• Tweet

Jau pēc pāris dienām visās Latvijas skolās sāksies jaunais mācību gads, kas iezīmēs arī būtisku problēmu – pedagogu trūkumu virknē no tām. Virkne pētījumu apliecina arī to, ka pedagogu profesijai ir zems prestižs, kas ir viens no iemesliem pedagogu trūkumam, taču situāciju ir iespējams uzlabot. To apņēmusies darīt Neatkarīgā izglītības biedrība, noskaidrojot, kāpēc pedagogu prestižs Latvijā ir zemāks nekā citās Eiropas valstīs, vienlaikus sekmējot sabiedrības, skolēnu, mediju un pašu pedagogu attieksmi pret šo profesiju.

Šobrīd Latvijā pedagoga profesijai ir salīdzinoši zems prestižs, taču, apzinoties, kas izraisījis šo situāciju, to ir iespējams mainīt. Kā liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja, kurā respondentiem tika lūgts novērtēt dažādas profesijas skalā no 1 līdz 10, kur 1 nozīmē, ka profesijai nemaz nav prestiža, bet 10 – tā ir ļoti prestiža, tikai 2% no respondentiem pedagoga profesiju bija novērtējuši ar 10 punktiem. 5% tai bija devuši tikai 1 punktu, 6% – tikai 2 punktus, 13% – tikai 3 punktus, 12% – tikai 4 punktus. Attiecīgi 36% respondentu to bija novērtējuši zem vidējā līmeņa. Analizējot pedagogu profesijas prestižu kontekstā ar citām profesijām, jāmin, ka SKDS pētījumā tā ierindota 13. vietā no 15 dažādām profesijām, apsteidzot tikai šoferus un pārdevējus. Topa augšgalā ir advokāti, arhitekti, uzņēmēji, banku darbinieki un ārsti.

Neatkarīgā izglītības biedrība, kurā darbojas pieredzējuši nozares eksperti, ir pārliecināta, ka situāciju ir iespējams mainīt, skaidrojot profesijas nozīmīgumu, iepazīstinot ar veiksmes stāstiem no visas Latvijas, akcentējot pozitīvos profesijas aspektus un plašās iespējas, kā arī veicinot komunikācijas uzlabošanos.

“Nenoliedzami, pedagogu loma sabiedrībā ir mainījusies, pēdējo simts gadu laikā tā ir kļuvusi mazāk nozīmīga. Ja agrāk augstākā izglītība bija reti izplatīta un skolotāji bija starp aptuveni 2%, kuriem tāda bija, tad tagad cilvēku ar augstāko izglītību ir daudz vairāk, turklāt dažādās profesijās. Taču tas nenozīmē, ka pedagoga profesija ir mazāk prestiža. Jāsaprot, ka prestižs nebūt nenozīmē tikai augstu atalgojumu, tas ietver arī autoritāti, cieņu, reputāciju un ietekmi sabiedrībā. Izpratni par profesiju veido arī tās atspoguļojums medijos. Tā kā pedagoga profesija lielākoties tiek atspoguļota kontekstā ar debatēm par zemo atalgojumu, tas, protams, arī rada būtisku ietekmi. Tāpēc mēs esam apņēmušies analizēt statistikas datus, lai noskaidrotu, kāpēc pedagogu atalgojums dažādās skolās ir tik krasi atšķirīgs, jo jāņem vērā, ka Latvijā ir arī daudzi skolotāji, kuri jutās labi atalgoti, skaidro Neatkarīgās izglītības valdes locekle, pedagoģijas doktore Zanda Rubene.

Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pētījums par pedagogu prestižu, kas veikts 2016. gadā, atspoguļoja, ka 51,9% skolotāju nepiekrīt apgalvojumam, ka sabiedrība kopumā augstu novērtē skolotāju darbu. Šim apgalvojumam nepiekrita arī 35,3% no aptaujātajiem sabiedrības respondentiem. Apgalvojumam, ka citās ES valstīs pedagogu prestižs ir augstāks nekā Latvijā, pilnībā piekrita 40,8% aptaujāto pedagogu, 36,3% aptaujāto sabiedrības locekļu, kā arī 40,1% vidusskolēnu.

Pedagoga profesijas prestiža uzlabošanās varētu sekmēt arī jauniešu izvēli par labu šai profesijai. Tas, savukārt, palīdzētu risināt vienu no aktuālajām problēmām – pieaugušo vidējo pedagogu vecumu. OECD ziņojumā par izglītības jomu Latvijā norādīts, ka Latvijā pedagogu vidējais vecums palielinās un lielākoties pedagogi skolās ir vecumā no 40 līdz 60 gadiem. Tādi ir 64% pedagogu, kamēr pedagogi, kas ir vecumā līdz 30 gadiem, ir vien 8%. Tāpēc Neatkarīgā izglītības biedrība apņēmusies pētīt arī to, cik nopietni pedagogu trūkuma problēma skar Latvijas skolas, kādos mācību priekšmetos visvairāk trūkst pedagogu, kā arī to, kā politiskās partijas, kas pretendē uz vietām Latvijas Saeimā, plāno risināt šos jautājumus.

Foto: Shutterstock