• Tweet

Lai arī šajā gadā stājās spēkā vairākas nozīmīgas nodokļu reformas, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā, Swedbank Finanšu institūta veiktais Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājums rāda, ka situācija saglabājas izaicinoša. Kopējais darbaspēka nodokļu slogs, ko samaksā gan darba ņēmējs, gan devējs, visaugstākais joprojām ir Latvijā.

Aprēķini rāda, ka nodokļu reformas rezultātā lielākā daļa darba ņēmēju Latvijā savos maciņos šogad saņems vairāk un var apgalvot, ka nodokļu sistēma pret strādājošajiem kļuvusi labvēlīgāka. Savukārt uzņēmēju ietaupītie līdzekļi no mazākiem darbaspēka nodokļu maksājumiem paredzēti kā iespēja tos novirzīt investīcijām un ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Taču, ņemot vērā, ka arī pārējās Baltijas valstīs pēdējos gados notikušas nodokļu sistēmas izmaiņas, joprojām aktuāla ir Latvijas konkurētspējas veicināšana.

Attiecīgi Lietuvā nodokļu reformas bijušas mērenākas, pakāpeniski palielinot diferencēto nepaliekamo minimumu līdz 747 eiro un minimālo algu līdz 1038 eiro pirms nodokļu nomaksas, kamēr Igaunijā jau visaptverošākas – no 20% uz 22% palielināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, atcelts atvieglojums par apgādājamo (ko reizi gadā varēja saņemt kā pārmaksāto nodokli pēc deklarācijas iesniegšanas), līdz 654 eiro palielināts diferencētais neapliekamais minimums un minimālā alga līdz 886 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Tāpēc, lai novērtētu, cik patiesībā konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, Swedbank Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus dažādiem algu līmeņiem.

Minimālās algas pelnītājs Latvijā joprojām saņem vismazāk – 623 eiro

Minimālā darba alga pirms nodokļu nomaksas viszemākā ir Latvijā – 740 eiro, kam seko Igaunija ar 886 eiro un visaugstākā tā ir Lietuvā 1038 eiro. Tā kā Lietuvā nodokļu apjoms, ko maksā darba ņēmējs un devējs, ir krasi atšķirīgs no pārējām kaimiņvalstīm, tad algu salīdzinājums pirms nodokļu nomaksas nesniedz pilnu ainu. Pēc nodokļu nomaksas, minimālās algas pelnītājs Latvijā joprojām saņem vismazāk – 623 eiro, kamēr Lietuvā 777 eiro, bet Igaunijā 810 eiro. Kā redzams, pēc nodokļu atskaitīšanas, Lietuva savas līderpozīcijas atdod Igaunijai.

Pieņemot, ka darba alga pirms nodokļu nomaksas ir 1900 eiro, vislielāko summu pēc nodokļu atskaitījumiem saņems strādājošais Igaunijā – nepilnu 1461 eiro. Tad seko Latvija ar nepilniem 1397 eiro (-64 eiro) un vismazāko algu jeb 1214 eiro (vēl -183 eiro ) saņems Lietuvā strādājošais.

Arī lielāku algu saņēmējiem pret darba ņēmēju labvēlīgākā ir Igaunijas nodokļu politika. Tā, piemēram, 3500 eiro algas saņēmējs pēc nodokļu nomaksas Igaunijā saņem nepilnus 2632 eiro, kam seko Latvija ar nepilniem 2464 eiro (-168 eiro) un tad Lietuva ar nepilniem 2118 eiro (vēl -346 eiro).

