Nodokļus iekasē ar uzviju
Finanšu ministrija atzīst, ka šā gada četros mēnešos valsts konsolidētajā budžetā izveidojies pārpalikums 25,6 miljonu latu apmērā un, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, bilance uzlabojās vairākkārt – par 120,4 miljoniem latu.
Pamatā šādu attīstības gaitu nodrošināja par 124,7 miljoniem latu jeb 80,3% augstāki valsts pamatbudžeta ieņēmumi no Eiropas Komisijas par ES fondu projektu īstenošanu, jo pērnā gada pirmajos četros mēnešos netika saņemti maksājumi Kohēzijas fonda, Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda ietvaros. Analizējot budžeta izpildi pēc naudas plūsmas, šādas tendences uzlabo bilanci, taču atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai ieņēmumus var uzskaitīt tādā apjomā, kādā ir veiktie izdevumi, izslēdzot nacionālo līdzfinansējumu. Jāņem vērā, ka pirmajos četros mēnešos izdevumu līmenis bija zemāks nekā ieņēmumi, kas tādējādi veido negatīvu korekciju vispārējās valdības budžetā. Taču vienlaikus jāatzīmē, ka vasaras mēnešos sagaidāma aktīvāka ES fondu īstenošana, kā rezultātā pieaugs veikto izdevumu līmenis un visticamāk situācija uzlabosies.
Tāpat budžeta izpildi salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri-aprīli sekmēja arī lielāki nodokļu ieņēmumi. Kopējie nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā, š.g. četros mēnešos bija 1 486,2 miljoni latu jeb par 100,6 miljoniem latu jeb 7,3% lielāki, salīdzinot ar 2012. gada attiecīgo periodu, un par 52,4 miljoniem latu jeb 3,7% pārsniedza plānoto. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis ir bijis augstākais kopš 2009. gada, tomēr pirmskrīzes perioda nodokļu ieņēmumu līmenis vēl nav sasniegts.
Šā gada janvārī-aprīlī visu nodokļu veidos ieņēmumi pārsniedza iepriekšējā gada pārskata perioda izpildi, taču vislabākā izpilde joprojām saglabājās no darbaspēka nodokļiem un uzņēmumu ienākuma nodokļa, kas attiecīgi norāda uz situācijas uzlabošanos darba tirgū un labākiem uzņēmumu saimnieciskās darbības rezultātiem. Taču jāatzīmē, ka arvien stabilāka iezīmējas tendence, ka līdz ar lēnāku ekonomikas izaugsmes tempu nodokļu ieņēmumu pieauguma temps kļūst mērenāks, kur salīdzinājumam – pērnā gada četros mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, salīdzinot ar 2011. gada četru mēnešu izpildi, savukārt, šā gada janvārī-aprīlī tie pieauga par 7,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Turklāt attiecībā uz ieņēmumu turpmāko attīstību, jāņem vērā, ka, sākot ar maiju, no sociālo apdrošināšanas iemaksu apjoma uz valsts fondēto pensiju shēmu tiks novirzīts lielāks resursu apjoms (līdz šim 2%, turpmāk – 4% apmērā) par iepriekšējos mēnešos veiktajām iemaksām, jo pēc naudas plūsmas metodes nobīde veidojas līdz pat četriem mēnešiem. Šādas izmaiņas noteikti samazinās valsts speciālā budžeta ieņēmumu kāpumu un vienlaicīgi ietekmēs finansiālo bilanci.
Pašvaldību budžetā šā gada četros mēnešos bija 64,6 miljonu latu pārpalikums, taču šā gada sākumā pašvaldību budžeta izdevumi pieauga straujāk nekā ieņēmumi, un, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem četriem mēnešiem, pārpalikums samazinājās par 6,6 miljoniem latu. Ņemot vērā to, ka šā gada aprīlī Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumos tika saņemts maksājums par pašvaldībai piederošu AS “Ceļu pārvalde” kapitāldaļu pārdošanu, kā arī ieņēmumi no ēku un būvju pārdošanas, pašvaldību budžeta nenodokļu ieņēmumos bija ievērojams kāpums – tie bija gandrīz trīs reizes lielāki nekā ierasts. Tā rezultātā uzlabojās kopējā situācija pašvaldību budžeta ieņēmumos, taču jāatzīmē, ka šie ieņēmumi uzskatāmi par vienreizējiem.
