• Tweet

Vakar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja lēzenu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nodarbinātajiem un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu – pircējiem. Par šiem likumprojektiem galīgajā lasījumā Saeima lems ceturtdien.

Komisija neatbalstīja nevienu no deputātu iesniegtajiem ierosinājumiem, paliekot pie likumprojektā jau iestrādātajiem punktiem, kas paredz: IIN samazināt no nākamā gada par 1% un triju gadu laikā no šābrīža 25% līdz 20%, bet PVN – jau šogad no 1. jūlija apcirpt no 22% līdz 21%.

Atbalstu neguva Saskaņas centra (SC) deputāta Vladimira Reskāja priekšlikums paredzēt IIN atlaides jauniešiem bez darba pieredzes. Finanšu ministrija (FM) iebilda pret šādu atlaižu piemērošanu, uzsverot, ka jau tā atvieglojumu sistēma esot stipri sarežģīta, tāpēc būtu meklējams cits risinājums šai problēmai. Turklāt Nodarbinātības valsts aģentūrai ir programmas tieši šai darba ņēmēju grupai. V. Reskājis piekrita, ka viņa ieteikums nav tas labākais, taču viņš vēlējies pievērst uzmanību šim jautājumam.

Pozīcijas deputāti noraidīja arī Zaļo un zemnieku savienības deputāta Kārļa Seržanta priekšlikumu trīs gadu laikā samazināt IIN par 9%, – šis skaitlis esot minēts kā optimālais šā nodokļa apjoms. FM šāda ideja šķiet atbalstāma, taču ne uzreiz, jo jau plānotie 5% triju gadu laikā esot liels solis. Tik dramatisks grieziens radītu pārāk lielu fiskālo slogu un, piemēram, «sabradātu pedagogu algas». Jāņem vērā arī, ka 80% no IIN aiziet pašvaldībām, tāpēc tik lielu samazinājumu uzreiz neizdotos kompensēt, un tas radītu pārāk lielu spriedzi, norādīja FM pārstāvji, atzīstot, ka daudz labāks risinājums ir pakāpeniski deldēt šo nodokli.

Tāpat arī ZZS deputātes Danas ReizniecesOzolas rosinājums no šā gada 1. jūlija noteikt nodokļa atvieglojumus par apgādājamajiem ne mazākus par 50% no minimālās algas, ne arī SC pārstāvja Ivara Zariņa priekšlikums, kurš ieteica šādus grozījumus noteikt no nākamā gada, komisijas atbalstu neguva.

Runājot par neapliekamo minimumu, FM paskaidroja, ka šobrīd kopā ar LM līdz 1. septembrim izstrādās informatīvo ziņojumu par iespējām palielināt to no nākamā gada jūlija. Tad arī tiks izvērtēts, vai neapliekamo minimumu varētu palielināt par apgādībā esošajiem bērniem vai arī to piemērotu vispārēji.

Arī ieteikumi samazināt PVN likmi no nākamā gada 1. janvāra vēl vairāk, piemēram, līdz 19%, tika noraidīti. Dzirdīgas ausis nesasniedza arī I. Zariņa ierosinājums paredzēt samazinātu PVN likmi (5%) noteiktām preču grupām: medikamentiem, zīdaiņu pārtikai, siltuma maksājumiem, sabiedriskajam transportam, kā arī K. Seržants ieteikums iekļaut šajā grupā arī pārtiku. FM paskaidroja, ka Lietuvā jau tika pieņemta šāda likme pārtikai, taču tā nedeva gaidītos rezultātus, tāpēc atcelta. Ministrijai būtu grūti līdz 1. jūlijam iestrādāt šādus grozījumus, turklāt tas būtu liels slogs budžetam. FM uzskata, ka samazinātā likme jāsaglabā 12% robežās (presei, sabiedriskajam transportam, mācību literatūrai, oriģinālliteratūrai u.c.), bet ne elektrībai. Par to PVN jāmaksā pilnā apjomā, atlaides netikšot pieļautas, kas taču nedošot nekādu labumu «ne pensionāram, ne ražotājam, ne uzņēmējiem».

***

PVN Eiropas Savienībā

2011 2012

Beļģija 21.0 21.0

Bulgārija 20.0 20.0

Čehija 20.0 20.0

Dānija 25.0 25.0

Vācija 19.0 19.0

Igaunija 20.0 20.0

Īrija 21.0 23.0

Grieķija 23.0 23.0

Spānija 18.0 18.0

Francija 19.6 19.6

Itālija 20.0 21.0

Kipra 15.0 17.0

Latvija 22.0 22.0

Lietuva 21.0 21.0

Luksemburga 15.0 15.0

Ungārija 25.0 27.0

Malta 18.0 18.0

Nīderlande 19.0 19.0

Austrija 20.0 20.0

Polija 23.0 23.0

Portugāle 23.0 23.0

Rumānija 24.0 24.0

Slovēnija 20.0 20.0

Slovākija 20.0 20.0

Somija 23.0 23.0

Zviedrija 25.0 25.0

Apvienotā Karaliste 20.0 20.0

Avots: nra.lv /Aisma Orupe