• Tweet

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšana varētu notikt ar 2021. gadu, intervijā Neatkarīgajai norādīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

“Šis jautājums ir komplicēts, un minētais Saeimas lēmums tika pieņemts ļoti strauji. Ekonomikas ministrija izpildīja šo Saeimas uzdevumu – sagatavot normatīvos aktus OIK likvidēšanai. OIK likvidēšana faktiski ir viena teikuma izdzēšana no Elektroenerģijas tirdzniecības likuma. Tas nav sarežģīti, un mēs sagatavojām normatīvos aktus ar klāt pievienotām anotācijām, kurām vairākas ministrijas iesniedza savus atzinumus. Ieskatoties šajos atzinumos, atklājās, ka tiesvedību riski un citas konsekvences pārsniedz miljardu eiro. Šie priekšlikumi tika iesniegti MK, un MK tos noraidīja. Pēc neilga laika mēs nācām ar jaunu konceptu – piesārņotājs maksā,” stāstīja Nemiro.

Pēc viņa sacītā, zaļajai enerģijai ir jābūt atbalstītai, un tas ļautu diversificēt energoresursus, mazināt ietekmi uz vidi, uzlabot atkritumu savākšanu un radīt augsti efektīvu koģenerāciju. “Iepriekšējā periodā bija ārkārtīgi dāsna, absurda atļauju izsniegšana stacijām. Izsniegto atļauju apjoms ir četras reizes lielāks nekā Latvijai nepieciešamā elektroenerģija. Labi, ka viņi visi nav savas stacijas uzbūvējuši, jo tad mēs vispār nezinātu, ko ar šo elektrību darīt. Mēs nenormāli par to pārmaksātu, jo dažām stacijām pārkompensācija (cena, par ko tiek iepirkta) 4,4 reizes pārsniedz biržas cenu. Tiek pļauta kukurūza, pūdēta biogāzes stacijās, bet zeme tiek apstrādāta ar dīzeļtraktoriem. Kur te ir tas “zaļums”? Tagad mēs sākam ļoti aktīvu darbu pie kontroles sistēmas sakārtošanas. 2019. gadā mums izdevās ieekonomēt 24 miljonus eiro, kas netika izmaksāti šīm stacijām, bet ienāca valsts budžetā. Mēs paaugstinām atkritumu (nevis kukurūzas) obligāto izmantošanu biogāzes stacijās, un atkritumu īpatsvars turpmāk tikai kāps. Darbs notiek, un mēs redzam rezultātus,” norādīja ministrs.

“Pašas OIK likvidēšana varētu notikt ar 2021. gadu, jo esam runājuši gan ar Satiksmes ministriju, gan VARAM, gan Finanšu un Zemkopības ministrijām par to, kādai jābūt zaļās enerģijas attīstībai par samērīgu samaksu. Ir divi virzieni. Pirmais – pārskatīt nodokļu sistēmu lielajiem piesārņotājiem, jo dažiem ir lielas nodokļu atlaides, bet citiem ne, kas ir jāizlīdzsvaro. Otrs – zaļās enerģijas attīstība. Tas ir vējš. Bez virskompensācijas, par biržas cenu. Šos vēja parkus sākotnēji varētu būvēt mežos, kur tie nevienam netraucētu,” uzsvēra Nemiro.

Foto: Valsts kanceleja