Savukārt pašvaldību budžeta izdevumos saglabājās iepriekšējos mēnešos novērotās tendences un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada četru mēnešu datiem izdevumi pieauga visās izdevumu pozīcijās, izņemot sociālos pabalstus. Piemēram, lielākais pieaugums bija vērojams izdevumos par precēm un pakalpojumiem, tai skaitā par komunālajiem pakalpojumiem, materiālu un inventāra iegādi. Tāpat palielinājās kapitālie izdevumi, kas pamatā skaidrojams ar izmaiņām Rīgas pašvaldības budžetā, pieaugot izdevumiem saistībā ar Dienvidu tilta 3. kārtas būvniecību un dzīvojamo māju un izglītības iestāžu ēku iegādi un rekonstrukciju. Savukārt izdevumu palielināšanos atalgojumam ietekmēja pedagogu darba samaksas pieaugums, kuru izmaksai tiek saņemts transferts no valsts budžeta.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Kad varētu sākt mazināties ECB procentu likmes?
Pēdējo trīs gadu laikā, kopš inflācija ir atgriezusies baņķieru dienaskārtībā, Eiropas Centrālā banka (ECB) vienmēr ir atradusies pāris soļus aiz ASV Federālās rezervju sistēmas...
Lasīt tālākEiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...
Lasīt tālākStradiņa slimnīca sagaida no SIA “Velve” būvniecības dokumentācijas atdošanu un skaidrojumu par parādiem apakšuzņēmējiem
Lai risinātu ar A2 būvobjekta pārņemšanu saistītos jautājumus, tostarp par norēķiniem, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) sagaida, ka SIA “Velve”...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību, pārtikas tirdzniecības vietās jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts. To noteic Saeimā ceturtdien, 25.aprīlī, trešajā – galīgajā –...
Lasīt tālākTirgotāji bieži maldina par augļu un dārzeņu izcelsmi
Veicot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu kontroli, mēneša laikā Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 390 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, 40 % gadījumu...
Lasīt tālākLBAS: Latvijas uzņēmumu konkurētspēju neapdraud izdevumi par darbnespējas lapām
30. aprīlī trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse atkal diskutēs par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas...
Lasīt tālākMazos un vidējos uzņēmumus visvairāk ietekmē nodokļu slogs, inflācija un energoresursu cenas
Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu. Par to...
Lasīt tālākProkuratūrā izbeidz lietu pret četrām personām par mēģinājumu izkrāpt “Olainfarm” akcijas
Pirms trim gadiem Valsts policija sāka kriminālprocesu par mēģinājumu izkrāpt daudzus miljonus vērtas “Olainfarm” akcijas. Likumsargi aizdomās turēja piecas personas un martā pret tām...
Lasīt tālāk“LPB Bank” maina nosaukumu uz “Magnetiq Bank”
Šodien, 19. aprīlī, AS "LPB Bank" oficiāli maina juridisko nosaukumu uz AS "Magnetiq Bank", vienlaikus ieviešot arī jaunu zīmola vizuālo identitāti. Bankas nosaukuma un zīmola maiņas pamatā...
Lasīt tālākFinanšu revīzijas 2023: pirmo reizi visi Valsts kontroles atzinumi bez iebildēm
Kopumā 2023. gada finanšu revīziju rezultāti ir vērtējami pozitīvi – visi 26 atzinumi ir bez iebildēm, ieteikumu skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu sarucis vairāk nekā uz pusi....
Lasīt tālāk