• Tweet

Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu. Par to liecina SEB Baltijas biznesa apskata 2024 (Baltic Business Outlook) rezultāti, kurā aptaujāti vairāk nekā 2200 mazie un vidējie uzņēmumi Baltijas valstīs. Latvijā lielākā daļa aptaujāto uzņēmumu uzskatāmi par mēreniem optimistiem – 70% respondentu sagaida apgrozījuma pieaugumu līdz 15%. Kā būtiskākos faktorus, kas šogad varētu atstāt lielāko ietekmi uz uzņēmuma apgrozījumu, uzņēmēji gan Latvijā, gan pārējās Baltijas valstīs identificēja nodokļu slogu, inflāciju un energoresursu izmaksas.

Apgrozījuma pieaugumu par vairāk nekā 15% visvairāk prognozējuši Lietuvas uzņēmēji (10% respondentu), savukārt Latvijā un Igaunijā optimistu ir salīdzinoši mazāk (Latvijā – 5%, Igaunijā – 7%). Taču vispesimistiskāk ir noskaņoti uzņēmēji Igaunijā, kur apgrozījuma kritumu šogad prognozējuši 27% aptaujāto uzņēmēju, savukārt Latvijā tādu ir 22%, bet Lietuvā – 24%.

“Latvija ir salīdzinoši veiksmīgi spējusi pārvarēt pēdējo gadu izaicinājumus. Grūtākais ir aiz muguras, savukārt tālākās ekonomikas perspektīvas 2024. gadam ir stabilizējušās. To apliecina arī piesardzīgais optimisms, kas vērojams mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Tā galvenais fokuss joprojām ir iekšējais tirgus, kura pieprasījums šogad sāks atdzīvoties. Tomēr tas, ka atgūšanās šogad būs lēna un nevienmērīga, kā arī salīdzinājumā ar pērno gadu saglabāsies augsta nenoteiktība, ir nedaudz mazinājis izteiktu optimistu īpatsvaru un saglabājis samērā augstu pesimistu skaitu. Šajos apstākļos būtiski ir fokusēties ne tikai uz uzņēmējdarbības apjomu noturēšanu, bet šis ir arī pateicīgs laiks izmaksu un dažādu resursu pieejamības ziņā, lai uzsāktu ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībā un jaunu tirgu apgūšanā. Izaugsmei nostiprinoties, 2025. gadā uzsākt projektus var izrādīties dārgāk un laikietilpīgāk,” norāda SEB bankas makroekonomists Dainis Gašpuitis.

Uzņēmumu fokuss vērsts uz pašmāju tirgu

Lūgti definēt būtiskākās uzņēmuma prioritātes 2024. gadā, 40% Lietuvas uzņēmumu starp galvenajām prioritātēm norādīja jaunu produktu vai pakalpojumu ieviešanu, kamēr vairums Latvijas un Igaunijas uzņēmumu spēkus galvenokārt koncentrēs uzņēmuma stabilitātes nodrošināšanai un izmaksu optimizācijai.

Visas trīs Baltijas valstis ir atkarīgas no ārējās tirdzniecības, taču pēdējo gadu izaicinājumi globālajā ekonomikā un svārstīgais ārējais pieprasījums ir bremzējis uzņēmēju sniegumu eksporta tirgos. Tādēļ lielākā daļa respondentu norādīja, ka šogad plāno fokusēties uz vietējo tirgu – visvairāk šādu uzņēmumu ir Latvijā (76%) un Igaunijā (75%), savukārt Lietuvā – 63%. Lietuviešu uzņēmēji vairāk nekā kaimiņvalstīs plāno darbību uzsākt jaunos noieta tirgos (18% – Lietuvā, 11% – Latvijā un 11% – Igaunijā), turklāt biežāk nekā uzņēmēji Latvijā un Igaunijā raugās uz valstīm ārpus Baltijas un Skandināvijas.

Būtisks faktors, kas nosaka uzņēmumu ilgtermiņa panākumus, ir to spēja veikt ieguldījumus savā attīstībā. Trešdaļa aptaujāto Latvijā un Lietuvā un 40% Igaunijā nebija pārliecināti par šī gada ieguldījumu apmēru, lai uzlabotu savu uzņēmumu sniegumu. Apmēram ceturtdaļa respondentu visās Baltijas valstīs pauda pārliecību, ka neveiks nekādus ieguldījumus 2024. gadā, kas ir augstākais pēdējo gadu rādītājs. Starp uzņēmumiem, kas plāno veikt ieguldījumus, visvairāk iecerēts veikt nelielus ieguldījumus, kuru apjoms nepārsniedz 10 tūkstošus eiro. Taču Latvijā un Lietuvā ir ievērojams skaits uzņēmumu, kuri šogad plāno vairāk nekā 100 tūkstošus eiro lielus ieguldījumus.

Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem ir būtiski ieviest arī inovācijas. Tāpēc respondentiem tika jautāts par viņu plāniem inovāciju jomā 2024. gadā. Aptuveni ceturtā daļa respondentu visās Baltijas valstīs apņēmusies veikt ieguldījumus produktu vai pakalpojuma inovācijās. Latvijā un Lietuvā vērojama arī vērā ņemama interese ražošanas vai administratīvo procesu automatizācijā, tiesa gan šādas ieceres ir pārsteidzoši maz uzņēmumiem Igaunijā (Latvijā – 18%, Lietuvā – 20%, savukārt Igaunijā – 9%).

Lietuvas uzņēmumu optimisms iezīmējās arī jautājumā par plāniem pieņemt darbā jaunus darbiniekus. 23% Lietuvas uzņēmumu izteica gatavību pieņemt darbā jaunus darbiniekus, turpretī Latvijā šādi plāni ir 16% uzņēmumu, savukārt Igaunijā – vien 13%. Šajā jautājumā iezīmējusies vēl kāda cita pozitīva tendence – ļoti maz Baltijas uzņēmumu plāno samazināt savu darbaspēku, vairākumam paužot gatavību saglabāt pašreizējo darbinieku skaitu.