No šodienas visiem internetā iegādāto preču sūtījumiem no valstīm ārpus ES tiks piemērots PVN
No šodienas, 1. jūlija, par visām precēm, ko cilvēki iegādājušies internetveikalos un saņems sūtījumos no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES), būs jāpilda deklarācija un jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) jau no pirmā centa.
Iepērkoties interneta veikalos vai preču tiešsaistes pārdošanas platformās un saņemot sūtījumus no valstīm ārpus ES, iepriekš iedzīvotājiem bija pienākums atmuitot preces un samaksāt nodokļus, ja preču vērtība sūtījumā pārsniedz 22 eiro. Par precēm, kuru vērtība ir zemāka par 22 eiro, nodokļi nebija jāmaksā. Taču no šodienas visā Eiropas Savienībā stājas spēkā izmaiņas tiesību aktos, kas nosaka, ka atbrīvojums no PVN šādiem sūtījumiem vairs netiks piemērots.
Līdz ar to par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies ārpus ES un saņems kā e-komercijas sūtījumu, būs jāsamaksā PVN neatkarīgi no preču vērtības. Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, PVN tiks piemērots visiem sūtījumiem, kuri ES tiks piegādāti 1. jūlijā un vēlāk, neatkarīgi no tā, ka pirkums būs ticis izdarīts iepriekš.
Maksājamo nodokļu summas aprēķināšanai un iekasēšanai valsts budžetā par sūtījumiem ziņas būs jāiesniedz muitai jeb jādeklarē sūtījums muitā. Sūtījuma saņēmējs varēs izvēlēties sev ērtāko preču atmuitošanas veidu: vai nu pats VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā aizpildīt un iesniegt vienkāršoto importa muitas deklarāciju pasta sūtījumiem, vai arī uzticēt šo pienākumu piegādātājam vai citam muitošanas speciālistam, kurš sniedz attiecīgos maksas pakalpojumus.
Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk par precēm, kuru vērtība pārsniegs 150 eiro, būs jāmaksā ne vien PVN, bet arī muitas nodoklis. Par akcīzes precēm būs jāmaksā arī akcīzes nodoklis. Ja sūtījumā būs tādas preces, uz kurām attiecas normatīvajos aktos noteikti ierobežojumi (piemēram, zāles, kažokādas apģērbi u.c.), vienkāršoto deklarāciju iesniegt nevarēs, būs jānoformē standarta importa muitas deklarācija.
Kādos gadījumos muitas formalitātes kārtos sūtījuma piegādātājs?
Ja trešās valsts tiešsaistes tirgotājs, kurš pārdod preces pircējiem Eiropas Savienībā, būs reģistrējies jebkuras ES dalībvalsts importa vienas pieturas aģentūras – IOSS portālā (Import One Stop-Shop), viņš PVN iekasēs pirkuma veikšanas brīdī un pēc tam nodrošinās tā ieskaitīšanu sūtījuma galamērķa valsts budžetā. Šādā gadījumā maksājamai PVN summai ir skaidri un nepārprotami jābūt norādītai vietnē, kur cilvēki iepērkas, kā arī atspoguļotai pirkuma rēķinā. Ja tirgotājs izmantos IOSS, sūtījumu atmuitošanu veiks piegādātājs – Latvijas Pasts vai eksprespasts, bet iedzīvotājiem nekādas saskares ar muitas formalitātēm nebūs.
Noteikumi par PVN piemērošanu zemas vērtības sūtījumos saņemtajām precēm neatkarīgi no to vērtības attiecas vienādi uz visām ES valstīm. Šo izmaiņu mērķis ir atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES tirgotājiem un aizsargāt dalībvalstu nodokļu ieņēmumus, atceļot PVN atbrīvojumu zemas vērtības preču sūtījumu importam un ieviešot PVN noteikumus par importēto preču tālpārdošanu.
No 2021. gada 1. jūlija muitas deklarācijas būs jāiesniedz arī par visiem sūtījumiem – dāvanām, ko fiziskās personas saņems no saviem radiem vai draugiem, kuri dzīvo valstīs, kas nav ES dalībvalstis. Tomēr par dāvanām jeb nekomerciālajiem sūtījumiem, tāpat kā pašlaik, arī turpmāk nodokļi nebūs jāmaksā, ja preču vērtība nepārsniegs 45 eiro.
Kā zināms, “Latvijas pasts” arī piedāvā lietotni sūtījumu atmuitošanai. Individuālā saite uz lietotni tiks nosūtīta īsziņā kopā ar informāciju par sūtījuma saņemšanu. Savukārt drukātajā paziņojumā būs iekļauts QR kods jeb kvadrātkods. To noskenējot, pircēju novirzīs uz lietotni.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk