lasīt tālāk
Video

NBS komandieris: Kara ilgums būs atkarīgs no ukraiņu gribasspēka un pārliecības

24/05/2022 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Situācija Ukrainā ir iestagnējusi, intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš. Pēc viņa teiktā, no Ukrainas puses ir vērojams...

Lasīt tālāk
Video

Eiropas Parlaments: Visas Krievijai piemērotās sankcijas jāattiecina uz Baltkrieviju

20/05/2022

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti pauž nosodījumu par atbalstu, ko Baltkrievijas režīms un diktators Aleksandrs Lukašenko sniedz neizprovocētajam Krievijas karam Ukrainā. Ceturtdien pieņemtajā...

Lasīt tālāk