Kā stāsta Evija Kropa, Swedbank Finanšu pratības jomas vadītāja: “Vērtējot dažādo algu apmērus, cik saņem iedzīvotāji “uz rokas”, varam uzgavilēt, ka Latvija šajā ziņā nav vissliktākajā situācijā. Taču tā ir tikai puse no stāsta, jo darbaspēka nodokļiem ir divas būtiskas daļas, proti, tā, kas tiek attiecināta uz darba ņēmēju, un tā, kas tiek attiecināta uz darba devēju. Šajā jomā novērojamas diezgan krasas atšķirības. Piemēram, Lietuvā algas pirms nodokļu nomaksas tiek noteiktas augstākas, jo absolūti lielāko darbaspēka nodokļu daļu samaksā darba ņēmējs, darba devēja pusē atstājot vien nepilnu 2% slogu. Savukārt Igaunijā tas ir tieši pretēji – uzņēmēja pusē atstāta salīdzinoši liela darbaspēka nodokļu daļa, kas neietekmē darbinieka neto jeb pēc nodokļu nomaksas saņemto algu, bet ietekmē, to cik uzņēmumam izmaksā viena šāda darbinieka algošana. Vērtējot darbaspēka nodokļu konkurētspēju, kopaina tiek iegūta iekļaujot abas maksātāju puses un aprēķinot kopējo nodokļu slogu.”

Uzņēmējiem Latvijā – augstākais nodokļu slogs starp kaimiņvalstīm

Modelējot situāciju, kad darbinieks “uz rokas” jeb pēc visu nodokļu nomaksas saņem 1000 eiro lielu algu, nākas secināt, ka kopējais darbaspēka nodokļu slogs, ko samaksā gan darba ņēmējs, gan devējs, visaugstākais joprojām ir Latvijā. Attiecīgi Latvijā strādājošam uzņēmumam šāds darbinieks izmaksās 1612 eiro, kamēr Igaunijā 1523 eiro, bet vismazāk jeb 1503 eiro Lietuvā. Veicot šādu salīdzinājumu, secināms, ka vismazākais kopējais darbaspēka nodokļu slogs ir Lietuvā.

“Izprast un izvērtēt nodokļu slogu var būt ļoti piņķerīgi atkarībā no tā, kā šī sistēmā katrā valstī būvēta. Ja vērtējam to no darbinieka skatu punkta, tad, vienojoties par konkrētu algu uz papīra jeb pirms nodokļu nomaksas, visizdevīgāk to saņemt būtu Igaunijā, jo tad “uz rokas” saņemtā summa būtu vislielākā. Savukārt, ja vērtējam nodokļu slogu kopumā un salīdzinām, cik konkrētas neto algas saņēmējs izmaksā uzņēmējam, tad vislabvēlīgākā situācija ir Lietuvā. Darba ņēmējs smaida Igaunijā, bet uzņēmējs Lietuvā. Savukārt Latvijā vislielākā rūpju rieva savelkas uzņēmēja sejā, kamēr darbinieks gozējas kaut kur pa vidu starp Baltijas kaimiņiem,” atzīmē Evija.

Tikai Latvijā – atvieglojums par apgādājamo

Būtisks aspekts, kas Latvijas darbaspēka nodokļu sistēmā palicis unikāls Baltijā, ir atvieglojums par apgādājamo. Nedz Lietuvā, nedz Igaunijā tāds vairs nepastāv, šo atbalsta funkciju atvienojot no piesaistes iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Lietuvā tas pilnībā aizstāts ar ģimenes valsts pabalstu.

Ja nodokļu sloga aprēķinam ņemam vērā vienu apgādājamo, tad zemu ienākumu segmentā joprojām, iepaliekam Igaunijas neto algai, bet pietuvināmies vidējas algas gadījumā, savukārt to atkal zaudējam augstu ienākumu auditorijā. Tikai ar diviem reģistrētiem apgādājamiem zemas un vidējas algas gadījumā darbinieks Latvijā saņem vislielāko neto algu Baltijas valstīs, taču šo pozīciju zaudē Igaunijai, augsta atalgojuma gadījumā.

Evija Kropa norāda, ka: “No vienas puses Latvijas darbaspēka nodokļu sistēma ar atvieglojumu par apgādājamo no darba ņēmēja perspektīvas kļūst konkurētspējīgāka Baltijas kontekstā, tomēr tajā pat laikā ģimenēm ar bērniem atbalsta saņemšanu ierobežo darba algas apmērs.” Piemēram, Latvijā minimālās darba algas saņēmējs pat ar vienu apgādājamo pilnībā nevar apgūt šo atvieglojumu, jo kopējie atskaitījumi ir lielāki par ienākuma nodokļa aprēķina summu. Tātad zemu ienākumu segmentā ar vairākiem apgādājamiem šo atvieglojumu faktiski nav iespējams izmantot pilnā apmērā.